Par jauniem priekšlikumiem izaugsmei un darbavietām jaunajā finanšu plānā laikam no 2007.–2013.gadam

Eiropas Komisija 6.aprīlī pieņēma pēdējo sīki izstrādāto priekšlikumu kopumu saistībā ar nākamo finanšu plānu laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam. Priekšlikumos izklāstītas Eiropas Savienības (ES) prioritātes vairākās būtiskās jomās, piemēram, pētniecība, lai stiprinātu Eiropas Savienības konkurētspēju, pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums un veselības un patērētāju aizsardzība, lai padarītu Eiropas Savienību par drošāku vietu dzīvošanai, kā arī reformas, lai panāktu ilgtspējīgu zivsaimniecību. Priekšlikumu kopuma paredzamās izmaksas ir 93 miljardi eiru, kas jau iekļauti Eiropas Komisijas pagājušajā gadā pieņemtajā jaunā finanšu plāna priekšlikumā. Tādējādi pašreizējie ieņēmumu griesti paliek nemainīgi. Ar šo dokumentu kopumu tiek pabeigti priekšlikumi, ko Eiropas Komisija pieņēma 2004.gada jūlijā un septembrī, un tas ir pēdējais, kas Padomei un Eiropas Parlamentam vajadzīgs, lai panāktu vienošanos par nākamo finanšu plānu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica:
“Tagad viss ir savās vietās. Komisijas projekts ieguldījumiem Eiropā ir pabeigts. Kopējais budžets, kas tagad atrodas uz galda, ir finansiāli saprātīgs, saskaņots un uzticams. Mūsu izvēle attiecībā uz budžetu ir rūpīgi pieskaņota politiskajām prioritātēm, ko ES valdības noteikušas mūsu paplašinātajai 25 valstu Savienībai. Mans vēstījums šodien ir šāds: Eiropai jābūt līdzekļiem, kas atbilst tās mērķiem. Es ticu, ka mēs esam panākuši vajadzīgo līdzsvaru. Šiem plāniem jābruģē ceļš uz vienošanos par ES budžetu jūnijā.”
Eiropas Komisāre Daļa Gribauskaite, kas atbildīga par finanšu plānošanu un budžetu, piebilda: “Šīsdienas priekšlikumi skaidri atspoguļo pāreju uz izaugsmi un nodarbinātību, īpaši pievēršoties tādiem zināšanās pamatotiem pasākumiem kā pētniecība un jauninājumi. Priekšlikumi nodrošina patiesu pievienoto vērtību ES iedzīvotājiem, un tā ir pareizi izmantota nodokļu maksātāju nauda. Ja Padome un Parlaments jūnijā vienosies par nākamo finanšu plānu, Eiropas Savienība varēs laikus sākt īstenot šīs jaunās politikas par labu saviem iedzīvotājiem.”
Eiropas Komisijas pieņemtie priekšlikumi koncentrējas uz trim no piecām galvenajām pasākumu grupām (pozīcijām) jaunajā finanšu plānā – konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai; pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums; dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana.

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai
Eiropas Savienības ieguldījumam, lai veicinātu konkurētspēju izaugsmei un nodarbinātībai, jākļūst redzamākam. Šim nolūkam Eiropas Komisija ierosina papildināt iepriekšējā gadā ierosinātās programmas, tostarp mūžizglītības programmu un jaunu kohēzijas režīmu, ar jaunu Septīto pētniecības pamatprogrammu un Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu.

Jaunas pētniecības programmas
Nākamās Pētniecības un tehnoloģiskās attīstības pamatprogrammas projekts lielā mērā turpina pašreizējo programmu, vienlaikus sniedzot jaunu impulsu ES mērķu īstenošanai. Pamatprogrammā ietilps četras konkrētas programmas:
• Sadarbības programma veicinās sadarbību starp rūpniecību un zinātniekiem visā Eiropā, lai panāktu vadošas pozīcijas galvenajās tehnoloģiju jomās;
• Ideju programma, ko īstenos Eiropas Pētniecības padome, atbalstīs progresīvo izpēti, balstoties uz izcilību zinātnē;
• Cilvēku programma dos ievērojamu atbalstu gan Eiropas, gan pasaules pētnieku mobilitātei un karjeras veidošanai;
• Spēju programma palīdzēs attīstīt spējas, kas Eiropai vajadzīgas, lai tā būtu plaukstoša, zināšanās pamatota ekonomika, pirmo reizi ietverot atbalstu plaša mēroga izpētes materiāli tehniskajai bāzei Eiropas līmenī. Programma arī būs pievilcīgāka un vienkāršāka izmantošanā tās dalībniekiem, elastīgi izlietojot finansējumu un mērķtiecīgi vienkāršojot procedūras un pārvaldību.
Kopējais ierosinātais budžets pētniecībai laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam ir 67,8 miljardi eiru.

Vienots instruments konkurētspējai un jauninājumiem
Lai mazie un vidējie uzņēmumi vienkāršāk varētu saņemt pienācīgu atbalstu, Eiropas Komisija ierosina izveidot Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu. Tā būs vienots ES instruments un visaptveroša atbilde uz aicinājumiem uzņēmumu labā ieviest lielākus, vienkāršākus, redzamākus un mērķtiecīgākus instrumentus. Pamatojoties uz jau notiekošo pasākumu panākumiem, šī pamatprogramma palīdzēs attīstīt uzņēmumu un rūpniecības spēju augt un ieviest jauninājumus, palielinot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), vides tehnoloģiju, kā arī racionālu un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu.
Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammai ierosinātais budžets ir 3,7 miljardi eiru.

Jauns atbalsts informācijas un komunikāciju tehnoloģijām
Jaunā Informācijas sabiedrības tehnoloģiju prioritāte, kas ir daļa no Septītās pētniecības pamatprogrammas, veicinās pētniecību jaunās nozarēs, kas ir stratēģiski svarīgas nākotnei, un palīdzēs pārvarēt tehnoloģiskās grūtības, kas kavē ātru IKT ieviešanu un izmantošanu.
Jaunā IKT politikas atbalsta programma, kas ir viena no Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas specifiskajām programmām, palīdzēs sākt plašāk izmantot daudzsološus IKT elementus, īpaši atbalstot risinājumu testēšanu un ieviešanu saistībā ar tādām problēmām kā savietojamība, identitātes administrācija un drošība. Šīs kopīgās problēmas var racionālāk risināt Eiropas līmenī.
Abas šīs programmas ietilpst vienā jaunā koordinētā stratēģiskajā iniciatīvā ar nosaukumu i2010 – Informācijas sabiedrība 2010, ko Eiropas Komisija izziņos maijā. Jaunā i2010 stratēģija pievērsīsies politiskajiem mērķiem panākt konkurētspējīgu konverģentu informācijas ekonomiku Eiropā, ievērojamu pieaugumu Eiropas ieguldījumos IKT jauninājumos un pētniecībā, kā arī ļoti augstu informācijas sabiedrības elementu pieejamības līmeni.

Uzlabota sadarbība cīņā pret krāpšanu
Eiropas Komisija arī ierosina līdz 2013.gadam atjaunot esošās Muitas un Fiscalis programmas 2007. Tās uzlabo sadarbību starp muitas un nodokļu iestādēm cīņā pret krāpšanu un izveido visas Eiropas datorizētus tīklus muitas un nodokļu kontrolei. Programmām jāturpinās, lai aizsargātu ES un dalībvalstu ieņēmumus, sargātu ES ārējās robežas un nodrošinātu iedzīvotāju drošību un Eiropas tirdzniecības konkurētspēju.
Šīm programmām ierosinātais budžets sešos gados ir 522 miljoni eiru.

Trīs jaunas programmas, lai nosargātu Eiropas pamatvērtības
Brīvība, drošība un tiesiskums ir Eiropas sabiedrības modeļa būtiskas sastāvdaļas. Ir acīm redzams, ka problēmas, ko rada imigrācija, patvēruma meklētāji un cīņa pret noziedzību un terorismu, vairs nevar pienācīgi risināt ar pasākumiem, kurus veic tikai valsts līmenī. Ir vajadzīga rīcība Eiropas līmenī, un tas var padarīt vieglāku ES iedzīvotāju ikdienas ģimenes un darba dzīvi.
Eiropas Komisijas pieeja šā mērķa sasniegšanai balstās uz trim pamatprogrammām, kas aizstās daudzos instrumentus, kurus Eiropas Komisija šajā jomā izmanto šobrīd.
Paplašinātā ES vēlas piešķirt patiesu nozīmi solidaritātes jēdzienam kopīgu politiku izstrādē attiecībā uz robežpārbaudēm, patvērumu un imigrāciju. Pamatprogramma “Solidaritātei un migrācijas plūsmu vadībai” atbalstīs šādus valstu pasākumus:
• kontroles infrastruktūras atjaunināšana uz ES ārējās robežas, vienlaikus nodrošinot netraucētu ārējo robežu šķērsošanu bona fide (ar labiem nodomiem, godīgiem) ceļotājiem;
• finansējums pilsoniskās orientācijas kursiem, starpkultūru izglītībai un rokasgrāmatām, kas palīdzētu jaunienācējiem un (vietējām) pārvaldes iestādēm un atvieglotu integrācijas procesu;
• pienācīgu uzņemšanas apstākļu nodrošināšana personām, kas ES lūdz starptautisku aizsardzību, kā arī godīga un efektīva viņu patvēruma pieprasījumu izskatīšana;
• konsultācijas noraidītiem patvēruma meklētājiem un nelegāliem imigrantiem attiecībā uz atgriešanos viņu izcelsmes valstī.
Terorisms un organizētā noziedzība aizvien vairāk norisinās starptautiskā līmenī. Kopīgi tiesību akti ir nozīmīgs solis pretī kopīgai pieejai, bet tas nav pietiekami. Iedzīvotāju aizsardzībai vajadzīga cieša sadarbība un koordinācija starp visu dalībvalstu tiesībsargājošiem dienestiem.
Ierosinātajai pamatprogrammai “Drošība un brīvību garantēšana” ir šādi galvenie mērķi:
• sekmēt un attīstīt noziedzības novēršanu un apkarošanu, īpaši koncentrējoties uz organizēto un cita veida noziedzību, jo īpaši terorismu, cilvēku tirdzniecību un pārkāpumiem pret bērniem, nelikumīgu narkotiku un ieroču tirdzniecību, korupciju un krāpšanu;
• aizsargāt iedzīvotājus, to brīvības un sabiedrību pret teroristu uzbrukumiem, kā arī nodrošināt ES drošību, veicinot un attīstot teroristu uzbrukumu novēršanu, gatavību tiem un to seku likvidēšanu.
Lai pilnībā īstenotu Eiropas pilsonības jēdzienu, Eiropas Komisija ierosina izveidot “Pamattiesību un tiesiskuma pamatprogrammu”. Pamattiesību hartas iekļaušana konstitucionālajā līgumā nozīmē, ka Eiropas Savienībai ir juridisks pienākums ne tikai nodrošināt pamattiesību ievērošanu, bet arī to aktīvu veicināšanu. Jāveicina arī tiesības uz fizisko integritāti, cīnoties ar vardarbību, savukārt narkotiku lietošanas novēršana ir nozīmīgs solis sabiedrības veselības nodrošināšanai.
Programma arī ļaus veikt pasākumus, kas būtu mazāk efektīvi valstu līmenī, piemēram, tiesu iestāžu sadarbība civillietās un krimināllietās, kas ļaus personām un uzņēmumiem aizstāvēt savas civilās un komerciālās intereses citās dalībvalstīs un nodrošinās, ka noziedzniekiem nav patvēruma.
Ierosinātais budžets šīm programmām ir 8,3 miljardi eiru.