Vai autortiesības ir pārmantojamas

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras autoru vidū ir plaši pazīstami mākslinieki Foto: Gatis Dieziņš, Aigars Jansons, Boriss Koļesņikovs, Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Martā autoru biedrības AKKA/LAA (Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība) pārstāvēto Latvijas autoru skaits pārsniedzis trīs tūkstošus.

Ar apaļo 3000. kārtas numuru reģistrējies komponists Gunārs Šimkus, populārā jaunā pianista Vestarda Šimkus tēvs, viņš savā radošajā biogrāfijā uzplaukumu piedzīvoja pagājušā gadsimta 70.gados, kad līdztekus vairākām citām kompozīcijām tika sarakstīta mūzika arī pazīstamajai dziesmai ar Arvīda Skalbes vārdiem “Birst ābelei balti ziedi”, ko izpildīja Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks.
Pievienoties aģentūras pārstāvēto autoru pulkam G.Šimkus bija ieradies kopā ar dzīvesbiedri – dzejnieci Ivetu Šimkus, kurai autoru biedrībā piešķirts 3001.kārtas numurs, savukārt abu dēls Vestards arī pats raksta mūziku un jau vairākus gadus ir autortiesību apvienības pārstāvēto autoru vidū. To, ka autoru biedrībā reģistrējas visi ģimenes locekļi, aģentūra pieredz daudzkārt – tā, piemēram, aģentūra pārstāv Gūžu ģimeni – tēvu un meitu ar skatuves vārdiem Džohnni Salamander un Meldra, kuru dziesmām tekstus raksta mamma Dace. Aģentūras autoru vidū ir arī Dimiteru dzimta – dziesmu autors Kaspars Dimiters, mākslinieki Juris un Kristiāna Dimiteri, kā arī Kaspara dēls Jēkabs Dimiters.

Viss sākās Francijā

Pirmā autoru organizācija, kas cīnījās, lai tiktu atzītas autora tiesības uz ienākumiem par savu darbu, radās 18.gadsimtā: divi slaveni dramaturgi – Bomaršē un Voltērs – lauza tolaik valdošo pieņēmumu, ka ienākumi no radošā darba cilvēkam nepienākas un ka rakstniekam, komponistam vai māksliniekam jāpārtiek tikai no mecenātu labvēlības vien. Viņi uzstāja – ja radošais darbs dzīvo tālāk savu ekonomisko dzīvi un kādam dod ienākumus, tad ir pilnīgi loģiski, ka arī autoram jāsaņem daļa no šiem ienākumiem. “Autoru revolūcijas” rezultātā visiem Francijas teātriem tika ar likumu noteikts maksāt autoratlīdzību lugu autoriem, taču bija skaidrs, ka jauniegūtās tiesības realizēt un kontrolēt individuāli nebūs iespējams, jo pašiem autoriem ir gandrīz neiespējami apbraukāt visus lielās Francijas teātrus, iekasējot atlīdzību par savas lugas izmantošanu. Tādēļ tika nodibināta pašu autoru kontrolēta centrālā aģentūra Parīzē ar nodaļām visās lielākajās Francijas teātru pilsētās – tā uzskatāma par pirmo mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kuras vispārējie darbības principi tagad ir spēkā ikvienā pasaules autortiesību organizācijā.
Lai nodrošinātu autoriem pienākošos atlīdzību par viņu darbu izmantošanu, mūsdienās visā pasaulē darbojas jau vairāk nekā 200 autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, to kompetencē ir autoru darbu izmantošanas tiesību licencēšana, kā arī autoratlīdzības iekasēšana, sadale un izmaksa.

