
Ekonomikas ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2005.gada 1.marta sēdē akceptēts (prot. Nr.11, 25.§) un 1.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) balansēšana – organizēts process ik brīža līdzsvara nodrošināšanai
starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā;
2) elektroenerģijas lietotājs – persona, kura pērk elektroenerģiju;
3) elektroenerģijas pārvade – elektroenerģijas transportēšana, kas neietver
elektroenerģijas tirdzniecību, augstsprieguma savstarpēji savienotā sistēmā, lai to
piegādātu elektroenerģijas lietotājiem;
4) elektroenerģijas ražotājs – fiziskā vai juridiskā persona, kura ražo
elektroenerģiju ražošanas iekārtās;
5) elektroenerģijas sadale – elektroenerģijas transportēšana, kas neietver
elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sadales sistēmā, lai to
piegādātu elektroenerģijas lietotājiem;
6) elektroenerģijas sistēmas dalībnieki – elektroenerģijas ražotāji,
pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori un gala lietotāji;
7) elektroenerģijas sistēmas operators – licencēta kapitālsabiedrība, kura
sniedz sistēmas pakalpojumu;
8) elektroenerģijas tirdzniecība – elektroenerģijas
iepirkšana pārdošanai vai elektroenerģijas pārdošana elektroenerģijas lietotājiem;
9) elektroenerģijas tirgotājs – lietotājs, kurš pērk un pārdod
(piegādā) elektroenerģiju citam elektroenerģijas lietotājam, kur piegāde nozīmē
pārdošanu;
10) elektroenerģijas tirgus dalībnieki – elektroenerģijas ražotāji,
tirgotāji un gala lietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar
brīvprātīgas līdzdalības principu;
11) gala lietotājs – elektroenerģijas lietotājs, kurš pērk
elektroenerģiju izlietošanai paša vajadzībām (gala patēriņam);
12) koģenerācija – tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai
vienlaikus ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju;
13) mājsaimniecības lietotājs – gala lietotājs, kurš pērk un izlieto
elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (gala patēriņam), izņemot
komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām;
14) palīgpakalpojumi – pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas
pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai;
15) publiskais tirgotājs – elektroenerģijas tirgotājs, kuram šajā likumā un
citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un kura licencē iekļautas
speciālas prasības, kas nepieciešamas publiskā tirgotāja pienākumu izpildes
nodrošināšanai;
16) saistītais lietotājs – elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto
iespēju kļūt par tirgus dalībnieku, lai brīvi izvēlētos elektroenerģijas
tirgotāju, un pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales
sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem;
17) sistēmas pakalpojums – elektroenerģijas pārvade vai sadale, kas nodrošina
fiziskās elektroenerģijas plūsmas no ražotājiem līdz lietotājiem;
18) starpvalstu savienojums – elektrolīnija, kas saista atsevišķās valstīs
izvietotas pārvades sistēmas;
19) tiešā līnija – elektrolīnija, kas sasaista izolētu elektroenerģijas
ražošanas objektu ar izolētu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista
elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā sev piederošu
teritoriju, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus;
20) universālais pakalpojums – garantētas tiesības uz elektroenerģijas
piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu;
21) vertikāli integrēts elektroapgādes komersants – komersants vai to kopums
(koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām:
elektroenerģijas pārvade vai sadale, un vismaz vienu no šādām elektroapgādes
darbībām: elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība.
2. pants. Likuma mērķis
(1) Likuma mērķis ir izveidot tiesisko vidi efektīvi funkcionējošam
elektroenerģijas tirgum, lai visiem elektroenerģijas lietotājiem (turpmāk –
lietotāji) visefektīvākajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi
piegādāta elektroenerģija, un nodrošināt visiem lietotājiem tiesības brīvi
izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju.
3. pants. Likuma darbības joma
(1) Likums reglamentē darbības veidus elektroenerģijas tirgū, kas ietver
elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas pārvadi (turpmāk – pārvade),
elektroenerģijas sadali (turpmāk – sadale), elektroenerģijas kā brīvas apgrozības
preces tirdzniecību un tirdzniecībai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu.
(2) Likums nosaka prasības elektroenerģijas tirgus dalībnieku (turpmāk – tirgus
dalībnieki) un elektroenerģijas sistēmas dalībnieku (turpmāk – sistēmas
dalībnieki) darbībām elektroenerģijas tirgū.
(3) Likums nosaka par enerģētiku atbildīgās ministrijas (turpmāk – ministrija) un
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) kompetenci
elektroenerģijas tirgus uzraudzībā un regulēšanā.
II nodaļa
Elektroenerģijas sistēma un tirgus
4. pants. Elektroenerģijas sistēma
(1) Elektroenerģijas sistēmu veido elektroenerģijas ražošanas iekārtas,
pārvades un sadales sistēmas un elektroenerģijas patēriņa iekārtas, kas ir
savstarpēji savienotas un nepieciešamas elektroenerģijas transportēšanai no
ražotāja līdz lietotājam.
(2) Elektroenerģijas sistēmas vadības un lietošanas kārtību un tirgus dalībnieku,
izņemot gala lietotājus, darbības nosaka Tīkla kodekss. Tīkla kodeksu izstrādā
pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators. Tīkla kodeksā noteikto
procedūru izpildi nodrošina pārvades sistēmas operators. Regulators var uzdot
pārvades sistēmas operatoram izstrādāt grozījumus Tīkla kodeksā un noteikt termiņu
šo grozījumu izstrādei un iesniegšanai apstiprināšanai regulatoram.
5. pants. Elektroenerģijas tirgus
(1) Darījumus elektroenerģijas tirgū veic saskaņā ar rakstveida līgumiem starp
tirgus dalībniekiem.
(2) Elektroenerģijas tirgus dalībniekam elektroenerģijas transportēšanai ir tiesības
izmantot elektroenerģijas pārvades sistēmu vai sadales sistēmu par šajā likumā
paredzētajā kārtībā noteiktiem sistēmas pakalpojumu tarifiem.
III nodaļa
Sistēmas darbības pamatprincipi
6. pants. Elektroenerģijas sistēmas operators
(1) Elektroenerģijas sistēmas operators (turpmāk – sistēmas operators) ir
sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un tā darbība tiek regulēta saskaņā ar šo likumu
un likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
(2) Sistēmas operators ir atbildīgs par elektroenerģijas plūsmu vadību pārvades vai
sadales sistēmā.
7. pants. Sistēmas operatoru licencēšana
(1) Regulators izsniedz licenci sistēmas operatoram saskaņā ar šo likumu un
likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
(2) Licencē norāda licences darbības zonu, kurā ir tiesīgs darboties attiecīgais
sistēmas operators un prasības sistēmas operatora darbībai.
(3) Licenci izsniedz, ja tās pieprasītāja ekonomiskās, organizatoriskās un tehniskās
iespējas atbilst regulatora noteiktajām prasībām sistēmas operatora darbības
nodrošināšanai.
(4) Sistēmas operators tam izsniegto licenci nevar nodot citām personām.
8. pants. Sistēmas darbības regulēšana un uzraudzība
(1) Sistēmas darbības regulēšanu veic regulators Enerģētikas likumā, likumā
”Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Regulators nosaka vienotus sistēmas pieslēguma noteikumus un pieslēguma maksas
aprēķināšanas metodiku.
(3) Regulators uzrauga:
1) starpvalstu savienojumu jaudu vadības un sadales noteikumus sadarbībā ar to
dalībvalstu attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kurām ir šāds starpvalstu
savienojums;
2) visas rīcības un metodes, ko sistēmu operatori pielieto sistēmas jaudas pārslodzes
vadībai Latvijas elektroenerģijas sistēmā;
3) sistēmu operatoru laika patēriņu pieslēgumu un remontdarbu veikšanai;
4) sistēmu operatoru publicēto informāciju par starpvalstu savienojumiem, tīklu
izmantošanu un sistēmu jaudas sadalījumu sistēmu lietotājiem ieinteresētajām
pusēm, ņemot vērā, ka neapkopota informācija uzskatāma par komerciāli
konfidenciālu;
5) grāmatvedības nodalīšanu atbilstoši šā likuma 38. – 40. pantā noteiktajai
kārtībai;
6) šā likuma 9. panta otrajā daļā noteikto sistēmas
dalībnieku pieslēguma noteikumu izpildi;
7) šajā likumā noteikto pārvades un sadales operatoru pienākumu izpildi;
8) elektroenerģijas tirgus pārskatāmību un konkurences līmeni tajā.
(4) Regulators reizi gadā publicē ziņojumu par šā panta trešajā daļā noteikto
sistēmas darbības aspektu uzraudzības rezultātiem.
9. pants. Sistēmas darbība
(1) Sistēmas operators tam izsniegtās licences darbības zonā un termiņā
ir atbildīgs par sistēmas darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un par
tās attīstību, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu
spēju nodrošināt elektroenerģijas transportēšanu atbilstoši prognozētajam
pieprasījumam.
(2) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un termiņā ir pastāvīgas
saistības nodrošināt sistēmas dalībniekiem nepieciešamo pieslēgšanu attiecīgai
sistēmai saskaņā ar regulatora noteiktajiem sistēmas pieslēguma noteikumiem un par
pieslēguma maksu, kuru nosaka sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteikto
pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku, ja sistēmas dalībnieks izpilda sistēmas
operatora noteiktās tehniskās prasības. Jauna sistēmas dalībnieka pieslēguma maksa
ietver attiecīgā pieslēguma izveidošanas pamatotās izmaksas un neietver sistēmas
attīstības izmaksas.
(3) Sistēmas operatoram ir tiesības atteikt pieslēgšanu attiecīgai sistēmai, ja tās
tīklu jauda nav pietiekama. Atteikuma pamatojumu sistēmas operators sniedz rakstveidā
30 dienu laikā pēc sistēmas dalībnieka iesnieguma saņemšanas.
(4) Sistēmas operators septiņu darba dienu laikā informē regulatoru par katru
gadījumu, kad elektroenerģijas tirgus dalībniekam atsaka pieeju sistēmai un par
pasākumiem, kas nepieciešami, lai uzlabotu sistēmu un palielinātu tās jaudu.
IV nodaļa
Pārvade
10. pants. Pārvades sistēma
Pārvades sistēma ietver savstarpēji savienotus tīklus un iekārtas, tajā skaitā
starpvalstu savienojumus, kuru spriegums ir 110 un vairāk kilovolti un kuri tiek
izmantoti elektroenerģijas pārvadīšanai līdz attiecīgajai sadales sistēmai vai
lietotājiem.
11. pants. Pārvades sistēmas operators
(1) Latvijā darbojas viens pārvades sistēmas operators un tā licences darbības
zona ir visa Latvijas teritorija.
(2) Pārvades sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā tikai
gadījumos, kad elektroenerģijas vai jaudas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama
sistēmas balansēšanas nodrošināšanai, palīgpakalpojumu pirkšanai,
elektroenerģijas transportēšanas zudumu segšanai, pārvades sistēmas operatora paša
patēriņam vai ja elektroenerģijas sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma
vai avārija.
(3) Pārvades sistēmas operators nodrošina tās komerciālās informācijas
konfidencialitāti, kas, pildot pienākumus, ir nonākusi tā rīcībā no sistēmas
dalībniekiem un tirgus dalībniekiem.
12. pants. Pārvades sistēmas operatora neatkarība
(1) Pārvades sistēmas operatoram, tajā skaitā vertikāli integrēta komersanta
sastāvā esošam, ir jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas
juridiskās personas statusu un nodalītam no elektroenerģijas ražošanas, sadales un
tirdzniecības darbībām.
