Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzturoties valstsvizītē Zviedrijas Karalistē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.04.2005., Nr. 52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/104839

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

01.04.2005., Nr. 52

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzturoties valstsvizītē Zviedrijas Karalistē

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Stokholmā tikās ar Zviedrijas parlamenta priekšsēdētāju Bjernu fon Sīdovu. Sarunā abas puses pauda gandarījumu, ka Latvijas un Zviedrijas parlamentus saista ļoti ciešas un aktīvas attiecības. Latvija arī tika sveikta pirmajā gadadienā kopš dalības Eiropas Savienībā (ES). Zviedrijas parlamentārieši uzsvēra, ka Zviedrijas parlamentā nav bijis nevienas balss, kas uzstātos pret Latvijas dalību ES, jo Latvijas dalība gan ES, gan NATO ir ieguvums arī Zviedrijai un kopējs ieguvums Eiropas kontinenta drošībai un labklājībai.
Daudz uzmanības sarunā tika pievērsts ES jautājumiem un pakalpojumu direktīvas ieviešanai dalībvalstīs. Tika atzīts, ka šobrīd Eiropā notiek ļoti aktīvas debates par pakalpojumu direktīvas jautājumiem un ka tādas ir arī Zviedrijas Riksdagā. Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājs un parlamentārieši pauda pārliecību, ka šīs ļoti dzīvās debates Zviedrijas parlamentā par kopējiem ES jautājumiem beigu beigās nonāks pie labvēlīga risinājuma katrai no pusēm un tas būs pieņemams visiem kā vienlīdzīgiem partneriem.
Prezidente skaidroja, ka Latvija pirms dalības ES tika pārliecināta, ka viens no pamatprincipiem būs pakalpojumu pārvietošanās brīvība, un, lai arī šie jautājumi ir pietiekami sarežģīti saistībā ar bezdarba problēmu daudzās Eiropas valstīs, tomēr ir būtiski panākt vienotu risinājumu, lai tas veicinātu Eiropas konkurētspēju un izaugsmi, kā arī šo svarīgo principu īstenošanos. Sava veida protekcionisms to varētu kavēt.
Abas puses bija vienisprātis, ka ir būtiski veicināt to valstu sadarbību, kas atrodas ap Baltijas jūru gan ES ietvaros, gan ārpus tās.
Abas puses uzsvēra, ka jau tagad Baltijas jūras krastos esošās valstis vieno cieši sakari, tomēr ir veidi, tajā skaitā parlamentārie instrumenti, kā šo sadarbību vēl veicināt Eiropas izaugsmes, stabilitātes un vides drošības kontekstā.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Riksdagā uzrunāja Zviedrijas parlamentāriešus. Runā prezidente uzsvēra, ka padomju okupācijas laikā Baltijas jūra sadalīja Eiropu un kalpoja par robežlīniju, bet šobrīd ir ciešs pamats sadarbībai un partnerībai.
Pēc prezidentes teiktā, Latvijai ar Zviedriju daudzu gadsimtu garumā bijušas ļoti ciešas attiecības, un īpaši nesenās vēstures kontekstā Latvija ir pateicīga par Zviedrijas aktīvo atbalstu Latvijas demokratizācijas un neatkarības centienu kontekstā, kā arī par palīdzību, ko tā sniegusi Latvijai Eiropas Savienības integrācijas sarunās. Prezidente arī izklāstīja savu redzējumu par Otrā pasaules kara beigām, atzīmējot, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis tika okupētas pēc tam, kad Padomju Savienība sagrāva nacistu režīmu, tomēr šodien visu demokrātisko sabiedrību interesēs ir tikt skaidrībā par vēsturi, to godīgi izvērtējot, lai būvētu nākotnes Eiropu, kuras pamatos būtu likta kopēja izpratne, kopējas vērtības un mērķis tās stabilitātei un labklājībai. (Valsts prezidentes runa tiek gatavota publicēšanai nākamajā “LV” laidienā.)
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 31.martā, Stokholmā tikās ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēršonu. Sarunas laikā abas puses uzsvēra Latvijas un Zviedrijas lieliskās un ļoti dinamiskās attiecības. Sarunā pārspriesta ekonomisko attiecību tālāka izvēršana, Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecības, un dažādi ES nākotnes jautājumi, kā arī Otrā pasaules kara beigu 60 gadu atcere.
Zviedrijas premjers iesniedza Latvijas prezidentei atbildi uz prezidentes vēstuli par Otrā pasaules kara beigām. J.Pēršons uzsvēra: “Katrai valstij ir nepieciešams skatīties godīgi un atvērti savā pagātnē. Krievijai ir nepieciešams nosodīt noziegumus pret cilvēci, kas ir veikti bijušās Padomju Savienības laikā un distancēties no šā laika posma, kurā šie noziegumi ir veikti.”
“Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs nedrīkstam aizmirst, ka Baltijas valstis tika okupētas pēc Otrā pasaules kara beigām. Mums ir jāturpina atklāti skatīties šajā vēstures posmā, lai veidotu labāku Eiropas nākotni,” sacīja J.Pēršons. Abas puses bija vienisprātis – ja Krievija parakstītu robežlīgumu ar Igauniju un Latviju, tas būtu ļoti nozīmīgs solis ES un Krievijas tālāko attiecību veicināšanā.
Pārrunājot ES kopīgos jautājumus, Latvijas prezidente guva pilnīgu izpratni par to, kā abas puses saredz ES nākotni, kas balstītos uz partnerības un vienādu vērtību principiem, kurā ES vienotos kopējā ārpolitikā un atbalstītu demokrātijas, stabilitātes un attīstības centienus tās kaimiņos esošajās valstīs. Abas puses arī atzīmēja, ka ir norūpējušās par šābrīža situāciju Baltkrievijā un vēlas, lai nākotnē tā būtu brīva un demokrātiska valsts.
Runājot par divpusējām attiecībām, J.Pēršons augstu novērtēja Latvijas straujo izaugsmi un uzsvēra, ka arī Zviedrijas interesēs, lai Latvija turpinātu šādu izaugsmi, jo sadarbojoties ar valsti, kurai ir tik lielas izaugsmes spējas, jebkurš var būt priecīgs. Abas puses bija vienisprātis, ka rīt Stokholmā Latvijas–Zviedrijas biznesa forums var sniegt jaunu stimulu abu valstu ekonomisko attiecību paplašināšanā. Tāpat tika atzīmēts, ka Latvija ir gandrīz vai vienīgā valsts, ar kuru Zviedrijai ir tirdzniecības eksporta deficīts, kā arī uzsvērta Baltijas jūras reģiona dinamiskās izaugsmes perspektīva.
Valsts prezidente izteica pateicību Zviedrijai, ka tā konsekventi ir atbalstījusi Latvijas demokrātijas centienus, ir bijusi pirmā valsts, kas nodibinājusi pastāvīgu vēstniecību pēc neatkarības atjaunošanas un vienmēr bijusi partnere dažādu valsts reformu īstenošanā.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!