Par Latvijas reģionu vienmērīgu attīstību

Ekonomikas ministrija (EM) 2004.gada 5.oktobrī pārtrauca projektu pieņemšanu apakšprogrammā “Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši starptautisko standartu prasībām”. Kopumā apakšprogrammā tika iesniegti 82 projekti par kopējo summu 40,1 miljons latu. No kopējā apakšprogrammas apjoma 15 miljoni latu pieteikti Rīgas un Rīgas rajona projektiem. Pārtraucot projektu pieteikumu pieņemšanu, EM norādīja, ka tiks veiktas būtiskas izmaiņas noteikumos, kas reglamentē struktūrfondu apguvi. Ministrija uzsvēra, ka tiks sagatavoti un apstiprināti noteikumu grozījumi, taču, lai visi projektu pieteicēji būtu vienādā situācijā, projektu pieņemšana tiks sākta tikai mēnesi pēc noteikumu stāšanās spēkā.
Ekonomikas ministrija atkārtoti pauž viedokli, ka Eiropas Savienības struktūrfondiem jānodrošina Latvijas straujāka attīstība, gan palielinot iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, gan arī izlīdzinot atšķirības starp Latvijas reģioniem. Tieši tāpēc Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par komercsabiedrības atbalsta sniegšanas nosacījumiem valsts atbalsta programmai “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai””, paredzot noteikt diferencētu atbalsta intensitāti, ņemot vērā projekta īstenošanas vietu, t.i., reģionos īstenotiem projektiem atbalsta intensitāte būtu augstāka. Tas veicinātu uzņēmējus attīstīt uzņēmējdarbību ārpus Rīgas.
Apakšprogrammā “Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši starptautisko standartu prasībām” Rīgas pilsētā un Rīgas rajona pašvaldībās atbalsta intensitāte turpmāk būs 30%, pārējā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales plānošanas reģionu, mazām un vidējām komercsabiedrībām atbalsta intensitāte būs 50%, bet lielām komercsabiedrībām – 40%. Savukārt, lai veicinātu Latgales kā ekonomiski vismazāk attīstītā reģiona izaugsmi, Daugavpils rajona vietējās pašvaldībās, Krāslavas rajona vietējās pašvaldībās, Ludzas rajona vietējās pašvaldībās, Rēzeknes rajona vietējās pašvaldībās, Preiļu rajona vietējās pašvaldībās, Balvu rajona vietējās pašvaldībās, kā arī Daugavpils un Rēzeknes pilsētās atbalsta intensitāte mazām un vidējām komercsabiedrībām ir 65%, lielām komercsabiedrībām – 50%.
Lai veicinātu rūpniecības attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot ražošanas procesa atbilstību darba drošības un vides prasībām, noteikumu projektā paredzēta arī iespēja attīstīt augstas kvalitātes ražošanas telpas tālākai iznomāšanai ārpus Rīgas un Rīgas rajona, pretendējot uz struktūrfondu finansējumu 35% apmērā.
Ekonomikas ministrija vairākkārt saņēmusi priekšlikumus gan no uzņēmējiem Latvijas reģionos, gan no Eiropas Savienības Struktūrfondu vadības komitejas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kur norādīts tieši uz nepieciešamību Latvijā ieviest tādus kritērijus, kas veicinātu struktūrfondu līdzekļu saņemšanu reģionos, tā sabalansējot to attīstību.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis 2005.gada 18.marta tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu arī izteica atbalstu priekšlikumam sniegt lielāku valsts atbalstu projektiem Latvijas reģionos. MK noteikumu izstrādes procesā ministrija iesaistīja gan Tautsaimniecības padomi, gan Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomi.
Ekonomikas ministrija aicina potenciālos projektu pieteicējus apzināt iespējamos projektus un vienlaikus sekot līdzi informācijai par šo Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas gaitu. Pašlaik MK noteikumu projekts tiek saskaņots ar citām ministrijām un uzņēmējus pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām.