Latvijas iedzīvotāji par visnegatīvāko pārmaiņu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā uzskata cenu kāpumu, kas novedis pie dzīves līmeņa pasliktināšanās, liecina aptauja Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Martā veiktajā sabiedriskās domas aptaujā noskaidrota Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES). Sarucis to cilvēku skaits, kas valsts līdzdalību vērtē pozitīvi.

Kā informē Eiropas Savienības informācijas aģentūras projektu vadītāja Dace Apsīte, pēc pētījuma rezultātiem, pozitīvi Latvijas dalību ES vērtēja trešdaļa iedzīvotāju – 30,4% atzīmēja atbildi “laba lieta” (februārī – 37,5%), bet negatīvu attieksmi pauda mazāk nekā piektā daļa respondentu – 18,6% norādīja atbildi “slikta lieta” (februārī – 18,1%). Savukārt atbildi “ne laba, ne slikta lieta” izvēlējās 45,3% aptaujas dalībnieku (februārī – 40,4%).
Latvijas dalību ES par “labu lietu” biežāk nekā caurmērā atzinuši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši, kā arī aptaujātie, kuru mēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 86 latus.
Neitrālu attieksmi – atbildi “ne laba, ne slikta lieta” – biežāk izvēlējušies aptaujātie vecumā no 25 līdz 39 gadiem, Kurzemē un Latgalē dzīvojošie respondenti, aptaujātie, kuru vidējie ienākumi mēnesī uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 45 latus vai ir robežās no 66 līdz 85 latiem, un lauku apvidos dzīvojošie.
Latvijas dalību ES kā “sliktu lietu” biežāk vērtējuši aptaujātie, kuri vecāki par 65 gadiem, aptaujas dalībnieki ar pamatizglītību un citu tautību pārstāvji.
Iedzīvotājus lūdza arī raksturot, kādas pārmaiņas valstī kopumā un viņu personīgajā dzīvē notikušas pēc Latvijas iestājas ES, norāda D.Apsīte.
Lielākā daļa respondentu, izvērtējot galvenās pārmaiņas valstī, visbiežāk norādījuši uz ekonomiska rakstura aspektiem (60%), no negatīvajiem faktoriem minot inflāciju un cenu celšanos, savukārt no pozitīvajiem – iespējas saņemt “Eiropas naudu”, lielāku atbalstu zemniekiem, lauksaimniecībai, investīciju apjoma pieaugumu un brīvo tirgu. Otrs biežāk minēto pārmaiņu loks saistīts ar personu pārvietošanos – 17% aptaujāto norādījuši uz personu brīvu kustību.
Vairāk nekā desmitā daļa respondentu (12,4%) minējuši pārmaiņas, kas saistītas ar nodarbinātību – iespējām meklēt darbu un strādāt ārzemēs, jaunu darbavietu pieaugumu. Daļa aptaujāto norādījuši arī uz negatīvām tendencēm – stingrākām prasībām pret darbiniekiem, darbaspēka aizplūšanu. Ceturtais biežāk minētais jautājumu loks saistīts ar situāciju valsts pārvaldē (10,4%) – aptaujātie norādījuši uz ES prasību un standartu ieviešanu, birokrātijas palielināšanos, izmaiņām likumdošanā, valdības un ierēdņu darba uzlabošanos. Piektais biežāk minētais pārmaiņu loks saistīts ar dzīves līmeņa izmaiņām – 7% aptaujāto norādījuši uz dzīves līmeņa pasliktināšanos. Pie pārmaiņām valstī minētas arī labākas iespējas iegūt izglītību, atvērtas robežas, lielāka drošība.
Analizējot personīgajā dzīvē notikušās pārmaiņas, visbiežāk minētas ar ekonomiku un uzņēmējdarbību saistītās izmaiņas – vairāk nekā ceturtā daļa aptaujāto (28%) norādījuši uz inflāciju, cenu celšanos, īpaši pārtikai, degvielai un zālēm. Retāk minēts atbalsts zemniekiem, lauksaimniekiem (3%), kā arī iespējas saņemt “Eiropas naudu” (2%). Otrs biežāk minētais pārmaiņu loks saistīts ar dzīves līmeņa izmaiņām – aptuveni piektdaļa iedzīvotāju norādījuši uz dzīves līmeņa pasliktināšanos, ko izraisījusi straujā cenu celšanās. 3% respondentu minējuši dzīves līmeņa uzlabošanos, kas saistīta ar algu paaugstināšanu. Nodarbinātības jomā respondenti minējuši brīvo darba tirgu (3%), iespējas strādāt ārzemēs, situācijas uzlabošanos darba tirgū. Raksturojot izmaiņas personīgajā dzīvē, tiek minēta arī brīva personu kustība un ērtākas ceļošanas iespējas.
Aptuveni trešdaļa aptaujāto norādīja, ka viņu dzīvē Latvijas dalība ES pārmaiņas nav ieviesusi, bet 6% sniedza atbildi “nezinu”.
Aptauju veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ar Eiropas Savienības informācijas aģentūras atbalstu.