Guvumi un zaudējumi, pievienojoties eiraszonai

Ko iegūsim?

Viens no galvenajiem ieguvumiem, Latvijai pievienojoties vienotajai ES valūtai, ir norēķinu operāciju izmaksu samazināšanās. Tā kā zudīs valūtas maiņas izdevumi, tas ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu ekonomikai varētu dot pozitīvu impulsu. Ekonomistu aprēķini liecina, ka ietaupītā summa varētu sasniegt pat 0,5 procentus no eiraszonas valstu iekšzemes kopprodukta (IKP).
Uzskata, ka, pievienojoties eiraszonai, tiks pozitīvi ietekmēts arī patēriņa sektors. Tas nozīmē, ka varētu samazināties psiholoģisko faktoru loma cenu mehānisma veidošanā. Vienotās valūtas ieviešana eiraszonā dzīvi padarījusi vienkāršāku. Īpaši tas attiecas uz robežu šķērsošanu. Tagad vairs nav jāveic valūtas konvertēšana, nav jāmaksā komisijas nauda, jātērē laiks. Tas veicina ceļošanu un darbaspēka kustību pāri valstu robežām ES iekšienē. Cilvēku mobilitāte eiraszonas robežās notiek, jo ir vieglāk salīdzināt cenas, pakalpojumus un darba algas. Tāpēc daudz biežāk cilvēki izvēlas strādāt citā valstī, kur var saņemt lielāku algu un kur dzīvošana lētāka.
No ekonomiskā viedokļa eirai vajadzētu nodrošināt lielāku ekonomisko efektivitāti, samazinot izmaksas, kas saistītas ar operācijām dažādās valūtās. Palielināsies arī tirdzniecības apjomi, jo būs skaidrāka informācija par cenām un izmaksām. Tādējādi arī paredzams, ka eira dos papildiespēju liela apjoma ražošanai, kas samazinās saražotās vienības izmaksas.
Eiras ieviešana tiek pozitīvi uztverta no biznesa attīstības pozīcijām ar cerību, ka tas būs pozitīvs efekts visās valstīs, kuras attīstījušas ekonomiskās attiecības ar ES.
Kā pozitīvu faktu var minēt eiropiešu straujo spēju pielāgoties jaunajai valūtai. Jau gandrīz 2002.gada janvārī eira apgrozībā bija pilnībā aizstājusi vecās nacionālās valūtas. Pirmais savu juridisko spēku valsts teritorijā zaudēja holandiešu guldenis. Par pozitīvo faktu liecināja arī eiraszonas iedzīvotāju aktīvā interese pirmajā eiras spēkā stāšanās dienā. Visi centās apmainīt veco valūtu pret jauno pat nakts laikā. Pāreja uz eiru noritēja gludi un ar saprotošu cilvēku attieksmi, ja kādam vēl gadījās kļūdīties pārrēķinos. Turklāt daudzu bažas par preču cenu ievērojamu pieaugumu pārejā uz eiru veiksmīgi atspēkoja Vācijas lielveikali Aldi, Lidl un Plus, kas īpaši reklamēja cenu samazināšanos daudzām precēm.
Par spīti bažām, tiek vērtēts, ka eiras ietekme uz ES jaunajām dalībvalstīm būs pozitīva divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ārējās tirdzniecības dalībnieki būs ieguvēji, samazinot valūtas maiņas darījumu izdevumus. Eira aizvien biežāk tiks lietota, kārtojot komerciālos un finanšu darījumus. Otrkārt, eira un tās pārstāvētā finansiāli stabilā telpa būs atskaite tiem, kas vēlēsies piesaisti jaunajai vienotajai valūtai. Būtiskākie ieguvumi visām jaunajām dalībvalstīm, arī Latvijai, varētu būt ekonomiskās darbības iespēju paplašināšanās un ekonomiskās stabilitātes iespēju nostiprināšanās.
