
Rietumeiropa par minoritātēm Latvijā
Tikšanās dalībnieki pārrunu laikā Saeimas Sarkanajā zālē Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Krievijas attiecību
perspektīvas, kā arī aktualitātes minoritāšu jautājumā Latvijā –
vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās un nepilsoņu naturalizācija.
Rietumeiropas savienības asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Strazdiņš
uzsvēra, ka Latvija ir sasniegusi ārpolitiskos mērķus – integrāciju Eiropas
Savienībā (ES) un NATO – un ir gatava veidot drošības un aizsardzības sistēmu ES.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš īsumā
pastāstīja par aktualitātēm Latvijas un Krievijas attiecībās – neseno Krievijas
pārstāvju vizīti Latvijā, kuras laikā abas puses pauda nepieciešamību aktivizēt
abu valstu politisko dialogu un pārrunāja robežlīguma parakstīšanas iespējas.
J.Dalbiņš uzsvēra uz līdzvērtīgiem pamatiem balstīta dialoga veidošanas
nepieciešamību starp abām kaimiņvalstīm un kopīgu interešu atrašanas nozīmīgumu
attiecību uzlabošanai. Savukārt Rietumeiropas savienības asamblejas Politiskās
komitejas delegācijas pārstāvji pauda viedokli, ka Latvijai tāpat kā citām ES
robežvalstīm kaimiņattiecības jāveido ne tikai nacionālā līmenī, bet arī ES
kontekstā, ņemot vērā ES intereses; sarunās ar Krieviju ir iezīmēta politiskās
nākotnes vīzija.
Sarunas dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas skar minoritāšu tiesības vēlēt
pašvaldību vēlēšanās, pilsonības iegūšanas iespējas un izglītības reformas
ieviešanas nepieciešamību. Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis Juris Dobelis
skaidroja Latvijas nostāju un situāciju nepilsoņu un izglītības reformas jomā un
uzsvēra, ka Latvijā nepilsoņiem dotas iespējas naturalizēties un iegūt mūsu valsts
pilsonību un tā ir katra paša izvēle – darīt vai nedarīt to.
Rietumeiropas savienības asamblejas Politiskās komitejas delegācijas pārstāvji
atzinīgi novērtēja paveikto naturalizācijas jomā, kā arī uzsvēra minoritāšu
konvencijas ratifikācijas nozīmīgumu.
Saeimas preses dienests