Ārzemju presē

Zviedru “Uppsala Nya Tidning”: “Upsala sevi izrādīja no vissaulainākās puses, kad karaļpāris un Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ieradās vizītē. Ļoti daudz Upsalas iedzīvotāju bija sanākuši, lai redzētu abu valstu vadītājus un piemiņas plāksnes atklāšanu.”

•

Krievijas “Rosbalt”: “Krievijas un Latvijas oficiālo pārstāvju tikšanās laikā piektdien tika paziņots, ka drīzumā var tikt parakstīts Krievijas un Latvijas robežlīgums. Krievijas prezidenta padomnieks Sergejs Jastržembskis žurnālistiem darīja zināmu, ka tas varētu notikt 10. maijā.”

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “Iemesls, kāpēc ES augstākā līmeņa sanāksmē 22. un 23. martā tika pieņemts lēmums pārstrādāt ES Komisijas izstrādāto pakalpojumu direktīvu projektu, bija Francijā 29. maijā ieplānotais referendums par ES konstitūciju. Ņemot vērā pēdējās aptaujas, vēlētāju “non” nebūtu nekāds pārsteigums. “Nē” teicēju aprēķins galvenokārt ir padarīt par makulatūru ES konstitūciju, lai torpedētu iestāšanās sarunas ar Turciju.”

•

Angļu “The Financial Times”: “Nav iespējams pārāk augstu novērtēt Francijas referenduma par ES konstitūciju nozīmīgumu Eiropas Savienības nākotnei.”

•

Vācu “Tagesspiegel” publicēta bijušā Vācijas prezidenta Riharda fon Veiczekera intervija. Veiczekers uzskata, ka ES paplašināšanai arī transatlantiskajās attiecībās ir konstruktīva loma: “Līdz ar to mēs valstīm piedāvājam pozitīvu nākotnes perspektīvu, kas ir arī amerikāņu interesēs.” Runājot par ES konstitūcijas ratificēšanu, viņš teica, ka “Eiropas Savienība noteikti turpinās pastāvēt neatkarīgi no referendumu vai vēlēšanu rezultātiem”. Taču viņa skatījumā vissvarīgākā ir kopējā ārpolitika, un to konstitūcija negarantēšot.

•

Angļu “The Financial Times”: “Darbaspēka cenas jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs vidēji ir mazākas nekā ceturtajai daļai no šīm izmaksām vecajās dalībvalstīs. To apliecina respektablas cilvēku resursu izpētes un konsultāciju organizācijas dati, norāda laikraksta korespondents nodarbinātības jautājumos.”

•

Vācu “Die Welt”: “Pastiprinās pretestība straujai ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana reformu plānu ieviešanai. ASV, Krievija un Ķīna iebilst pret Annana prasību svarīgus lēmumus, tādus kā Drošības padomes paplašināšana, Ģenerālajā asamblejā pieņemt ar divu trešdaļu vairākumu. Savukārt Vācijā uzskata, ka tad, ja reformas piedzīvos neveiksmi, citas izdevības tuvākajā laikā vairs nebūs.”

•

Somu “Hufvudstadsbladet”: “Apbrīnojami daudzi no tiem, kuri strīdas par mūsu kara raksturu, cenšas noklusēt vai pat nosodīt turpinājuma kara ieroču brālību ar Vāciju. Vienlaikus pilnīgi tiek aizmirsta situācija, kādā Somija atradās pēc Ziemas kara. Tā radās tādēļ, ka 1939. gadā mums uzbruka Padomju Savienība, kura bija Hitlera sabiedrotā saskaņā ar Ribentropa-Molotova paktu. Uz šā fona diez vai Krievijai vai kādam citam ir tiesības rādīt uz mums ar pirkstu.”

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem