Lai novērtētu 2005.gada izredzes, jāsalīdzina šis gads ar iepriekšējo attīstību (1.tabula).
Uzmanību pievērš pieņēmums, ka 2005.gada Latvijas IKP un tā izlietojuma rādītāji būšot zemāki nekā 2004.gadā. Tam ir vienkāršs izskaidrojums. 2004.gads (no maija) ir Latvijas pirmais gads ES sastāvā. Šinī vēsturiski liktenīgā gadā, kad IKP pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās tikai par 1 procenta punktu, eksporta apjoms uzbrieda gandrīz divas reizes, kopējā pamatkapitāla veidošana tādā pašā apmērā, toties importa apjoms pieauga visai pieticīgi (par 1 procentu punktu). Tas deva iespēju par 1,4 procenta punktiem kāpināt privāto patēriņu, par 2,1 punktu – valsts patēriņu. Var pieņemt, ka 2004.gadā notika “krējuma” virspusēja savākšana no Eiropas integrācijas pirmā grūdiena. 2005.gadā integrācijas rezultāti tik ievērojamā mērā izpausties vairs nespēj un IKP izlietojuma rādītāji jau ir krietni zemāki. Ne visai pārliecina importa sarukšana no 14,0% uz 8,3%. Privātais patēriņš absolūtā izteiksmē pieaugs pietiekami strauji (par 7%), pozitīvi, ka valsts patēriņa palielinājums samazināsies no 4,0% līdz 2,5%. Minētā prognoze ir Ekonomikas ministrijas speciālistu varbūtējais aprēķins, kas atšķiras no Starptautiskā valūtas fonda prognozes.
Interesi modina Latvijas IKP pieaugums, salīdzinot ar ES 10 jaunajiem dalībniekiem un trim oficiāli apstiprinātām kandidātvalstīm (2.tabula).
Pēc IKP pieauguma tempa Baltijas valstis 2005.gadā ir vadošā grupā. 2004.gada otrajā pusgadā Latvija bija pieauguma tempu līdere, bet 2004.gadā un pēc prognozes 2005.gadā Latvija atpaliek no Lietuvas. Attīstības tempi nav sporta sacīkstes par zelta medaļu. Atliek priecāties par Lietuvas panākumiem, un pēc iespējas jāpārņem vislabākais, visprogresīvākais, kas ir mūsu dienvidu kaimiņvalstī. No kandidātvalstīm IKP visstraujāk pieaugs Turcijā (7,0%).
Neattaisnosies Latvijas Bankas vadības drūmais paredzējums, ka Latvijas IKP augstie attīstības tempi kopā ar patēriņa cenu pieaugumu relatīvi augsto inflācijas līmeni) Latvijai draudot ar ekonomikas pārkaršanas negatīvām sekām.
Arī 2005.gadā Latvijas IKP gan pēc starptautisko, gan vietējo speciālistu prognozes attīstīsies pietiekami strauji kā drošs pamats patēriņa tālākajam pieaugumam. Mājsaimniecību patēriņu var mazināt patēriņa cenu tālākais kāpinājums, straujāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Līdz galam nav noskaidrots, kāpēc Baltijas trijotnē Latvija patēriņa cenu jomā ir bēdubrālis, kāpēc Latvijas iedzīvotāji līdzīgos ārējos nosacījumos kā ES Baltijas dalībvalstis visvairāk cieš no inflācijas.
Divreiz straujāk par privāto patēriņu pieaugs IKP iekšējais motors – investīcijas pamatkapitālā. Tādus pozitīvus nosacījumus noteiks: pirmkārt, iepriekšējo gadu uzkrājumi; otrkārt, uzņēmēju centieni un iespējas izmantot ES struktūrfondu līdzekļus; treškārt, labvēlīgi kreditēšanas nosacījumi. Ekonomikas ministrijas speciālisti pieļauj iespēju, ka ražošanas un patēriņa cenu pieaugums stabilizēs kredīta procentu likmes.
Lai augtu privātais patēriņš, nepieciešams pieprasījuma kāpinājums. Analīze liecina, ka šis pieprasījums būs acīmredzami vairāk vērsts uz pakalpojumiem nekā uz rūpniecības precēm.
Rūpniecības attīstības temps ir tieši atkarīgs ne no iekšējā tirgus ierobežotā pieprasījuma, bet no eksporta konkurētspējas, veiksmīga mārketinga, balstoties uz jaunām precēm, uz visjaunākās tehnikas bāzes. To nosaka gan uzņēmēju aktivitāte, gan prasmīgi speciālisti. Sava nozīme ir arī preču lētumam, kvalitātei, dizaina pievilcībai.
Latvijas rūpniecībai eksporta paplašināšanas iespējas var īstenoties trīs virzienos: pirmkārt, ES tirgus kā galvenais virziens, otrkārt, Krievijas tirgus, kas, cerams, paplašināsies, ievērojot Krievijas un ES vienošanos par ārējo tirdzniecību, treškārt, citu NVS dalībnieku (Baltkrievijas, Ukrainas, Vidusāzijas valstu) tirgus. 2005.gadā eksporta pieaugums tiek prognozēts ar pieticīgāku tempu (6,8% pret 9,8%) nekā pērn. To var izskaidrot ar spēku krāšanas laiku, gaidīšanas laiku investīcijām, kam produkcijas izlaidei nepieciešams ilgāks laika periods. Imports IKP izlietojumā tiek uzskaitīts ar mīnusa zīmi. Tas, ka imports aplūkojamajā gadā pieaugs par 5,7 procentu punktiem lēnāk nekā 2004.gadā, nodrošina IKP visaugstāko pieauguma tempu (7,5%) arī 2005.gadā.
Cik ilgi Latvijas tautsaimniecība spēs augt ar tik varenu IKP kāpinājumu?

