Eksports, imports un mazumtirdzniecība

Speciālistu saimē kādas valsts attīstību pieņemts vērtēt pēc diviem rādītājiem: iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa un šā produkta apjoma uz vienu iedzīvotāju.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas speciālistu prognozi vidējā termiņa periodam 2004.gadā iekšzemes kopproduktam (IKP) bija jāpieaug par 8,5%. Šis nākotnes redzējums izrādījies visai precīzs: pēc nesen publicētajiem CSP aprēķiniem, Latvijas IKP pieauguma temps 2004.gadā bija tieši prognozētā līmenī – 8,5%. Tas ir augstākais sasniegums visā Eiropas Savienībā un par 1,8 procentu punktiem pārsniedz Lietuvas, bet par 2,4 procentu punktiem – Igaunijas attiecīgo rādītāju.
Vai Latvijas sniegums ir maksimālais, ko objektīvi var sniegt tautsaimniecība? Nekādā gadījumā! Rezerves vēl ir. Pirmkārt, bezdarba līmenis vēl ir relatīvi augsts – 2004.gada nogalē tas bija 8,9%. Tikai nav jādomā, ka absolūti visus bezdarbniekus var iesaistīt darbā. Pilnīga nodarbinātība šo vārdu tiešā nozīmē ir komunistu teorijas pasaciņa. Noteikts bezdarbnieku procents ir tirgus ekonomikas un brīvas sabiedrības normāla parādība. Otrkārt, ciešā saistībā ar bezdarba mazināšanos ir produkcijas ražošana un pakalpojumu sniegšana ar lielāku pievienoto vērtīgumu. Tas prasa nopietnas pārmaiņas tautsaimniecības konkrētajā un detalizētajā nozaru struktūrā. Pagaidām tas ir smagākais vezums, kas gandrīz nekust no vietas. Treškārt, vēl nebūt nav izmantotas eksporta ātrākā pieauguma iespējas.
Ir izskanējis viedoklis, ka Latvijas ekonomikai jāattīstās vēl straujāk, jo prognozējamie 20–30 gadi, lai sasniegtu ES (15) vidējo iekšzemes kopprodukta līmeni uz vienu iedzīvotāju, ir pārāk ilgs laika sprīdis. Vēlēties labāku rezultātu nevienam nav liegts, bet realitāte ir tāda, ka 2005.gadam IKP izaugsme tiek prognozēta 7,5%, tātad par vienu procenta punktu mazāk nekā pērn.
Problēmai ir vēl viens būtisks aspekts. Latvija, apsteidzot Baltijas kaimiņvalstis IKP pieauguma tempa ziņā, atpaliek no Igaunijas un Lietuvas pēc IKP rādītāja uz vienu iedzīvotāju. “Eirostat” veiktie aprēķini ir pietiekami sarežģīti, jo mēģināts gūt salīdzināmus datus, ievērojot katras valsts valūtas pirktspēju noteiktam preču, t.sk. pakalpojumu, grozam. Var apšaubīt šo aprēķinu precizitāti, bet arī citi rādītāji liecina, ka dzīves līmenis, viena iedzīvotāja reālie ienākumi mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņiem ir nedaudz augstāki nekā Latvijā. Tas saistīts ne vien ar IKP apjomu uz vienu iedzīvotāju, bet arī ar iekšzemes kopprodukta sadali, izlietojuma proporcijām. Tīri abstrakti (teorētiski) ir iespējams – vienāds vai pat mazāks IKP apjoms uz vienu iedzīvotāju un strādājošo un augstāks dzīves līmenis. To noteiks privātā patēriņa īpatnējais svars. IKP izlietojuma proporcijas būtiski iespaido eksporta un importa samērs.