Pagaidām Latviju, kamēr tā nav EMS dalībvalsts, eiras parādīšanās apgrozībā tieši neietekmē, tomēr ar to ir saistīti dažādi aspekti. Pirmkārt, Latvijas pilsoņi eiras ieviešanu izjūt, dodoties braucienos uz ES dalībvalstīm. Sākot ar 2002.gada 1.janvāri, Latvijas iedzīvotājiem bija jāpievērš uzmanība, vai viņiem nav uzkrājumi kādā no ES valūtām. Eiropas Centrālā banka bija noslēgusi līgumus ar citu valstu nacionālajām bankām par valūtas apmaiņas operāciju, tāpēc nevienam nauda negāja zudumā, tā bija tikai jāapmaina sev vēlamajā valūtā, ja iedzīvotāji to nebija izdarījuši līdz 2002.gada 1.janvārim, bankā šis process notika automātiski.
Pašlaik Latvijai lielākais tirdzniecības apgrozījums ir ar eiraszonas valstīm, arī Latvijas tūristi bieži apmeklē valstis, kur norēķinos izmanto eiras. Tas liecina, ka eiras ieviešana citās valstīs būtiski skārusi arī Latviju.
To, ka Latvija līdz ar iestāšanos ES pievienosies eiraszonai, jau ir izlēmusi Latvijas valdība. Saskaņā ar ES likumdošanu dalība Monetārajā savienībā jaunajām dalībvalstīm ir obligāta. Tomēr sabiedrībā nebūt nevalda vienprātība Latvijas nepieciešamībai pievienoties EMS. Daļā sabiedrības valda pārliecība, ka nevajag šķirties no latiem, kas ir Latvijas identitātes simbols. Citi vēro ES valstu attieksmi un situāciju. Kā pretarguments tiek minēts Lielbritānijas piemērs: valstij nepievienojoties EMS, Lielbritānijas preču tirgus un darba tirgus ir daudz elastīgāks nekā eiraszonas valstīs.
Eiras ieviešana Latvijai var nākt par labu tādās jomās kā norēķinu vienkāršošana ar eiraszonas valstīm, jo nebūs jāmaina valūta, kas samazinās finanšu operāciju izmaksas, samazināsies valūtas risks un līdz ar to valūtas riska ierobežošanas izdevumi, uzņēmējiem būs vieglāk prognozēt savu darbību.
Vienotā valūta atvieglos sadarbību starp valstīm un veicinās iekšējās tirdzniecības attīstību. Tas radīs lielāku konkurenci un starp valstīm vieglāk salīdzināmas zemākas cenas. Samazinoties riska prēmijai, pazemināsies arī aizdevumu procentu likmes, un tas savukārt veicinās uzņēmējdarbību un ekonomisko izaugsmi. Vienkāršosies preču un pakalpojumu kustība, kas nodrošinās paplašinātas ekonomiskās darbības iespējas, uzlabosies investīciju klimats, būs pieejami lētāki aizdevumi. Dalība EMS veicinās lielāku stabilitāti un efektīvāku ekonomisko izaugsmi. Tā dos Latvijai iespēju piedalīties EMS lēmumu pieņemšanā. Eiras ieviešana Latvijā novērsīs valūtas krīzes risku, ko rada augstais tekošā konta deficīts, jo valūtas stabilitāte un ārvalstu valūtu rezervju uzturēšana pāries ECB kompetencē.
Latvijas Banka uzskata, ka ieguvumi no eiras būs jūtami ilgtermiņā. Latvijas IKP varētu būt pat līdz 19 procentiem augstāks nekā tad, ja Latvija saglabātu nacionālo valūtu, turklāt tas radītu papildu eksporta iespējas un piesaistītu vairāk investoru.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir noraidījis pēdējā laikā izskanējušās bažas par lata devalvāciju un pielīdzināšanu viens pret vienu pret eiru pēc Latvijas pievienošanās EMS. Viņš šādu paziņojumu uzskata par dezinformāciju. Lai nākotnē patiešām varētu mainīt vienu latu pret vienu eiru, būtiski būtu jākrītas dolāra kursam pret eiru.

Ko zaudēsim?

Latvijas lata piesaiste eirai tika veikta 2005.gada 1.janvārī ar Latvijas Bankas noteikto lata un eiras piesaistes kursu: viena eira ir 0,702804 Latvijas lati. Pēc līdzšinējās Latvijas Bankas informācijas, eira latu Latvijas iedzīvotāju maciņos varētu nomainīt 2008.gadā.
Iespējams, ka, pieaugot ekonomiskās attīstības tempiem, jaunajās dalībvalstīs gaidāma lielāka inflācija. Šo inflāciju ECB varētu mazināt ar augstākiem kredītprocentiem, bet tas savukārt samazinātu jauno dalībvalstu ekonomikas izaugsmes tempus.
Līdz ar eiras ieviešanu eiraszonas valstis ar grūtībām ievēro stingros vienotās valūtas dalības nosacījumus un bieži izskan uzskats, ka to vajadzētu pilnveidot. Jau tagad notiek aktīvas diskusijas starp ES dalībvalstīm par to, kādas reformas būtu nepieciešamas.
Lai gan ES politiķi eiras ieviešanu raksturo kā loģisku Eiropas integrācijas turpinājumu, vienotības apliecinājumu un ekonomiskās varenības garantu, ekonomisti norāda, ka eira radīs grūtības ES lēmumu pieņemšanas procesā, kas jau tagad ir lēns. Turklāt bieži vien kāda valsts, egoistiski tirgojoties, panāk tāda lēmuma pieņemšanu, kas Eiropai, raugoties ilgtermiņā, nav pats labākais.
Nākotnes problēmas varētu radīt EMS dzīvotspēja, kas tiek saistīta ar spēju izturēt asimetriskos šokus, kad vienā valstī būs ekonomiska krīze, citā – ekonomiska augšupeja, jo ES būs grūti vienoties, kādi monetārie vai fiskālie instrumenti lietojami. Lai gan Eiropas valdībās līdz ar eiras parādīšanos valdīja optimisms, ES iedzīvotāji uz eiru raugās ar aizdomām. Un, ja nākotnē eirai neizdosies nodrošināt ekonomisku izaugsmi, vairāk darba vietu un lielāku labklājību, tās popularitāte varētu mazināties.
Eiraszonas iedzīvotāju lielāko neapmierinātību līdz šim radījuši tirgotāji, kas izmantojuši naudas maiņu, lai noapaļotu cenas uz augšu. Pēc veiktajiem pētījumiem secināts, ka līdz ar eiras ieviešanu ir mainījusies katra trešā cena. Tikai 28 procentos gadījumu cenu kļuvušas zemākas, pārējās ir augstākas. Beļģijas patērētāju aizsardzības organizācija Test–Achats konstatējusi, ka līdz ar eiras ieviešanu 2002.gadā cenas sešu mēnešu laikā paaugstinājās par 7 procentiem, tātad piecas reizes vairāk nekā vidēji gadā.
Patērētāju organizācija uzskata, ka cerības līdz ar ES vienotā tirgus ieviešanu vairāk vai mazāk izlīdzināt cenu atšķirības Eiropas Savienības valstīs, nav piepildījušās, jo valstu robežas vēl aizvien sadala ES atsevišķos tirgos ar dažādiem cenu līmeņiem.
Daudzas valstis sūdzas par to, ka pāreja uz eiru izmaksājusi ļoti dārgi. Piemēram, “Hipovereinsbank”, Vācijas otra lielākā banka, pārejas posmā iztērējusi 48 miljonus eiru. Šī nauda tērēta tādām vajadzībām kā sistēmas maiņai, loģistikas operācijām, papildu darbinieku apmaksai, kā arī mārketingam.
Kā vēl vienu eiras trūkumu var minēt to, ka ES valstis zaudē iespēju ietekmēt savu ekonomiku ar valūtas kursa palīdzību. Tas nozīmē, ka par problēmu var kļūt inflācijas līmeņa regulēšana ar kopīgo monetāro politiku, jo inflācijas līmenis visās dalībvalstīs nav un nevar būt vienāds.
