
“Pateicos par Jūsu vēstuli, kurā Jūs izklāstījāt sava lēmuma motivāciju, izšķiroties par dalību 9.maijā Maskavā rīkotajās svinībās par godu 60. gadskārtai kopš Otrā pasaules kara beigām. Jūs man skaidrojāt, kālab šī lēmuma pieņemšana nav bijusi viegla. To es labi saprotu, jo kara beigas Latvijai nozīmēja ne vien barbariska kara beigas, bet arī neatkarības zaudēšanu uz daudziem gadu desmitiem. Bet es gribētu Jums teikt, ka Jūsu dziļi izsvērtais pamatojums manī izraisa lielu respektu.
Arī es uzskatu, ka katrai tautai ir jāizvērtē sava vēsture. Tā ir mācība, kas arvien jāatceras tieši mums, vāciešiem. Tikai tad, ja mēs to darīsim, varēsim veidot noturīgu nākotni. Protams, par šo pieredzi mēs runājam arī ar saviem kaimiņiem un draugiem. Tas, pats par sevi saprotams, attiecas arī uz Krieviju.
Visbeidzot, es vēlos Jums apliecināt, ka Vācija vienmēr būs blakus Latvijai, kad runa būs par Jūsu valsts izseno drošo vietu Eiropā.”
Valsts prezidenta preses dienests