Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegta atbilde 2005.gada 16.martā pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, I.Ribakova, A.Bartaševiča un B.Cileviča jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (jautājumu reģistra nr.58)
“Par Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas kursa maiņu”
(pilns jautājums teksts pielikumā).

2. Deputātu M.Gulbja, J.Dobeļa, I.Ostrovskas, A.Kāposta, M.Grīnblata, P.Tabūna, I.Rībenas, A.Seiles, I.Kalniņa un J.Straumes jautājums iekšlietu ministram Ē.Jēkabsonam (jautājumu reģistra nr.59)

“Par preventīvo pasākumu veikšanu Valmierā, lai novērstu pusaudžu noziedzību un vardarbību”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu A.Aleksejeva, J.Sokolovska, A.Tolmačova, V.Buzajeva un J.Plinera jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram M.Kučinskim (jautājumu reģistra nr.60)

“Par siltumapgādi Jelgavas pilsētā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu A.Aleksejeva, J.Sokolovska, A.Tolmačova, V.Buzajeva un J.Plinera jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (jautājumu reģistra nr.61)

“Par ANO institūciju rekomendācijām”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājas vietā

Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece

Rīgā 2005.gada 14.martā

Pielikums

Par Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas kursa maiņu

Marta sākumā LR 8.Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Kiršteins nāca klajā ar vairākiem paziņojumiem par to, ka līdzšinējā valdošās koalīcijas deklarētā cittautiešu integrācijas politika ir jānomaina daļēji ar cittautiešu asimilāciju un daļēji ar viņu repatriāciju (deportāciju) pēc 1939.gada Latvijas–Vācijas līguma parauga.
Ņemot vērā, ka šiem paziņojumiem ir ne tikai būtiska iekšpolitiska nozīme, bet tie norāda arī uz svarīgām iespējamām pārmaiņām Latvijas ārpolitikā, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem.
1. Ar kurām valstīm Latvija sākusi sarunas par ievērojama skaita repatriantu (deportēto personu) uzņemšanu no Latvijas? Kāds ir plānotais šīs izvešanas (izsūtīšanas) apjoms? Kādi finanšu līdzekļi no Latvijas valsts budžeta ir paredzēti šai kampaņai?
2. Ņemot vērā, ka Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, līdz šim Eiropas Komisijai ir solījusies piekopt sabiedrības integrācijas politiku bez nelatviešu asimilācijas un deportācijām, vai Eiropas Savienības institūcijas ir laikus informētas par šīm iespējamām Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas kursa izmaiņām? Kāda ir Eiropas Komisijas reakcija uz šīm novitātēm?
3. Ja minētie paziņojumi ir A.Kiršteina kunga pašdarbība, kas nav saskaņota ar Jums kā ārlietu ministru un citiem valdības locekļiem, vai ir pamats secinājumam, ka Latvijas valstij nav vienotas ārpolitikas, jo katrs varas atzars (valdība, Saeima, Valsts prezidente) rīkojas un sniedz paziņojumus pēc saviem ieskatiem, nesaskaņojot tos?
4. Vai Jūs kā ārlietu ministrs uzņematies atbildību par negatīvajām sekām, ko Latvijas starpvalstu attiecībām nepašaubāmi radīs Jūsu partijas biedra un Saeimas ārlietu resora vadītāja A.Kiršteina paziņojumi?

LR 8.Saeimas deputāti J.Jurkāns, J.Urbanovičs,

I.Ribakovs, A.Bartaševičs, B.Cilevičs

2005.gada 7.martā

Par preventīvo pasākumu veikšanu Valmierā, lai novērstu pusaudžu
noziedzību un vardarbību

Plašsaziņas līdzekļos publicētas ziņas, ka 25.februārī Valmierā nežēlīgi noslepkavotā trīspadsmitgadīgā Mārča Ādamsona vecāki jau labu laiku pirms traģēdijas griezušies ar iesniegumiem Valmieras policijā, ar satraukumu norādot uz vairāku iepriekš sodītu pusaudžu veiktajiem regulārajiem pārkāpumiem pret bojāgājušo un viņa ģimeni. Mūs interesē, vai policija šādus iesniegumus saņēmusi, kāda bijusi to izskatīšanas gaita, policijas rīcība, pārbaudot iesniegumā minēto, kāda atbilde sniegta iesniegumu iesniedzējiem un vai Valmieras policijas vadība uzskata, ka izdarīts viss, lai novērstu vardarbību no minēto pusaudžu puses? Vai tagad, pēc notikušās traģēdijas, sākta dienesta pārbaude, lai konstatētu, vai konkrētajā gadījumā nav novērojama valsts amatpersonas bezdarbība vai pavirša darba pienākumu pildīšana? Kādi preventīvie pasākumi veikti Valmierā, lai novērstu pusaudžu noziedzību un vardarbību?

Saeimas deputāti M.Gulbis, J.Dobelis, I.Ostrovska, A.Kāpots,

M.Grīnblats, P.Tabūns, I.Rībena, A.Seile, I.Kalniņš, J.Straume

2005.gada 4.martā

Par siltumapgādi Jelgavas pilsētā

Jelgavas pilsētas dome pieņēmusi koncepciju par siltumapgādes nodrošināšanu pilsētā. Koncepcijas pieņemšana saistīta ar to, ka 1995.gadā pašvaldībai tika piešķirts Pasaules bankas kredīts 15 miljonu ASV dolāru apmērā siltumtrašu atjaunošanai un sakārtošanai. Vadoties no šīs koncepcijas, pašvaldība konsekventi uzliek patērētājiem pienākumu izmantot centralizēto siltumapgādes sistēmu (MJPAS “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums”) pakalpojumus un neatļauj izmantot lokālo siltumapgādi.
Šajā sakarā, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 119.pantu, lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem.
1. Vai Jelgavas pilsētas dome nepārkāpj Enerģētikas likuma 50.pantā nostiprinātās ēku un būvju īpašnieku tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu?
2. Vai Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija plāno pievērst uzmanību iespējamiem tiesību pārkāpumiem, pieņemot Jelgavas siltumapgādes noteikumus?

Ar cieņu,

8.Saeimas deputāti A.Aleksejevs, J.Sokolovskis,

A.Tolmačovs, V.Buzajevs, J.Pliners

2005.gada 10.martā

Par ANO institūciju rekomendācijām

2003.gada 21.augustā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja, bet 2003.gada 5.novembrī ANO Cilvēktiesību komiteja pieņēma atzinumu par Latvijas ziņojumiem saistībā ar Starptautiskās konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām normu izpildi.
Šajos atzinumos ir minētas rekomendācijas samazināt to profesiju sarakstu, kuras ir pieejamas tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, kā arī ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Šajā sakarā, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 119.pantu, lūdzam sniegt atbildi uz šādu jautājumu.
Kādā veidā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija plāno ņemt vērā minētās ANO institūcijas rekomendācijas?

Ar cieņu,

8.Saeimas deputāti A.Aleksejevs, J.Sokolovskis,

A.Tolmačovs, V.Buzajevs, J.Pliners