Eksports pieaug straujāk

Latvijas IKP izlietojumā imports pilnīgi “apēd” eksportu, un rezultāts vēl rakstāms ar mīnusa zīmi. Tas samazina iekšzemes kopprodukta izlietošanas iespējas, t.sk. var iegrožot privāto patēriņu, negatīvi iespaidot dzīves līmeni.
Neatkarības gadu gaitā imports auga straujāk par eksportu. 2004.gadā importa apjoms bija par 77% lielāks nekā eksporta apjoms, kas samazināja IKP izlietošanas iespējas par 1,63 miljardiem latu. Eksporta un importa tempu samērs nosaka arī maksājumu bilances tekošā konta deficītu.
Pērn eksports izauga pietiekami strauji un izaugsme tempu ziņā (28,1%) pirmo reizi pēc 13 gadiem apsteidza importu, kas palielinājās par 25,2%. Šī informācija vērtējama visnotaļ pozitīvi, un ir visi priekšnosacījumi, lai arī turpmākajos gados eksports augtu straujāk par importu.
Gan jāievēro viena būtiska īpatnība: eksporta vienības cena 2004.gadā pieauga par aptuveni 11%, importa vienības cena – par aptuveni 7%. Cenu pārmaiņas ārējā tirdzniecībā ir viens no faktoriem, kas noteica iepriekš minēto iepriecinošo rezultātu. Uzdevums sarežģījas: jāpanāk, lai arī nemainīgās cenās eksporta pieaugums pārtrumpotu importa izaugsmi.
Pievērsīsimies Latvijas eksporta pieaugumam un struktūrai pēc valstu grupām.
Tabulas dati akcentē eksporta pieauguma tempa un apjoma izmaiņas. Eksporta pieauguma temps uz Eiropas Savienības dalībvalstīm ir augsts un slavējams; eksporta apjoms gada laikā izaudzis par 316,4 milj. latu. Eksporta pieauguma temps uz NVS valstīm ir divas reizes straujāks nekā šis temps uz ES, bet apjoma ziņā izaudzis par 80,4 milj. latu, kas līdzinās tikai ceturtajai daļai apjoma pieauguma uz ES.
Izvirzās jautājums: kādu iespaidu uz eksportu atstāj Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā?
Pirmkārt, pēdējā gada eksporta pieauguma temps ir visaugstākais pēdējos četros gados, pat divreiz augstāks nekā 2002.gadā.
Otrkārt, izaugsmes temps ES-25 ir par gandrīz 12 procentiem straujāks nekā attiecīgais temps ES-15. Tas nozīmē, ka ir pavērušās ievērojamas eksportiespējas uz jaunajām ES dalībvalstīm. Eksports uz Igauniju pieauga par 60%, uz Lietuvu – par 48%, uz Kipru – par 55%, uz Maltu – par 76%, uz Ungāriju – par 70%, uz Poliju – 3,2 reizes.
Treškārt, eksports uz ES-15 attīstījās pretrunīgi: no vienas puses, tā pieaugums uz Portugāli palielinājās vairāk nekā divas reizes, bet uz kaimiņu Spāniju saruka par 26%, eksporta apjoms uz Zviedriju pieauga par 25%, uz Somiju – par 21%, bet uz Luksemburgu samazinājās vairāk nekā uz pusi, uz Īriju eksports pieauga par 58%, uz Itāliju bija mazāks par 24%.
Ceturtkārt, pretēji skeptiķu bažām, ka Latvijai kā ES loceklei mazināšoties eksporta iespējas uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, 2004.gadu raksturo eksporta izrāviens uz NVS. Eksporta apjoms uz Krieviju palielinājās par 55%, uz Baltkrieviju – par 88%, Kazahstānu – par 86%, Uzbekistānu – par 71%.
Piektkārt, visai pozitīvi izvērsās eksports uz pārējo pasauli: uz Čīli eksports tika kāpināts 3,3 reizes, uz ASV – par 32%, uz Kanādu – par 25%, uz Indiju – 2,6 reizes, uz Taizemi un Turciju – 2 reizes, uz Irānu – 2,1 reizi, uz Japānu – par 33%, uz Korejas Republiku – 2,2 reizes.
Visai augstais pieauguma temps izskaidrojams ar to, ka 2003.gada bāze bija pazema. Bet panākums paliek panākums: atrast spraugu, pircēju konkurentiem pārpildītajā tirgū ir gaužām sarežģīti un pelna uzslavu. Diemžēl ir arī negatīvi piemēri: uz Āfriku kopumā Latvijas eksports saruka uz pusi, uz Ķīnu – par 40% (uz Taivānu gan izauga par 36%), uz Peru eksporta samazinājums bija gandrīz četrkārtīgs.
Minētie izaugsmes piemēri uzskatāmi liecina, ka Latvija vairs nav pasaulē mazpazīstama valsts, bet gan varenās Eiropas Savienības locekle, ar kuru vērts sadarboties. Latvijas eksportam vēl ir plašas pieauguma iespējas gan ES valstīs, gan NVS, gan plašajā pasaulē.
Eksporta apjoms tuvākajā un tālākajā nākotnē ir tieši atkarīgs no Latvijas uzņēmēju aktivitātes, radošā gara spējām ar valsts atbalstu ražot pieprasītu, konkurētspējīgu produkciju plašā, atjaunotā sortimentā.