Jau pirms zināma laika EM speciālisti prognozējuši Latvijas IKP pieaugumu līdz 2010.gadam divos variantos atkarībā no eksporta attīstības nosacījumiem. 1.variants paredz iegrožotu eksportu un līdz ar to lēnāku IKP izaugsmes tempu ar mazāku privātā patēriņa kāpinājumu. 2.variants paredz labvēlīgākas eksporta izvēršanas iespējas, kas saprātīgas sadales apstākļos mazinās bezdarbu un papildinās patērētāju kabatas.
Vispārējā likumsakarība liecina, ka ar katru nākamo gadu saglabāt augstu IKP pieauguma tempu kļūst arvien grūtāk (aug IKP fiziskais apjoms). Tāpēc 8 procentu stabilais pieaugums ik gadu no 2006. līdz 2010.gadam pēc 2.prognozes varianta ir maz ticams pareģojums. Patiesībai tuvāk varētu būt temps starp 2. un 1.varianta rādītājiem, turklāt ar samazināšanās tendenci.
Nepārprotams sasniegums būtu 2010.gadā IKP pieaugt ar tempu ap 6,5%.
Iepriekšminētā prognozes korekcija uz leju būtu jāattiecina uz katru nozari. Latvija gadu no gada tuvosies ES (15 valstu) līmenim, kur IKP pieauguma tempi ir krietni zemāki – svārstās un svārstīsies ap 2%–2,5% līmeni. Tas nevar neiespaidot ES jaunuzņemto valstu attīstību.
Akūta problēma ir eksportorientēto nozaru ražošanas izmaksu līmenis, vispirms darba apmaksas pieaugums kā IKP kāpinājuma tīkamais rezultāts. Taču tam būs arī negatīvas sekas – lēto nozaru konkurētspējas pazemināšanās ārējos tirgos. Tas praktiski skars visas tautsaimniecības nozares. Pārkārtot visas ekonomikas struktūru uz lētiem ražojumiem ir utopija. Vienīgais ceļš, kā reāli kāpināt Latvijas eksportpreču konkurētspēju pasaules tirgū, gūt panākumus sāncensībā ar citām ES dalībvalstīm, ir vienīgi, paaugstinot ražošanas un pakalpojumu produktivitāti kā augstāko, tā zemo tehnoloģiju nozarēs. Šis ceļš uz templi nebūt nav gludi asfaltēts un rozēm kaisīts. Tas prasa lielu piepūli, iniciatīvu visos pārvaldes līmeņos, mērķtiecīgu izdomu. Vispirms jāceļ, tad varēs arī nest.

Georgs Lībermanis, LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

*p – prognoze

*p – SVF prognoze