Valsts parāda vadība

I.Krūmane īpaši uzsver VK panākumus valsts parāda vadībā. Kā zināms, pērn Latvija emitēja eiroobligācijas līdz šim lielākajā apjomā – 400 miljonu eiru vērtībā – un ar garāko (desmit gadu) dzēšanas termiņu, savukārt VK nodrošināja ļoti zemus aizņēmuma procentus. Tas izdevies tādēļ, ka emisijas laikā bāzes likmes bija zemākajā līmenī pēdējo desmit mēnešu laikā, turklāt neilgi pēc emisijas šīs likmes strauji cēlās, un līdz brīdim, kad mūsu valsts iestājās ES, Latvijai bija zemākais uzcenojums salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Tāpat tika novērsts valūtu risks un līdzsvarots parāda valūtas pozīciju sastāvs un parāda vidējais termiņš, bet novembrī un decembrī tika atceltas iepriekš paredzētās desmit gadu obligāciju emisijas. Visi šie pasākumi nodrošināja nelielu valsts parādu – pagājušā gada beigās tas bija tikai 13,4% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir otrs zemākais rādītājs visu 25 ES dalībvalstu vidū un arī viens no zemākajiem pasaulē.
Zemais valsts parāda līmenis pērn nodrošināja Latvijai augstāku reitingu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā, ko mūsu valstij piešķīra starptautiskās reitinga aģentūras “Standard&Poor’s” un “Fitch Ratings”. Pēdējā pat prognozē, ka pēc eiras ieviešanas Latvijas reitings ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā varētu celties par vienu līdz divām iedaļām.

Valsts kase internetā

Lai VK varētu sniegt pakalpojumus arī internetā, pērn sāka darboties Valsts budžeta informācijas sistēmas apakšsistēma “eKase”. Budžeta iestādes un pašvaldības, kas ir VK klienti, ar “eKases” starpniecību var dot maksājuma rīkojumus un apskatīt to izpildes rezultātus, kā arī saņemt informāciju par kontu stāvokli, valsts budžeta finansēšanas plānu izpildi, kontu apgrozījuma izrakstus un kontu mēneša kopsavilkumus, kas nepieciešami budžeta izpildes uzraudzībai.
Šobrīd “eKases” sistēmu lieto vairāk nekā 150 klientu, stāsta VK pārvaldniece, taču viņu skaits pieaugot katru nedēļu, jo finanšu atskaišu iegūšana un maksājumu uzdevumu iesniegšana internetā neapšaubāmi ir ērtāka. Pašlaik “eKases” sistēmā ik dienu saņem aptuveni 10% no Rīgas norēķinu centra vidējā dienas maksājumu apgrozījuma. Elektronisko sistēmu VK piedāvā arī reģionālo norēķinu centru klientiem.
Tā kā viens no svarīgākajiem VK uzdevumiem ir pašvaldību budžetu pārskatu apkopošana, pērn VK ieviesa jaunu pašvaldību gada un mēneša pārskatu apkopošanas programmatūru, ko var izmantot tiešsaistes režīmā. Ar šo programmatūru nepieciešamie dati ir pieejami ne vien pašvaldību un VK darbiniekiem, bet arī Finanšu ministrijai, Latvijas Bankai, Valsts kontrolei un ES struktūrfondu starpniekinstitūcijām.
Pilnveidojot VK programmatūru, iecerēts, ka nākamgad pašvaldības mēneša pārskatu Valsts kasē varēs iesniegt tikai elektroniski, atsakoties no pārskata iesniegšanas papīra formā. Ja Latvijā tiks ieviests e-paraksts, pilnīga pāreja uz elektroniskajiem pārskatiem iespējama arī agrāk, norāda VK pārvaldniece.

Valsts kase kā maksājumu iestāde

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā VK sāka pildīt arī ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda maksājumu iestādes funkcijas, sertificējot veiktos izdevumus, iesniedzot maksājuma pieprasījumus un saņemot maksājumus no Eiropas Komisijas (EK).
Pērn VK saņēmusi avansa maksājumus no EK kopsummā vairāk nekā 60 miljonu eiru vērtībā, veikusi pirmos maksājumus struktūrfondu projektu īstenotājiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības garantiju fonda (ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finanšu instrumenta (ZVFI), kā arī nosūtījusi uz EK pirmās struktūrfondu izdevumu deklarācijas un arī saņēmusi pirmās atmaksas no EK par iesniegtajām izdevumu deklarācijām.
Savukārt Kohēzijas fonda ietvaros kopš pagājušā gada maija VK saņēmusi un sertificējusi 19 izdevumu deklarācijas vides, transporta un tehniskās palīdzības projektiem, kā arī nosūtījusi uz EK maksājuma pieprasījumus gandrīz desmit miljonu eiru vērtībā, no EK saņemot piecarpus miljonus eiru.

Pensiju līdzekļu pārvaldība

Atbilstoši likumam par valsts fondētajām pensijām VK cita starpā pārvalda arī valsts fondēto pensiju shēmas jeb otrā pensiju līmeņa līdzekļus, darbojoties vienā tirgū ar privātajiem pārvaldītājiem.
Pagājušā gada beigās VK pensiju plāna līdzekļi sasniedza gandrīz 15 miljonus latu, veidojot vairāk nekā 31% no visiem otrā pensiju līmeņa līdzekļiem, savukārt VK ieguldījumu plāna ienesīgums bija 4,6% gadā. Šajā plānā iesaistījušies vairāk nekā 214 tūkstoši dalībnieku. Ieguldījumus VK veic valsts parādzīmēs, hipotekārajās ķīlu zīmēs, noguldījumu sertifikātos un termiņnoguldījumos Latvijas bankās.