Latvijas zaudējumi, pievienojoties EMS būtībā ir līdzīgi pārējo dalībvalstu situācijai. Speciālisti vērtē, ka, pievienošanās EMS radīs salīdzinoši nelielas un pārvaramas problēmas un zaudējumus. Kā būtiskākos parasti min atsacīšanos no nacionālās valūtas, kas nozīmē atsacīšanos no lata, un iespēju, ka kopīgā politika ne vienmēr būs piemērota konkrētajai Latvijas ekonomiskajai situācijai. Tas varētu rasties asimetriskā šoka vai asimetriskas attīstības gadījumā, tāpēc būtu jādomā par papildu elastības un ekonomisko politisko instrumentu radīšanu, lai risinātu šādas problēmas.
Reģionālā valūta ir izdevīga valstīm, ievērojot vairākus nosacījumus, no kuriem galvenais ir līdzīga rakstura monetārā politika, ekonomiskā struktūra un ciešas tirdzniecības saistības. Secinot, ka ES Monetārās savienības un Latvijas monetārā politika balstīta uz līdzīgiem darbības principiem, reģionālās valūtas ieviešana Latvijā varētu būt veiksmīga.
Uzmanība jāpievērš arī tam, ka Latvija, pievienojoties EMS, kļūs cieši saistīta ekonomiskajā un monetārajā jomā ar ES valstīm. Tas nozīmē, ka uz Latviju daudzi ekonomiskie jautājumi attieksies tāpat kā uz citām dalībvalstīm.
Ir pat labi, ka Latvijai līdz ar iestāšanos ES ir jāpievienojas EMS, jo tādā gadījumā Latvija nedraud palikt ārpus EMS, kas savā ziņā varētu nozīmēt palikšanu arī ārpus ES ekonomiskās telpas. Tas varētu izrādīties bīstami Latvijas ekonomikai, jo kavētu ārējās tirdzniecības attīstību, pasliktinātu investīciju klimatu, nebūtu pieejami lētāki aizdevumi un citas priekšrocības, ko garantē EMS.
Aplūkojot pašreizējo dalībvalstu pieredzi EMS ietvaros, izpētot eiraszonas valstu ieguvumus un zaudējumus līdz ar pāreju uz vienotu valūtu – eiru, ir redzams, ka valstis ir vairāk ieguvušas nekā zaudējušas. Šī atziņa un ekonomistu argumenti ļauj cerēt, ka arī Latvija līdz ar pievienošanos EMS, izvērtējot savus ieguvumus un zaudējumus, iegūs bilanci par labu pozitīvajiem ieguvumiem.

Uzziņai:

Eiropas Monetārā savienība ir ES valūtas integrācijas augstākā pakāpe, kad nacionālās valūtas tiek aizstātas ar vienu valūtu. Valstis, kuras ietilpst Monetārajā savienībā, nevar patstāvīgi īstenot monetāro un valūtas kursa politiku. Līdz ar to beidzas nenoteiktība starptautiskajā tirdzniecībā un finansēšanā starp savienības dalībvalstīm, jo pazūd valūtu svārstību problēma.
Kritēriji, kas jāievēro, lai varētu pievienoties eiraszonai
Monetārā savienība eiraszonas dalībvalstīm ir izvirzījusi kritērijus, kuru lielākā daļa izteikti ar ekonomiskiem rādītājiem. Pēc savas būtības tie ir makroekonomiskās stabilitātes indikatori un var tikt izmantoti jebkuras tirgus ekonomikas vai tirgus ekonomiku veidojošas valsts vērtēšanai.
Māstrihtas kritēriji skaitliskā izteiksmē ir šādi:
• inflācija – ne vairāk kā par 1,5% augstāka nekā trīs valstīs ar stabilākajām cenām;
• budžeta deficīts ne vairāk par 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP);
• valsts parāds ne vairāk kā 60% no IKP;
• stabila valūta (svārstības +/– 15% attiecībā pret eiru 2 iepriekšējos gados);
• nominālā ilgtermiņa kredītu procentu likme – ne vairāk kā par 2% augstāka par trīs valstu viszemākajām šādu kredītu procentu likmēm.