(2) Pārvades sistēmas operatora neatkarību nodrošina, ievērojot šādus obligātos
nosacījumus:
1) personas, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties
vertikāli integrētā komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ikdienas darbībā
ir atbildīgas par elektroenerģijas ražošanu, sadali un tirdzniecību;
2) personām, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, jābūt
nodrošinātām iespējām rīkoties un pieņemt lēmumus neatkarīgi;
3) pārvades sistēmas operatora vadībai jābūt nodrošinātām tiesībām pieņemt
lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā komersanta un valdošā uzņēmuma
attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi pārvades sistēmas ekspluatācijai,
uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus,
lai nodrošinātu valdošā uzņēmuma ekonomisko un vadības uzraudzības tiesību
aizsardzību attiecībā uz atdevi no pārvades sistēmas operatora aktīviem. Valdošajam
uzņēmumam ir atļauts apstiprināt pārvades sistēmas operatora gada finanšu plānu
vai tam līdzīgus finanšu plānošanas dokumentus un noteikt vispārīgus ierobežojumus
attiecībā uz pārvades sistēmas operatora parādsaistībām, bet nav atļauts dot
norādes attiecībā uz ikdienas darbību un lēmumiem par pārvades sistēmas
būvniecību un ierīkošanu vai modernizāciju, ja šī būvniecība un ierīkošana vai
modernizācija nepārsniedz apstiprinātā finanšu plāna vai tam līdzīgu finanšu
plānošanas dokumentu noteikumus;
4) pārvades sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti
konkrētu darbinieku pienākumi un pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu nevienlīdzīgu
attieksmi, un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Pārvades sistēmas
operators katru gadu iesniedz regulatoram ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo
ziņojumu publicē regulatora noteiktajā kārtībā. Regulators pēc ziņojuma
izvērtēšanas sniedz atzinumu par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu
pietiekamību. Regulatora atzinumā norādītie trūkumi pārvades sistēmas operatoram ir
jānovērš regulatora noteiktā termiņā.
(3) Minimālās prasības pārvades sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai,
ievērojot šā panta nosacījumus, nosaka regulators.
13. pants. Pārvades sistēmas operatora atbildība
(1) Pārvades sistēmas operators sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus un
nodrošina balansēšanu un stabilitāti pārvades sistēmā. Šie pienākumi jāveic
saskaņā ar taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principiem un to izpildes
kārtību nosaka Tīkla kodeksā.
(2) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par balansa uzturēšanu un balansēšanas
aprēķiniem pārvades sistēmā un to izpildi taisnīgā, atklātā un vienlīdzīgā
veidā attiecībā uz visiem sistēmas dalībniekiem.
(3) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par elektroapgādes drošumu un enerģijas
plūsmu vadību pārvades sistēmā, nodrošinot adekvātu pārvades tīkla jaudu un
sistēmas stabilu darbību.
(4) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par paredzēto tirdzniecības darījumu
iespējamo pārvades sastrēgumu un pārslodzes novēršanu pārvades sistēmā,
savstarpēji savienotās sistēmas stabilitāti un elektroenerģijas sistēmas
savietojamību ar ārvalstu elektroenerģijas sistēmām.
(5) Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs ierobežot vai atteikt paredzētos
tirdzniecības darījumus, ja citādi nav iespējams novērst pārvades ierobežojumus vai
pārslodzi pārvades sistēmā un tas apdraud savstarpēji savienotās sistēmas
stabilitāti. Tirdzniecības darījumu reģistrācijas, ierobežošanas un atteikšanas
kārtību veic Tīkla kodeksa noteiktajā kārtībā, ievērojot taisnīguma, atklātības
un vienlīdzības principus.
14. pants. Palīgpakalpojumi pārvades sistēmā
Pārvades sistēmas operators var veikt palīgpakalpojumus patstāvīgi vai tos pirkt.
Pērkot palīgpakalpojumus, pārvades sistēmas operatoram jāvadās no efektivitātes
kritērijiem, kā arī vienlīdzības un taisnīguma principiem, lai pēc iespējas
nodrošinātu brīvu konkurenci palīgpakalpojumu pirkšanā. Pārvades sistēmas
operatoram jāpadara atklāti nosacījumi palīgpakalpojumu pirkšanai, kas saistīti ar
sistēmas atbildību.
15. pants. Elektroapgādes drošums ilgtermiņā
(1) Pārvades sistēmas operators sagatavo pārvades sistēmas piegādes un patēriņa
atbilstības un valsts elektroapgādes drošuma un nodrošinājuma ar ražošanas jaudām
novērtējuma ziņojumu laika periodam līdz 10 gadiem. Novērtējuma ziņojumā iekļauj
vismaz elekt roenerģijas un jaudu pieprasījuma prognozi 10 gadu periodam, piegādes un
patēriņa atbilstības vērtējums atskaites periodā un prognozi 10 gadu periodam, informāciju par pārvades sistēmas atbilstību
pieprasījumam, uzturēšanas kvalitāti, informāciju par būvējamām un plānotajām
ražošanas jaudām, pasākumiem, kas tiek īstenoti maksimāla pieprasījuma gadījumā
un viena vai vairāku piegādātāju iztrūkuma gadījumā.
