Jukas laikmetīgajā mākslā

Autori ir tā sauktā trešā konceptuālisma viļņa pārstāvji, kas gan radošajā, gan maizes darbā saistīti ar digitālajām tehnoloģijām. Eksponēti īpaši šai izstādei radīti darbi, kas atspoguļo jaunāko tehnoloģiju diapazonu un iespējas. Pārstāvēta arī glezniecība, skaņa, instalācija, telpiskie objekti un performance.

Jauni, tomēr ar pieredzi

Liela daļa mākslinieku ir jau vairākkārt izstādījuši savus darbus ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Tā, piemēram, mākslinieku grupa F5 (Līga Marcinkēviča, Ieva Rubeze, Ervīns Broks, Mārtiņš Ratniks, Fēlikss Zanders) piedalījās Mūsdienu mākslas biennālē Sanpaulu. Laikmetīgās mākslas izstādē “New Ten” Vīnē pašlaik piedalās Dace Džeriņa, Anta un Dita Pences. Nesen Vācijā sarīkotajā izstādē “Riga line-up” savukārt bija eksponēti Mika Mitrēvica un Kristīnes Kursišas darbi. Arī Linards Kulless, Katrīna Neiburga un Krišs Salmanis ārzemēs piedalījušies vairākās mākslas izstādēs un pasākumos. Gandrīz visu izstādes autoru darbi pirms diviem gadiem bija skatāmi lietuviešu un latviešu laikmetīgās mākslas izstādē “2 SHOW” Viļņā.

Trīs konceptuālistu paaudzes

Latviešu mākslas vēsturē un zinātnē tiek izdalītas trīs konceptuālās mākslas paaudzes.
Pirmā konceptuālistu paaudze (Andris Breže, Ojārs Pētersons, Oļegs Tillbergs, Kristaps Ģelzis u.c.) dzīvoja laikā, kad Latvijā jaunas formas un jaunas idejas mākslā bija kas īpašs, reizēm pat šokējošs. Šai paaudzei raksturīgas apjomīgas, tēlainas instalācijas, lielformāta grafikas sietspiedes tehnikā, precīzi nostrādāti procesuāli darbi.
Otrā konceptuālistu paaudze (Miķelis Fišers, Gints Gabrāns, Andris Frīdbergs, Ēriks Boižs, Armīns Ozoliņš, Anita Zabiļevska u.c.) veidojās ap mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas laiku. Tai raksturīga daudz lielāka formāla un saturiska sasaiste ar līdzīgām parādībām Rietumos, īpaši ar “piesavināšanās” mākslu.
Trešais konceptuālistu vilnis radās laika posmā, kad bija beigusies pāreja no sociālisma uz kapitālismu. Šie mākslinieki ir pilnīgi iekļāvušies Rietumu mākslas pasaulē. Studiju gados tiem bijusi iespēja regulāri apmeklēt nozīmīgākās laikmetīgās mākslas izstādes citās Eiropas valstīs.

Vari darboties līdzi

Kā atzīst kultūras ministre Helēna Demakova, izstāde “Jukas” pilnīgi iekļaujas pasaules laikmetīgās mākslas kontekstā un ir uzskatāma par nozīmīgu notikumu mūsdienu latviešu mākslas dzīvē.
Ekspozīcijā ir asprātīgi un dažkārt ironiski iekrāsoti, arī apcerīgi un analītiski darbi. Tādi kā Linarda Kullessa “Lūko, Svētībiņ!” ar Rīgas ielu rakstu un auseklīti vai Kristapa Podnieka “Mežs” ar dabas un ekoloģijas tēmas risinājumu. Pēc topošās mākslas zinātnieces Baibas Vanagas domām, pārāk daudz tomēr ir naivi depresīvu darbu, kas pauž negatīvu attieksmi pret dzīvi un apkārtējo pasauli.
Izstādes ar konceptuālu ievirzi vienmēr sagādā daudz pārsteigumu un nereti aicina skatītāju piedalīties mākslas darba realizēšanā. Piemēram, ikviens var kļūt par sarkanā tepiķa zvaigzni (Kristaps Epners “Slavas simulators”), rast komunikāciju ar trim vai četriem sabiedrotajiem pie savdabīgas “tiešo sakaru” caurules (Martins Vizbulis “Komunikācijas interference”), apdzīvot bērnistabu naktī (Evelīna Deičmane “Pazust sapnī”), piebalsot vīru korim (Reinis Pētersons “Orangutana Spektra apvienotais vīru koris”) vai mēģināt dziedāt karaoki Baha mūzikas pavadījumā (Anta un Dita Pences, Dace Džeriņa “Muzikālais serpentīns “Daddy””).

Skolotāja miniizstāde

Paralēli laikmetīgās mākslas izstādei “Jukas” Radošajā darbnīcā aplūkojama jauno mākslinieku skolotāja Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas vadītāja Ojāra Pētersona personālizstāde – fotogrāfijas un videoinstalācija “Oranžais caurums”. Pēc viņa audzēknes Inetas Sipunovas domām, tiem, kuri kaut reizi nav bijuši pasniedzēja darbnīcā Mākslas akadēmijā un nav redzējuši viņu strādājam, šo instalāciju būs grūti saprast. Mākslinieks te akcentējis savu raksturīgo “Češīras kaķa” īpatnību – studentu un kolēģu priekšā negaidot uzrasties ar smaidu sejā.