Latvijas eksports 2004: pieauguma tempi un struktūra

Labs sākums

Kāds Latvijas ekonomikai būs 2005.gads? Prognozes vieš optimismu: IKP pieaugums ne mazāks kā 7,5%. Pagājis pirmais ceturksnis. Tā rezultāti vēl tiks publicēti. Gada sākumā, janvārī, uzmanību piesaistīja viens rādītājs, kas cieši saistīts ar iedzīvotāju dzīves līmeni: mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 24,1%. Tas ir augstākais rādītājs janvārī kopš 1999.gada. Salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, pieaugums šogad janvārī bija 2,3 reizes straujāks. 2004.gada janvārī mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsme bija 12,5%, 2003.gada janvārī – 12,3%, 2002.gada janvārī pat samazinājums par 1,5%.
Kas noteica gada sākumā tik ievērojamu mazumtirdzniecības apjoma palielināšanos?
Atbilde nepārprotama – iedzīvotāju pirktspēja. Speciālistiem šo faktu grūti izskaidrot; ienākumi (darba samaksa, pensijas un citas iespējamās izmaksas) tik lielā mērā nav pieauguši. Jādomā, ka izmantoti uzkrājumi, pirkšana uz nomaksu, automašīnām līzings. Vienlaikus jāievēro patēriņa cenu pieaugums par 6,2%. Šis inflācijas līmenis gan sadārdzina pirktās preces, gan mazina reālo pirktspēju. Šāda neredzēti liela mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsme liecina, ka pieprasījums pilnībā tiek nosegts ar attiecīgo piedāvājumu, līdz ar to tautsaimniecības mērogā nav pamata runāt par pieprasījuma inflāciju.
Izteikts viedoklis, ka tirdzniecības nozares īpatsvara pieaugums IKP struktūrā nebūt nav vērtējams pozitīvi, jo, salīdzinot ar rūpniecības nozari, tirdzniecības precēm ir zems pievienotais vērtīgums. Tam nevar piekrist. Pirmkārt, jārunā nevis par tirdzniecības precēm (precēm, kas tiek tirdzniecībā pārdotas), bet gan par tirdzniecības pakalpojumiem, kuru izmaksās pievienotais vērtīgums nebūt nav mazs lielums. Otrkārt, tirdzniecības pakalpojumiem nav alternatīvas, tāpēc tirdzniecības pretstatīšana rūpniecībai ir nevietā. Treškārt, līdz ar to tirdzniecības straujā pieauguma negatīvais vērtējums (nav vērtējams pozitīvi) no IKP veidošanas viedokļa ir nepamatots.
Ievērojams izaugsmes temps, salīdzinot ar pērnā gada sākumu, bija vieglo automašīnu pārdošanai – par 38% un degvielas realizācijai mazumtirdzniecībā – par 48%. Pēdējo rādītāju iespaidoja benzīna cenu kāpums pasaules tirgū.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma prognoze turpmākajos mēnešos un visam 2005.gadam ir pieticīgāka nekā janvārī sasniegtais. Teicams starts ļauj cerēt uz veiksmīgu mazumtirdzniecības attīstību.

Georgs Lībermanis, LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks