Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2005.gada 24.marta sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.03.2005., Nr. 51 (3209) https://www.vestnesis.lv/ta/id/104663

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tiekoties ar Eiropas jauniešu volejbola čempionāta pārstāvjiem

Vēl šajā numurā

31.03.2005., Nr. 51 (3209)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2005.gada 24.marta sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica rīkojuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām BALTOPS Latvijas teritorijā”.
Projekts paredz, pamatojoties uz likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”, Aizsardzības ministrijai 2005.gadā rīkot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgās militārās mācības BALTOPS Latvijas Republikas teritorijā.
BALTOPS
ir ikgadējas starptautiskas mācības Baltijas jūrā, kuru virsvadītājs ir Amerikas Savienoto Valstu virspavēlniecība Eiropā un mācību vadītājs ir ASV Jūras spēku komandieris Eiropā. 2005.gadā Latvija apņēmusies veikt līdzuzņēmējas valsts funkcijas.
Mācības BALTOPS plānots rīkot no 2005.gada 6. līdz 22. jūnijam Baltijas jūrā, un Latvijas Nacionālie bruņotie spēki nodrošinās kuģu un zemūdeņu, kas piedalīsies mācībās, pietauvošanos Latvijas ostās un mācību organizēšanu Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos. Mācībās piedalīsies vienpadsmit valstis: ASV, Lietuva, Igaunija, Polija, Vācija, Dānija, Lielbritānija, Zviedrija, Somija, Krievija un Latvija.
BALTOPS mācību mērķis ir pilnveidot militāro gatavību un stiprināt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un programmas “Partnerattiecības mieram” valstu savstarpējo sadarbību un gatavību kopīgu procedūru veikšanai. ASV ir uzņēmušās mācību organizēšanu un finansēšanu, tādējādi Latvijas pusei būs jāsniedz vienīgi administratīvs atbalsts mācību plānošanā un jānodrošina atbalsts teritorijas izmantošanā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijām;
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par mobilizācijai nepieciešamajām institucionālajām struktūrām, materiālo un finanšu resursu plānošanu un izmantošanu”.
Noteikumu projekts nosaka: Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības formējumu un tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā iesaistīto valsts institūciju, kā arī pašvaldību kompetenci, mobilizācijas plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamās struktūrvienības valsts institūcijās un pašvaldībās, to uzdevumus un pienākumus; mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanas un izmantošanas kārtību, kā arī valsts institūciju, pašvaldību un Latvijas Republikā reģistrētu juridisku personu uzdevumus un pienākumus mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanā un izmantošanā.
Projekts paredz, ka, lai nodrošinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistīto uzdevumu risināšanu, kā arī ārkārtējo situāciju un to seku likvidāciju, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus (mobilizācijas resursus), valsts institūcijās un pašvaldībās var: izveidot mobilizācijas struktūrvienības vai norīkot mobilizācijas darbiniekus; mobilizācijas darbinieka pienākumus uzdot pildīt amatpersonai vai darbiniekam, kura pienākumos ietilpst institūcijas vai pašvaldības pasākumu plānošana un izpildes koordinācija valsts apdraudējuma situācijās.
Valsts institūcijām un pašvaldībām ir šādi uzdevumi un pienākumi mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanā un izmantošanā: Aizsardzības ministrija plāno Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijai nepieciešamos materiālos un finanšu resursus un koordinē to izmantošanu mobilizācijas izsludināšanas gadījumā. Iekšlietu ministrija koordinē: valsts materiālo rezervju izveidei nepieciešamo finanšu plānošanu un izmantošanu mobilizācijas izsludināšanas gadījumā; mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanu un to izmantošanu mobilizācijas izsludināšanas gadījumā. Ekonomikas ministrija koordinē tautsaimniecības mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanu; pārējās valsts institūcijas un pašvaldības plāno mobilizācijai nepieciešamos materiālos un finanšu resursus atbilstošās valsts institūcijas ietvaros noteikto funkciju īstenošanai valsts apdraudējuma gadījumā un kontrolē to izmantošanu mobilizācijas gadījumā.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica rīkojuma projektu “Par Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolas dibināšanu”.
Rīkojuma projekts paredz saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu ar 2005.gada 1.maiju nodibināt Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolu un nodot to Aizsardzības ministrijas padotībā.
Nacionālie bruņotie spēki savām iekšējām vajadzībām 2002.gada 1.aprīlī, pamatojoties uz NBS komandiera pavēli “Par Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas (NMN) skolas un dienesta darbības uzsākšanu”, izveidoja Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolu. Kopš darbības uzsākšanas skola veic speciālistu apmācību, kā arī sagatavo karavīrus miera uzturēšanas misijām ārvalstīs. Ieinteresēti iegūt zināšanas nesprāgušas munīcijas neitralizēšanā un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas jomā ir arī Iekšlietu ministrijas speciālisti. Saskaņā ar skolas attīstības plānu 2006.gadā skola ir gatava apmācīt arī ārvalstu speciālistus nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas jomā. Ieinteresētas savu karavīru apmācīšanā Latvijā ir Lietuva, Igaunija, Horvātija, Ukraina, Vācija. Notiek pārrunas par iespējamu Irākas karavīru apmācību NMN skolā 2006.gadā.
Lai nodrošinātu skolas efektīvu turpmāko attīstību, ir nepieciešama skolas reģistrēšana un akreditācija valsts līmenī, lai, beidzot apmācību procesu, kursantiem būtu iespējams izsniegt atbilstošus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus. Profesionālās izglītības likumā noteikts, ka Ministru kabinets ir pilnvarots dibināt valsts profesionālās izglītības iestādes pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes ministrijā, Valsts kancelejā.

Ārlietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu un samaksu par konsulārajiem pakalpojumiem likmēm ārvalstu valūtās”.
Noteikumu projekts nosaka valsts nodevas un samaksas par konsulārajiem pakalpojumiem likmes ārvalstu valūtās, kas tiek iekasētas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārzemēs (pārstāvniecības). Projekts paredz noteikt šādas valsts nodevas un samaksas par konsulārajiem pakalpojumiem likmes ārvalstu valūtās, kuras minētas noteikumu projekta pielikumā.
Saskaņā ar likumu “Konsulārais reglaments” par konsulārajiem pakalpojumiem iekasējama valsts nodeva saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Samaksu par atsevišķiem citiem pakalpojumiem, kuri nav valsts nodevas objekts, nosaka ārlietu ministrs. Par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs sniegtajiem pakalpojumiem tiek iekasēta samaksa, pamatojoties uz Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.214 “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”, 1999.gada 28.decembra noteikumiem Nr.444 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi, ko veic konsulārās amatpersonas ārvalstīs”, 1999.gada 28.decembra noteikumiem Nr.443 “Noteikumi par valsts nodevu par dokumenta īstuma apliecināšanu”, 2002.gada 21.maija noteikumiem Nr.191 “Noteikumi par valsts nodevu par izziņas izsniegšanu no Sodu reģistra”, 2003.gada 11.februāra noteikumiem Nr.73 “Noteikumi par valsts nodevu par personas apliecību un pasu izsniegšanu”, 2000.gada 28.novembra noteikumiem Nr.410 “Noteikumi par valsts nodevu par atteikšanās no Latvijas pilsonības un pilsonības atjaunošanas dokumentēšanu”, 1995.gada 31.marta noteikumiem Nr.72 “Noteikumi par valsts nodevu par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un papildināšanu”, Ārlietu ministrijas 1999.gada 17.decembra rīkojumu Nr.194 “Par samaksu par konsulārajiem pakalpojumiem”, Kultūras ministrijas 2004.gada 30.decembra rīkojumu Nr.183 “Par Kultūras ministrijas pārraudzībā esošas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas un valsts arhīvu sistēmas iestāžu maksas pakalpojumiem 2005.gadā”.
Pašlaik pārstāvniecībās valsts nodeva un samaksa par konsulārajiem pakalpojumiem tiek iekasēta ārvalstu valūtās saskaņā ar Ārlietu ministrijas apstiprinātajām likmēm. Tā kā ne visi iepriekšminētie normatīvie akti paredz pilnvarojumu Ārlietu ministrijai noteikt likmes ārvalstu valūtās par konsulārajiem pakalpojumiem, ir nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus par valsts nodevu un samaksu par konsulārajiem pakalpojumiem likmēm ārvalstu valūtās.
Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs sniegto pakalpojumu likmes ārvalstu valūtās noteikumu projektā aprēķinātas, ievērojot Latvijas Bankas noteikto ārvalsts valūtu kursu. Latvijas Republikas pārstāvniecībās Baltkrievijā, Čehijā, Igaunijā, Kazahstānā, Krievijā, Lietuvā, Polijā, Turcijā, Ukrainā un Uzbekistānā samaksa par pakalpojumiem tiek iekasēta valūtā, kas nav attiecīgās valsts nacionālā valūta. Tādēļ, ņemot vērā valūtas apgrozības procedūru šajās valstīs (kredītiestādēs un citās valūtas maiņas iestādēs nav iespējams iegādāties un nodot ārvalstu valūtas monētas), starptautisko praksi noteikt samaksu par diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību sniegtajiem pakalpojumiem apaļos skaitļos, kā arī lai vienkāršotu norēķinus un atvieglotu finanšu uzskaites un kontroles sistēmu, pakalpojumu likmes ārvalstu valūtās ir noteiktas veselos skaitļos, noapaļojot uz augšu vienus līdz pieci vai nulle.
Tā kā Latvija ir daļēji pārņēmusi Šengenas acquis, valsts nodevas likmes par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu atbilstoši ES praksei no 2004.gada 1.maija tika noteiktas 35EUR un 70EUR apmērā. Izstrādātajā tiesību akta projektā norādītās likmes (20LVL = 35EUR; 35LVL = 70EUR) tika saglabātas, ievērojot sekas, kuras kārtējās valsts nodevu likmju izmaiņas radītu starpvalstu attiecībās. Turklāt pašreizējo likmju samazināšana radītu arī zaudējumus valsts budžetā. Šie noteikumi paredz, ka Ministru kabinets ne biežāk kā reizi gadā pārskata un, ja nepieciešams, groza spēkā esošās ārvalstu valūtu likmes.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Krīzes vadības padomes nolikums”.
Projektā noteikts, ka Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvo pasākumu veikšanu valsts apdraudējuma pārvarēšanā.
Krīzes vadības padomes sastāvu un kompetenci nosaka Nacionālās drošības likums. Padomei ir šādi uzdevumi: koordinēt valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību, iesaistot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas pasākumos; izskatīt valsts un pašvaldību institūciju sagatavoto informāciju par potenciālajiem katastrofu draudiem un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par rīcību valsts apdraudējuma pārvarēšanai, kā arī analizēt ministriju kompetencē esošo nozaru apdraudējumu prognozi un koordinēt valsts pārvaldes institūciju valsts apdraudējuma novēršanas plānu izstrādi; sagatavot priekšlikumus ārkārtējas situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanai; izskatīt priekšlikumus par normatīvo aktu projektu izstrādi valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas jomā; informēt Ministru kabinetu par padomes pieņemtajiem lēmumiem un sniegt priekšlikumus par humānās palīdzības sniegšanu un pieprasīšanu.
Krīzes vadības padomes priekšsēdētājs sasauc un vada padomes sēdes, apstiprina padomes sēžu darba kārtību, paraksta padomes lēmumus un sēžu protokolus un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi. Padomes priekšsēdētāja vietnieki ir aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministrs. Padomes priekšsēdētāja vietnieki katrs vada pastāvīgi darbojošos ekspertu grupu, kuru sastāvu apstiprina padomes priekšsēdētājs.
Padomes priekšsēdētājs padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Padomes sēdi sasauc arī tad, ja to ierosina kāds no padomes locekļiem vai padomes sekretariāta vadītājs. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes sastāva. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.
Padomes sēdes ir atklātas, ja kāds no padomes locekļiem nav ierosinājis uzskatīt sēdi par slēgtu.
Krīzes vadības padomes sekretariāta darbību nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Padomes sekretariātu vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks. Padomes sekretariāta vadītājs ar padomdevēja tiesībām piedalās padomes sēdēs, kā arī pastāvīgi darbojošos ekspertu grupu sēdēs.
Krīzes vadības padomes sekretariāts: iesniedz padomes priekšsēdētājam priekšlikumus par padomes sēdes darba kārtību; nodrošina padomes locekļu un uz padomes sēdi uzaicināto personu apziņošanu; saņem un sagatavo dokumentu projektus izskatīšanai padomes sēdēs; ja nepieciešams, pieprasa papildmateriālus no dokumentu projektu iesniedzējiem; iesaista sēžu materiālu sagatavošanā arī citu iestāžu amatpersonas, kā arī sniedz padomes priekšsēdētājam priekšlikumus par papildu ekspertu grupu izveidošanu; nodrošina padomes locekļus ar nākamās sēdes materiāliem; protokolē padomes sēdes un noformē lēmumus; nosūta ieinteresētām personām padomes lēmumus un padomes sēžu protokolus; apkopo informāciju un informē padomi par padomes lēmumu īstenošanu un nodrošina plašsaziņas līdzekļus ar informāciju par padomes darbību un padomes pieņemtajiem lēmumiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Satiksmes ministrijā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica rīkojuma projektu “Par finansējumu zinātniskās darbības attīstībai augstskolās 2005.gadā”.
Rīkojuma projekts paredz saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2005.gadam” Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā “Zinātniskās darbības attīstība universitātēs” paredzēto asignējumu izlietot zinātniskās darbības attīstībai – pētniecības projektu finansēšanai universitātes tipa augstskolās – šādā apmērā: Daugavpils Universitātei – 56 250 lati; Latvijas Lauksaimniecības universitātei – 65 625 lati; Latvijas Universitātei – 187 500 lati; Rīgas Stradiņa universitātei – 53 125 lati; Rīgas Tehniskajai universitātei – 129 688 lati; Latvijas Kultūras akadēmijai – 4687 lati; Latvijas Mākslas akadēmijai – 3125 lati.
Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots: slēgt līgumus ar augstskolām par pētniecības projektu izpildi, nosakot: projektu atbilstības, kvalitātes un zinātniskās nozīmības kritērijus; finansējuma izlietojuma kontroles sistēmu; pušu saistības.
Pētniecības projektu izstrāde, apstiprināšana un īstenošana veicama saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un augstskolas līgumā iekļautajām normām. Pēc pētniecības projektu īstenošanas ir sagaidāmi šādi rezultāti: sekmēta zinātniskā darbība augstskolās; paaugstināta maģistru un promocijas darbu zinātniskā kvalitāte; izstrādātas jaunas datu apstrādes un analītisko pētījumu metodes; sekmēta datu digitalizācija un analīze.
Auditējamās vērtības – starptautiskajā zinātniskajā apritē, inovāciju darbībā vai augstākās izglītības iestādes akadēmiskajā jomā nozīmīgi rezultāti – promocijas darbi, zinātniskie raksti, patenti, tehnoloģijas, datu bāzes, katalogi un citi rādītāji.
Minētie pasākumi dos iespēju uzlabot augstākās izglītības sistēmas spēju reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām darba tirgū, sekmēs augstākās izglītības un zinātnes saiknes nostiprināšanos. Ieguldījumi augstākajā izglītībā, inovāciju un pētījumu veicināšanā ir pamats tautsaimniecības attīstībai ilgtermiņā un iekšzemes kopprodukta pieaugumam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par kuģu ienākšanas ostā un iziešanas no ostas saistītajām formalitātēm”.
Noteikumu projekts nosaka IMO FAL konvencijas (1965.gada Starptautiskā konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu) piemērošanu attiecībā uz kuģa formalitāšu kārtošanu, kuģim ienākot ostā un izejot no tās.
Noteikumu projekta mērķis ir paredzēt piemērot standartizētas pārskata formalitātes, kuģim pienākot Latvijas ostās un/vai atejot no tām, kas sekmētu jūras satiksmes atvieglošanu.
Projekts nosaka vispārējās ostas formalitātes, kuģim ienākot ostā un izejot no tās. Tāda kuģa kapteinis, īpašnieks, operators vai kuģa aģents, kura bruto tilpība ir 300 vai vairāk, izņemot nekomerciālā (valsts) dienestā nodarbinātu kuģi, zvejas kuģi, tradicionālo kuģi un atpūtas kuģi, kura garums nepārsniedz 45 metrus, pirms ienākšanas Latvijas ostā vai noenkurošanās Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vai iekšējos ūdeņos sniedz attiecīgās ostas kapteinim vispārēju informāciju par kuģi (kuģa vārdu, kuģa karogu, kuģa tipu, izsaukuma signālu, IMO identifikācijas numuru, MMSI numuru, paredzamo ierašanās laiku ostā, kā arī paredzamo iziešanas laiku no ostas, apkalpes un pasažieru skaitu uz kuģa): vismaz 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā; kuģim izejot no iepriekšējās ostas, ja reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām; ja nākamā osta nav zināma vai tā mainās reisa laikā, tiklīdz kļuvis zināms, ka nākamā ir attiecīgā Latvijas osta.
Kuģa kapteinis, īpašnieks, operators vai kuģa aģents informē attiecīgās varas iestādes par kuģa ienākšanu ostā vai iziešanu no tās pēc iespējas savlaicīgi, bet ne vēlāk kā divas stundas iepriekš. Kuģa kapteinis, īpašnieks, operators vai kuģa aģents, pamatojoties uz piestātnes operatora (stividora) sniegto informāciju par piestātnes gatavību, informē attiecīgās varas iestādes par kuģa pietauvošanas laiku un vietu. Kuģa kapteinim ir pienākums pieņemt atpakaļ uz kuģa personas, kuras ieradušās Latvijā ar šo kuģi, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem tika atteikts ieceļot Latvijā, kā arī nodrošināt šo personu nenokāpšanu no kuģa līdz tā iziešanai no ostas.
Ostas formalitātes ir nokārtotas, ja attiecīgajām varas iestādēm tiek iesniegti dokumenti atbilstoši šo noteikumu prasībām. Pēc ostas formalitāšu nokārtošanas un attiecīgo varas iestāžu atļaujas saņemšanas starptautiskā satiksmē iesaistītam kuģim tiek izsniegta attiecīgi noformēta: kuģa brīvas prakses apliecība – kuģim ienākot ostā; atļauja kuģa iziešanai no ostas – kuģim izejot no ostas.
Ja kuģa aģents ir saņēmis mutisku attiecīgo varas iestāžu piekrišanu kuģa brīvai praksei ostā vai tā iziešanai no ostas, kuģa brīvas prakses apliecību vai atļauju kuģa iziešanai no ostas paraksta kuģa aģents.
Kravas operācijas pirms kuģa brīvas prakses apliecības saņemšanas var veikt, saņemot Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes atļauju un informējot Valsts robežsardzi. Cauruļvadu pievienošanas un balasta operācijas uz tankkuģiem var veikt bez šādas atļaujas saņemšanas.
Ja pēc atļaujas kuģa iziešanai no ostas saņemšanas ir veiktas izmaiņas kuģa apkalpes, pasažieru un kravas sastāvā, par to tiek informētas attiecīgās varas iestādes.
Projekts nosaka ostas formalitāšu kārtošanai iesniedzamos dokumentus. Starptautiskā satiksmē iesaistīto kuģu ostas formalitāšu kārtošanai tiek iesniegti šādi IMO FAL konvencijā noteiktie dokumenti (IMO FAL veidlapas) un citi dokumenti: vispārējā deklarācija (IMO FAL 1.veidlapa); kravas deklarācija (IMO FAL 2.veidlapa); kuģa krājumu deklarācija (IMO FAL 3.veidlapa); apkalpes mantu deklarācija (IMO FAL 4.veidlapa); apkalpes saraksts (IMO FAL 5.veidlapa; pasažieru saraksts (IMO FAL 6.veidlapa); vienotais kuģa pasažieru saraksts; jūras sanitārā deklarācija (IMO FAL 7.veidlapa).
Ienākot ostā, kuģa kapteinis, īpašnieks, operators vai kuģa aģents iesniedz varas iestādēm šādus dokumentus: Valsts robežsardzei vispārējo deklarāciju – vienu eksemplāru; apkalpes sarakstu – divus eksemplārus; pasažieru sarakstu vai vienoto kuģa pasažieru sarakstu, ja ir pasažieri, – divus eksemplārus; Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm vispārējo deklarāciju – vienu eksemplāru; kravas deklarāciju vai kuģa manifestu, ja ir krava, – vienu eksemplāru; apkalpes sarakstu – vienu eksemplāru; apkalpes mantu deklarāciju – vienu eksemplāru; kuģa krājumu deklarāciju – vienu eksemplāru; pasažieru sarakstu vai ziņojumu par kuģa pasažieriem, ja ir pasažieri, – vienu eksemplāru; Valsts aģentūrai “Sabiedrības veselības aģentūra” un tās filiālēm (ja kuģis nāk no teritorijas, kurā ir noteikta karantīna un karantīnas periods vēl nav beidzies, vai ir aizdomas par saslimšanu ar bīstamu infekcijas slimību uz kuģa) jūras sanitāro deklarāciju – vienu eksemplāru; Ostu pārvaldēm iesniedzamos dokumentus un iesniedzamo kopiju skaitu nosaka attiecīgās ostas noteikumi.