Autortiesību īstenošana Latvijā

Latvijas autortiesību organizācija izveidota 1995.gadā un šoruden svinēs savu desmit gadu pastāvēšanas jubileju. Tā ir autoru dibināta biedrība, kas kolektīvi administrē autoru mantiskās tiesības Latvijā un ārvalstīs. Aģentūra darbojas atbilstoši Latvijas Republikas Autortiesību likumam. Biedrības darbību vada un kontrolē autoru padome, savukārt organizācijas darbības atbilstību likuma noteikumiem uzrauga Kultūras ministrija.
Latvijas autoru apvienība ir multirepertuāra autortiesību organizācija – tā pārstāv muzikālo darbu autoru publiskā izpildījuma un mehāniskā ieraksta reproducēšanas tiesības, dramatisko un literāro darbu autoru tiesības, vizuālo un audiovizuālo darbu autoru tiesības, administrē muzikālo darbu izmantošanu mobilo tālruņu toņos, kā arī iekasē tukšo nesēju atlīdzību kā autoriem, tā arī blakustiesību īpašniekiem. AKKA/LAA realizē autoru mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu – izsniedz atļaujas (licences) lietot autortiesību aģentūras pārstāvēto autoru darbus, aprēķina, iekasē un izmaksā autoriem pienākošos atlīdzību par viņu darbu lietošanu.
Šobrīd aģentūra pārstāv jau vairāk nekā trīs tūkstošus Latvijas autoru, kuri uzticējuši autortiesību organizācijai savu mantisko tiesību administrēšanu. Tie ir komponisti, rakstnieki, dramaturgi, dzejnieki, mākslinieki, horeogrāfi, fotogrāfi – kā profesionāļi, tā amatieri –, kas pieteikuši savu materiālā formā iemiesoto darbu aģentūrai. Salīdzinājumā, piemēram, ar Latvijas Komponistu savienību, kurā patlaban uzņemti 104 biedri (starp tiem 68 komponisti), aģentūra pārstāv 1330 muzikālo darbu autorus. Jaunākajam autoram, kurš pieteicis savu muzikālo darbu autoru biedrībā, bija 12 gadu, patlaban vecākais autors jau pārkāpis 88 gadu slieksni.
Līgumu par savu autortiesību realizēšanu ar autortiesību aģentūru paraksta vidēji viens autors katrā darba dienā. Tā, piemērām, 2004. gadā savu autora tiesību īstenošanu aģentūrai uzticējuši 252 autori, 2003. gadā – 149, 2002. gadā – 333 autori. Saskaņā ar padomes lēmumu aģentūra slēdz līgumu ar autoru vienīgi tad, ja iepriekšējā vai esošā gada laikā vismaz viens šā autora darbs ir publicēts vai izziņots, izpildīts publiski vai mehāniski reproducēts.
Nemitīgi augošais autortiesību organizācijas pārstāvēto autoru skaits liecina, ka aizvien vairāk autoru uzticas organizācijai un novērtē tās darbības efektivitāti. Aģentūras savāktās autoratlīdzības kopsumma ar katru gadu palielinās – 2002. gadā autoriem tika iekasēti 1 200 809 lati, 2003. gadā – 1 480 270, 2004. gadā – jau 2 079 080 latu.

Gan Raimonds Pauls, gan Džons Lenons

Desmit gados aģentūra sevi pierādījusi kā organizācija, kuras rīcībā ir efektīvs mehānisms autoratlīdzības savākšanai un sadalei un kura uzņemas pilnu atbildību par darbībām, kas attiecas uz tai uzticēto tiesību administrēšanu. Lai gan AKKA/LAA pieredzē ir arī gadījumi, kad daži autori lauzuši savu līgumu ar autortiesību organizāciju, pēc kāda laika viņi sadarbību ar autoru biedrību atkal atjaunojuši, novērtējot aģentūras īstenotā kolektīvā pārvaldījuma priekšrocības.
Autortiesību aģentūra pārstāv gan Latvijas slavenības, piemēram, Raimondu Paulu, Imantu Kalniņu, Arturu Maskatu, Pēteri Plakidi, Ilmāru Blumbergu, gan autorus, kuri uzrakstījuši tikai dažus dzejoļus vai dziesmas, kas tiek izmantotas teātrī vai radio, televīzijā vai kur citur. Jāpiebilst, ka aģentūra pārstāv ne vien šobrīd aktīvi darbojošos autoru tiesības uz viņu darbu tālāku izmantošanu, bet arī jau aizsaulē aizgājušu klasiķu, piemēram, Viļa Lāča, Andreja Upīša, Jāņa Ivanova u.c., mantinieku tiesības, jo autortiesības – kā jebkurš cits īpašums – ir pārmantojamas. Tāpēc vēl 70 gadus pēc paša autora nāves gan viņa mantinieki, gan citi tiesību īpašnieki saņem atlīdzību par šā autora darbu izmantošanu.
Kopš 1996. gada aģentūra ir pārstāve Starptautiskajā autoru un komponistu sabiedrību konfederācijā (CISAC), kas apvieno 207 nevalstiskas bezpeļņas autortiesību organizācijas no 109 pasaules valstīm. Saskaņā ar starporganizāciju līgumiem autortiesību aģentūra pārstāv vairāk nekā 3,5 miljonus pasaules autoru, arī tāda mēroga zvaigznes kā Pikaso, Salvadoru Dali, Renē Magritu, Stingu, Madonnu, Eltonu Džonu un citus, kolektīvi administrējot šo cilvēku darbu izmantojumu Latvijā, kā arī nodrošinot Latvijas autoriem viņu mantisko tiesību aizsardzību ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Ieva Vīgante