Šodien trešajā – galīgajā – lasījumā tika pieņemti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Šī likuma izstrāde bija ilga un ar detalizētām diskusijām, ņemot vērā tā jutīgumu un nozīmīgumu daudzu iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Šis likums vairākos jautājumos būtiski uzlabos bērnu aprūpes nodrošinājumu. Te varētu minēt to, ka bērnam mācību laikā un laikā no pulksten vienpadsmitiem vakarā līdz sešiem rītā ir aizliegts atrasties sabiedriskās vietās, kur pieejams internets. Turklāt tiesības noteikt papildu ierobežojumus interneta pakalpojumu sniegšanā bērniem ir arī pašvaldībām. Valsts nodrošina, ka jautājumi, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību, visās valsts un pašvaldību institūcijās tiek izskatīti ar speciālistu palīdzību. Tas ir tas jaunais, jo līdz šim vienam otram speciālistam šajā jomā nebija speciālas izglītības. Kārtību, kādā ir apgūstamas šīs speciālās zināšanas, kā arī to saturu, nosaka Ministru kabineta noteikumi.
Likumā jauns ir arī punkts par to, ka vecāku pienākums ir neatstāt bērnus līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu ne jaunāku par trīspadsmit gadiem klātbūtnes. Par šo jautājumu notika plašas diskusijas gan Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas, gan arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdēs. Pieņemot šādu noteikumu, tiks nodrošināta lielāka bērnu drošība, jo daudzos gadījumos nelaimes gadījumi notiek tieši tādēļ, ka bērns netiek pietiekami uzraudzīts.
Viens no būtiskiem jautājumiem ir arī par ģimenes izlikšanu no dzīvojamām telpām tajās situācijās, kad radušās problēmas ģimenē – par dzīvokļa īres maksas maksāšanu vai arī nemaksāšanu. Pēc šo likuma grozījumu pieņemšanas ģimenes izlikšana no dzīvojamām telpām nedrīkst būt par iemeslu bērna šķiršanai no vecākiem. Bija arī vairāki priekšlikumi, kas netika atbalstīti, jo bērns no ģimenes ir šķirams tikai tad, ja nav iespējams novērst viņa attīstībai nelabvēlīgus apstākļus, viņam paliekot ģimenē, bet kā iemesls nevarētu būt izlikšana no dzīvojamām telpām.
Jau iepriekš Bērnu tiesību aizsardzības likumā bija paredzēts saukt pie atbildības personas, kuras ir iesaistījušas bērnu alkohola lietošanā, jo tas ir ļoti nopietns nodarījums. Arī agrāk šādas personas, kas pārkāpa likumu, tika sodītas. Taču tagad, pēc šo grozījumu pieņemšanas, šis pants ir papildināts ar normu, ka par bērnu iesaistīšanu alkohola lietošanā un arī smēķēšanā ir uzskatāma arī alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošana bērnu rīcībā. Arī šis pants izraisīja vairākas diskusijas, jo rodas jautājums – kas ir nodošana bērna rīcībā? Mēs zinām, ka ne vienreiz vien ir bijuši gadījumi, kad bērni ir lūguši pieaugušajiem nopirkt šos kaitīgos izstrādājumus – gan alkoholu, gan cigaretes, bet pēc tam vienkārši tos nodod bērnam. Šādā gadījumā mums ir jārunā par to, ka šis pieaugušais ir atbildīgs par to, ka bērns tiek iesaistīts šajos kaitīgajos ieradumos.
Līdzīgi bērnam nedrīkst būt pieejami arī materiāli, kuros ir propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika un pornogrāfija, kas rada draudus viņa garīgajai attīstībai. Šajos grozījumos ir pastiprinātas vairākas normas, jo bērna drošība ir ļoti cieši saistīta tieši ar pieaugušo rīcību. Tāpēc arī pieaugušo atbildība ir lielāka šo normu ievērošanā.

Šī ir pirmā ceturtdiena pēc 12.martā notikušajām pašvaldību vēlēšanām, un frakcijas deputātu vārdā es izsaku lielu pateicību visiem, kuri savas balsis atdeva par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.
