Par ANO institūciju rekomendācijām

A. god. deputāti!
Pateicos par izrādīto interesi un jautājumu, kas saistīts ar ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas un ANO Cilvēktiesību komisijas rekomendācijām.
Vēlos Jūs informēt, ka ANO Cilvēktiesību komisija jau 2003.gada beigās lūdza Latvijas valdībai iesniegt papildu informāciju par izteiktajām rekomendācijām, tai skaitā par nepilsoņu jautājumiem, kas arī tika izdarīts.
Nepilsoņu naturalizācija ir piemērotākā politika, lai nepilsoņi varētu iegūt pilsonību, tādējādi baudīt visas tiesības, kas izriet no pilsonības.
Cita starpā vēlos norādīt, ka viena no valdības politikas aktivitātēm ir publiskas akcijas, aicinot nepilsoņus iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, kā arī reģistrējot par pilsoņiem savus bērnus. Ir veikti arī grozījumi Jūras kodeksā un Aviācijas likumā, atceļot pilsonības nepieciešamību kā obligātu nosacījumu, ieņemot noteiktus amatus.
Jāatzīmē, ka Latvijā nepilsoņiem ir piešķirts liels daudzums to pašu tiesību, kas pilsoņiem. Vairākas starptautiskās organizācijas ir atzinušas, ka Latvijā pilnībā tiek ievērotas cilvēktiesības, kā arī mazākumtautību tiesības.
Tāpat jāatzīmē, ka Latvijai juridiski saistošie starptautiskie dokumenti neuzliek pienākumu piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem.

Cieņā,

ministrs A.Pabriks

Ministrs Ē.Jēkabsons

Iekšlietu ministrijā ir saņemts un izskatīts šā gada 17.marta Latvijas Republikas Saeimas deputātu A.Aleksejeva, J.Sokolovska, A.Tolmačova, N.Kabanova, V.Buzajeva, J.Plinera jautājums.
Uzdoto jautājumu kontekstā informēju par sekojošo:
Sabiedriskajai organizācijai “Klubs-415” tika izsniegta izziņa par to, ka saskaņā ar likumu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 2005.gada 16.martā atļauts rīkot gājienu latviešu leģionāru atcerei. Sakarā ar to, ka vairāki antifašistu kustības aktīvisti mēģināja traucēt atceres gājienu, viņi pārkāpa vairākus likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” pantus:
11.pants. Sapulces, gājiena un piketa dalībniekam šo pasākumu laikā ir aizliegts:
5) izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā);
16.pants. Pasākumu rīkot nedrīkst, ja organizatoram nav izsniegta izziņa, kas apliecina, ka pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu.
Pamatojoties uz likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 21.pantu “Atklātās sapulcēs, gājienos un piketos šā likuma noteikumu ievērošanu kontrolē pašvaldības pārstāvji, kā arī policijas darbinieki” un 24.pantu “Policija nepieļauj tādas sapulces, gājienus un piketus, kas organizēti, neievērojot šā likuma prasības”, policijas darbinieki īstenoja likuma prasību ievērošanu saskaņā ar likumu “Par policiju”.
Nevienam nav tiesību iejaukties policijas rīcībā, kad tā pilda savus pienākumus, izņemot iestādes un amatpersonas, kuras tieši tam pilnvarojis likums.
Likuma “Par policiju” 10.pants nosaka policijas darbinieka pamatpienākumus, starp kuriem ir pienākums novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības;
Pamatojoties uz likuma “Par policiju” 12.pantu, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:
– prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;
– sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc pakļautības;
Saskaņā ar likuma “Par policiju” 13.pantu policijas darbiniekam ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, speciālas krāsvielas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, bruņumašīnas, helikopterus un citus speciālos transportlīdzekļus, kā arī dienesta suņus un zirgus, ja tas nepieciešams, lai:
– atvairītu uzbrukumu personām, policijas darbiniekiem, citiem iekšlietu iestāžu darbiniekiem un personām, kas pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;
– novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus;
– pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieki vai citas personas, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības garantēšanā vai cīņā pret noziedzību.
Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka policijas darbinieki rīkojušies atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Ar cieņu,

ministrs Ē.Jēkabsons