Izejot no ostas, kuģa kapteinis, īpašnieks, operators vai kuģa aģents iesniedz varas iestādēm šādus dokumentus: Valsts robežsardzei vispārējo deklarāciju – vienu eksemplāru; apkalpes sarakstu – vienu eksemplāru; pasažieru sarakstu vai ziņojumu par kuģa pasažieriem, ja ir pasažieri, – vienu eksemplāru; Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm vispārējo deklarāciju – vienu eksemplāru; kravas deklarāciju vai kuģa manifestu, ja ir krava, – vienu eksemplāru; pasažieru sarakstu vai ziņojumu par kuģa pasažieriem, ja ir pasažieri, – vienu eksemplāru; Ostu pārvaldēm iesniedzamos dokumentus un iesniedzamo kopiju skaitu nosaka attiecīgās ostas noteikumi.
Projekts noteic, ka attiecīgās varas iestādes var samazināt šajos noteikumos norādītos tiem iesniedzamo dokumentu veidus, kā arī samazināt iesniedzamo kopiju skaitu.
Šo noteikumu prasības neierobežo varas iestāžu amatpersonas citu normatīvo aktu ietvaros pārbaudīt kuģi, pieprasīt papildu informāciju, kā arī veikt citus pasākumus vai pārbaudes. Lai neaizkavētu kuģa darbību, minētie pasākumi un pārbaudes veicamas, ievērojot Latvijas Republikai saistošo starptautisko tiesību normas un pēc iespējas īsākā laikā.
Projekts paredz noteikt ostas formalitātes īpašos gadījumos. Ja kuģis ienāk Latvijas ostā vai iziet no tās, neatstājot Latvijas Republikas teritoriālos ūdeņus vai ekonomisko zonu, vai īslaicīgi pamet Latvijas ūdeņus, nepiestājot citas valsts ostā, kuģa kapteinis, īpašnieks, operators vai kuģa aģents informē ostas kapteini vai jahtklubu par ienākšanu ostā vai iziešanu no tās. Valsts robežsardzes un muitas kontrole uz šādiem kuģiem tiek veikta tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas par imigrācijas vai muitas noteikumu pārkāpumiem. Uz šāda kuģa jābūt apkalpes sarakstam un apkalpes locekļu personu apliecinošiem dokumentiem atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.
Ostas formalitāšu kārtošanas vietu un kārtību atpūtas kuģiem nosaka attiecīgās ostas pārvalde pēc saskaņošanas ar attiecīgajām varas iestādēm. Atpūtas kuģi ievēro kārtību, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu. Izejot no ostas ar mērķi šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu, atpūtas kuģa kapteinis informē attiecīgās ostas kapteini par personu skaitu uz kuģa.
Termināļos, kuros pienāk pasažieru kuģi, kruīza kuģi, kravu un pasažieru prāmji un citi līdzīgi kuģi, ostas pārvalde pēc saskaņošanas ar Valsts robežsardzi var noteikt īpašas kuģu pārbaudes vietas, kur pasažieru un kravas pārbaude notiek pēc caurlaides principa – rindas kārtībā, izmantojot divkanālu sistēmu, lai nodrošinātu nepārtrauktu pārbaudes norisi. Pasažieru robežkontrolei pēc iespējas tiek piemērota minimālā robežkontrole.
Ārvalstu kuģi, to aprīkojums un personāls, kas piedalās jūras piesārņojuma vai cita veida avārijas seku likvidācijas pasākumos, ir pakļauti tikai Valsts robežsardzes kontrolei.
Ja kuģis ienāk ostā tikai tādēļ, lai nogādātu krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus vai citas personas, kam nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, un gatavojas to nekavējoties atstāt, kuģa kapteinis, īpašnieks, operators vai kuģa aģents iesniedz jūras sanitāro deklarāciju un, ja to pieprasa attiecīgā varas iestādes amatpersona, vispārējo deklarāciju.
Vienlaikus ar noteikumu projektu tiek ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 18.februāra Direktīva 2002/6/EK par pārskata formalitātēm kuģiem, kuri pienāk Kopienas dalībvalstu ostās un/vai atiet no tām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas Zivsaimnieku asociācijā, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā, Latvijas Ostu asociācijā, Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālajā asociācijā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!