Šodien bija ļoti nozīmīgs notikums, jo galīgajā lasījumā tika pieņemts Biodegvielas likums. Likums paredz veikt Eiropas Savienības pieprasītos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jau šajā gadā – līdz 31.decembrim – biodegviela veidotu ne mazāk kā 2%, bet līdz 2010.gadam – ne mazāk kā 5,7% no kopējās tautsaimniecībā esošās transportam paredzētās degvielas daudzuma. Šeit būs arī daudz darba mūsu zemniekiem – vietējiem biodegvielas ražotājiem, tāpēc labi, ka pat nedaudz esam apsteiguši Eiropu, jo citādi Latvijā lielos apmēros tiktu ievesta Eiropas biodegviela.
Šī nedēļa pagājusi arī samērā lielā satraukumā, jo izvērsušās ļoti asas diskusijas par privatizācijas procesa pabeigšanas likumprojektu. Šajā lietā ir ļoti daudz domstarpību, tāpēc arī mūsu frakcija nevar palikt vienaldzīga. Mēs jau ilgus gadus esam strādājuši un darbojušies Saeimā gan zemes reformas, gan arī īpašuma objektu privatizācijas likumdošanas izstrādes procesos, taču ne vienmēr esam varējuši īstenot savas idejas. Un tomēr mēs uzskatām, ka nedrīkst mainīt to subjektu loku, kam šajā privatizācijas pabeigšanas likumā tiks piešķirtas zemes zem ēkām un būvēm. Paldies jāsaka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par atbalstu, jo tā ir atbalstījusi redakciju, kas paredz, ka šo subjektu loks netiks mainīts. Tātad visi – galvenokārt Latvijas Republikas pilsoņi, kuri līdz šim varēja iegūt zemi, – to varēs privatizēt arī turpmāk, bet svešas personas šajā procesā iejaukties nevarēs.
Bet šeit tomēr ir arī ļoti daudz problēmu, taču vislielākā ir tā, ka nedrīkstētu vienādot kompensācijas sertifikātus ar sertifikātiem, kas piešķirti par nodzīvotajiem gadiem. Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka mežus, vērtīgāko lauku zemi un neapbūvētos zemesgabalus varēja izpirkt par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Tāpēc arī to tirgus vērtība gandrīz jau ir pieaugusi līdz sertifikātu nominālvērtībai – 28 latiem, sasniedzot 22 līdz 23 latus. Tiklīdz tiks izlīdzināts šo sertifikātu nozīmīgums privatizācijas procesā, tā visiem, kuri nav atguvuši savu mantu, ostas zemes, denacionalizētos īpašumus vai tamlīdzīgi, šo tirgus attiecību rezultātā zudīs iespēja saņemt savu naudu.
Šis process līdz likuma galīgajai pieņemšanai būs ļoti sarežģīts, taču es ceru, ka kompromisi tiks panākti. Mūsu frakcija atbalsta viedokli, ko publiski, sagatavojot šo likumprojektu, paudusi arī frakcija “Jaunais laiks”.
Gribu nedaudz pakavēties arī pie 16.marta notikumiem un lielu atzinību izteikt Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, kas klusi, vienkārši, ar cieņu un godu piedalījās šajos pasākumos, bet nepiedalījās tajā bļaustīšanās un grūstīšanās laikā apmēram pusdienlaikā. Viņi šajā laikā ar dziļu pateicību un cieņu noturēja dievkalpojumu Lestenes kapos, bet no rīta pulksten 10.30 pie Brīvības pieminekļa, kura laikā nebija absolūti nekāda incidenta.

Vispirms apsveicu visus mūsu vēlētājus ar notikušo vēlēšanu rezultātiem, kas laikam ir nobaidījuši mūsu labējos kolēģus. Rezultāti Rīgā bija liels pārsteigums mūsu oponentiem, kaut gan arī mēs paši tik lielus panākumus negaidījām. Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā izsaku lielu pateicību mūsu vēlētājiem par sniegto atbalstu. No apvienotā saraksta “Latvijas Sociālistiskā partija un “Dzimtene”” Rīgas domē tika ievēlēti astoņi kandidāti. Mēs ceram, ka viņi varēs daudz izdarīt Rīgas iedzīvotāju labā.
Bet, atgriežoties atpakaļ Saeimā, atzīmēšu, ka šodien sēdē tika izskatīti daudzi jautājumi, bet īpašu uzmanību pievērsīšu galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Viens no likuma pantiem nosaka, ka vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu ne jaunāku par trīspadsmit gadiem klātbūtnes. Bet nevienā citā likumā, arī šajā, nav paredzēts izmaksāt strādājošiem vecākiem, īpaši vientuļajām mātēm, pabalstu, kas ļautu apmaksāt bērnudārzu vai aukles pakalpojumus. Mēs visi zinām, ka tikai dažas no ģimenēm, kurās ir bērni, var atļauties sievai nestrādāt un būt ar bērnu. Daudziem nav lielu ienākumu, tāpēc vecāki ir spiesti atstāt savus bērnus mājās vienus, lai dotos darbā un pelnītu naudu iztikai. Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija uzskata: ja valdošā koalīcija uzstāj un pieņem šāda rakstura likumus, tad tai ir jānodrošina iespēja cilvēkiem tos izpildīt, nepasliktinot viņu pašu stāvokli.
Vēl arī gribu pievērst uzmanību likumprojektam “Par izdienas pensijām diplomātiskajā un konsulārajā dienestā”, kas paredz, ka turpmāk diplomātiskie pārstāvji pensijā varēs iet no piecdesmit gadu vecuma. Bet cilvēki, kuri strādā kaitīgos un grūtos darba apstākļos, šo vecumu sasniedzot, nevar aiziet pensijā. No tā var secināt, ka šis darbs ir tik kaitīgs un cilvēki, tur strādājot, ir pārslogoti vairāk nekā visi mūsu pārējie iedzīvotāji, kas arī strādā valsts labā. Mēs uzskatām, ka nedrīkst pieņemt tādu likumu, būtiski šķirojot iedzīvotājus. Mēs visi taču strādājam Latvijas Republikas labā, un visi tie, kas strādā, ir pelnījuši vienādas tiesības uz atvieglojumiem tām personām, kurām tie patiesībā ir vajadzīgi.

Man kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājam ir patiess gandarījums par to, ka šodien Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu, kura mērķis ir veicināt fiziskas personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošināt valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanā. Tātad no šī gada 1.jūnija, kad likums stāsies spēkā, vairs nevarēs runāt par to, ka tiem cilvēkiem, kam nav līdzekļu, lai algotu advokātu, netiek sniegta nekāda juridiskā palīdzība. Valsts tam ir iedalījusi līdzekļus, un Tieslietu ministrijas atbildīgās struktūras veiks visus darbus, lai tie cilvēki, kuriem nav šo līdzekļu advokātu algošanai, iegūtu iespējas saņemt kvalitatīvu juridisku palīdzību civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās. Tātad 1.jūnijā situācija būtiski mainīsies, jo mēs patiešām ļoti labi saprotam, ka ir sabiedrības daļa, kam nolīgt advokātu patiešām ir grūti.

Esmu pārliecināts, ka Latvijā nav un nevar būt nevajadzīgu cilvēku. Tāpēc sociālajai politikai ir jābūt vērstai uz visvājāko iedzīvotāju grupu atbalstīšanu un sociālās nevienlīdzības grupu mazināšanu – nabadzības novēršanu. Katram Latvijas iedzīvotājam ir jānodrošina cilvēka cienīgas dzīves iespējas visa mūža garumā. Līdz ar to man ir liels prieks par to, ka šodien tika pieņemts Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums. Tā mērķis ir veicināt fiziskas personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību un nodrošināt valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Šajā likumā minētajām fiziskajām personām – Latvijas iedzīvotājiem – ir tiesības uz juridisko palīdzību, ja arī šīs personas, ievērojot īpašo situāciju, stāvokli un ienākumu līmeni, nav spējīgas daļēji vai pilnībā nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos personas īpašā situācija, stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai. Valsts nodrošinās juridisku palīdzību jebkurai personai, kura ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.
Likums stāsies spēkā 2005.gada 1.jūnijā. Ar to es arī vēlos sirsnīgi apsveikt visus Latvijas iedzīvotājus.

