
Pret zāles dedzināšanu. Ar patiesu bardzību
Līdz ar pirmajiem kūlas dedzināšanas gadījumiem tiek gatavoti pretpasākumi šīm aktivitātēm, kas ik gadu izraisa milzu zaudējumus.Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informējis, lai gan parasti pērnās zāles dedzināšana sākas martā vai aprīlī, šogad pirmais incidents fiksēts jau janvārī. 2004. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts zīmīgā datumā – 13. martā – Jūrmalā, otrs – 25. martā Daugavpilī. Taču jau marta pēdējās dienās zāle dega visā valstī. Pērn kūlas ugunsgrēkos gāja bojā trīs cilvēki. Kopumā izsvila lauki 8092 hektāru platībā, ugunsdzēsēji izbrauca uz 2837 izsaukumiem. Nodega 153 ēkas.
Līdz šim zāles dedzināšana bijusi priekšvēstnesis meža ugunsgrēkiem, kas pavasarī bieži izceļas, liesmām no degošās zāles ieejot koku audzēs (apmēram 10% gadījumu). Šogad gan vēl neviens meža ugunsgrēks nav reģistrēts, informē Valsts meža dienesta meža ugunsapsardzības daļas priekšnieks Arnis Gertners. Ikgadējais ugunsnedrošais periods, kad mežos tiek ierobežota saimnieciskā darbība un spēkā stājas aizliegums dedzināt ugunskurus, iespējams, tikšot izsludināts ap 20. aprīli. Pērn tas noticis 19. aprīlī, bet pirmais meža ugunsgrēks izcēlies 31. martā Kalsnavas apkaimē. Parasti, kā skaidro A. Gertners, lēmums par ugunsbīstamā perioda izsludināšanu tiekot pieņemts atkarībā no laika apstākļu prognozēm un kūlas dedzināšanas intensitātes. Atsevišķas pašvaldības atbilstoši ugunsbīstamības situācijai ugunsnedrošo periodu tiesīgas izsludināt, pirms tas noteikts visā valstī.
Ja kūlas degšana izraisījusi lielākus postījumus, vainīgajām fiziskām personām var nākties samaksāt sodu līdz 1500 latu, bet juridiskajām – 3000 latu.
Guntars Laganovskis, “LV”