Ir pagājušas pašvaldību vēlēšanas un zināmi arī jaunie pašvaldību deputāti novados un pilsētās. Es gribu izteikt pateicību visiem tiem cilvēkiem, kuri šajās vēlēšanās balsoja par Zaļo un Zemnieku savienību – Latvijas Zemnieku savienību un Latvijas Zaļo partiju. Un tādu ir ne mazums.
Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā bija jautājums, kas skar lauksaimniekus. Tas ir galīgajā lasījumā pieņemtais Biodegvielas likums. Šis jautājums mūsu lauksaimnieku prātus nodarbināja jau ilgāku laiku, tāpēc ir ļoti patīkami, ka tas straujos tempos virzās uz priekšu, jo tādējādi tiks pavērtas jaunas iespējas rapša un labības audzēšanā tieši šim mērķim – biodegvielas ražošanai. Un mēs rūpīgi sekosim šim procesam.
Vēl pieskaršos Rīgas Doma likumprojektam, jo Rīgas Doms ir mūsu lepnums, kas jāsaglabā un jāuztur labā kārtībā. Tāpēc jādara viss, lai šis likumprojekts Saeimā tiktu raiti virzīts līdz tā galīgai pieņemšanai.
Šodien tika skatīti arī jautājumi, kas skar gan pensionārus, gan arī bērnu tiesības – tie ir grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”. Tie visi ir jautājumi, kas skar lielu daļu mūsu Latvijas iedzīvotāju.

Mani kolēģi jau informēja par šīsdienas Saeimas plenārsēdē skatītajiem jautājumiem. Bet es runāšu par vakardienas notikumiem, jo atkal mūsu valsts kārtējo reizi presē tika atspoguļota negatīvā gaisotnē. Proti, par 16.marta svinēšanu. Mūsu apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” izprot mūsu sarežģīto vēsturi tajos gados un jūt līdzi tiem cilvēkiem, kuri piespiedu kārtā tika iesaukti latviešu SS leģionā. Taču mēs esam pret to cilvēku slavināšanu, kuri karoja hitleriskās Vācijas pusē. Un, mūsuprāt, ja būtu uzvarējusi hitleriskā Vācija, tad nebūtu nedz Latvijas valsts, nedz latviešu valodas, nedz arī mūsu latviešu tautas. Īpaši skumīgi ir tas, ka ar šo cilvēku likteņiem spekulē mūsu neonacistiskās jauniešu organizācijas, kā tas notika vakar. Rīgas domei, mūsuprāt, nevajadzēja ļaut šai organizācijai izmantot mūsu svēto vietu – Brīvības pieminekli, lai atklāti propagandētu nacistisko ideoloģiju. Rīgas domei bija visi likumīgie pamatojumi nesaskaņot šo pasākumu, kas aizskar simtu, tūkstošu un desmit miljonu cietušo cilvēku likteņus visā pasaulē. Mēs uzskatām, ka Ministru kabinetam šo lēmumu vajadzēja atcelt un ļaut tiem cilvēkiem rīkot savu mītiņu. Nepārdomātas rīcības dēļ ir notikusi sadursme, kurā policija bija spiesta izmantot arī spēku.
Mūsu organizācija šajā piketā oficiāli nepiedalījās, tikai daži mūsu deputāti. Un mēs kā organizācija, protams, visus cilvēkus, kas tika aizturēti šajā pasākumā, nepametīsim un aizstāvēsim tiesā. Mēs esam pārliecināti, ka vakardienas – 16.marta – notikumi bija pēdējie, kad tik atvērti un ļoti atklāti tika propagandētas neofašisma idejas. Līdz ar to mēs uzskatām, ka šo dienu varētu arī atzīmēt, bet savus kolēģus pieminēt klusi, ar cieņu un godu, tāpat kā antifašistiskās koalīcijas karotāji izmanto 9.maiju, lai savukārt pieminētu savus kolēģus.
Tāpat es arī gribu pateikties visiem mūsu vēlētājiem, kuri pašvaldību vēlēšanās 12.martā atbalstīja mūsu organizāciju. Mūsu apvienības frakcijas vārdā novēlu visiem jaukas brīvdienas un arī priecīgas Lieldienas!