(2) Pārvades sistēmas operators novērtējuma ziņojumu reizi gadā iesniedz ministrijai
un regulatoram. Kārtību, kādā pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz
ministrijai un regulatoram novērtējuma ziņojumu, un prasības novērtējuma ziņojuma
saturam nosaka Ministru kabinets.
(3) Novērtējuma ziņojuma sagatavošanai pārvades sistēmas operators ir tiesīgs
pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju no visiem sistēmas dalībniekiem.
16. pants. Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi
(1) Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – pārvades tarifi) nosaka
regulators likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā
vai pārvades sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteiktu tarifu
aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja. Pārvades tarifus pirms to
stāšanās spēkā publicē regulatora noteiktajā kārtībā.
(2) Pārvades tarifi nav atkarīgi no pārvades attāluma starp lietotāja un ražotāja
atrašanās vietām.
V nodaļa
Sadale
17. pants. Sadales sistēma
(1) Sadales sistēma ietver vidēja sprieguma un zemsprieguma sadales tīklus un
iekārtas, kuras izmanto elektroenerģijas piegādei lietotājiem un kurās spriegums ir
zemāks par 110 kilovoltiem.
(2) Pieeja sadales sistēmai paredz arī pārvades sistēmas pakalpojuma izmantošanu
Latvijas teritorijā.
18. pants. Sadales sistēmas operators
(1) Sadales licences darbības zonu nosaka regulators katra sadales sistēmas
operatora licencē. Regulatoram ir tiesības grozīt sadales licences darbības zonas
robežas jau izsniegtajās licencēs.
(2) Sadales sistēmas operatoru licenču darbības zonu pārklāšanās nav pieļaujama.
(3) Sadales sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā
gadījumos, kad elektroenerģijas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama saistīto
lietotāju apgādei, elektroenerģijas zudumu segšanai sadales sistēmā vai sadales
sistēmas operatora paša vajadzībām (gala patēriņam).
19. pants. Sadales sistēmas operatora neatkarība
(1) Sadales sistēmas operatoram jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar
patstāvīgas juridiskās personas statusu un atsaistītam no elektroenerģijas
ražošanas, pārvades un tirdzniecības darbībām.
(2) Sadales sistēmas operatora neatkarību nodrošina, ievērojot šādus obligātos
nosacījumus:
1) personas, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties
vertikāli integrētā komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ikdienas darbībā
ir atbildīgas par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un tirdzniecību;
2) personām, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību, jābūt nodrošinātām
iespējām rīkoties un pieņemt lēmumus neatkarīgi;
3) sadales sistēmas operatora vadībai jābūt nodrošinātām tiesībām pieņemt
lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā komersanta un valdošā uzņēmuma
attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi sadales sistēmas ekspluatācijai, uzturēšanai
vai attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai
nodrošinātu valdošā uzņēmuma ekonomisko un vadības uzraudzības tiesību
aizsardzību attiecībā uz atdevi no sadales sistēmas operatora aktīviem. Valdošajam
uzņēmumam ir atļauts apstiprināt sadales sistēmas operatora gada finanšu plānu vai
tam līdzīgus finanšu plānošanas dokumentus un noteikt vispārīgus ierobežojumus
attiecībā uz sadales sistēmas operatora parādsaistībām, bet nav atļauts dot
norādes attiecībā uz ikdienas darbību un lēmumiem par sadales sistēmas būvniecību
un ierīkošanu vai modernizāciju, ja šī būvniecība un ierīkošana vai
modernizācija nepārsniedz apstiprinātā finanšu plāna vai tam līdzīgu finanšu
plānošanas dokumentu noteikumus;
4) sadales sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti
konkrētu darbinieku pienākumi un pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu diskriminējošu
rīcību un nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Sadales sistēmas
operators katru gadu iesniedz regulatoram ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo
ziņojumu publicē regulatora noteiktajā kārtībā. Regulators pēc ziņojuma
izvērtēšanas sniedz atzinumu par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu
pietiekamību. Regulatora atzinumā norādītie trūkumi sadales sistēmas operatoram ir
jānovērš regulatora noteiktā termiņā.
(3) Minimālās prasības sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai,
ievērojot šā panta nosacījumus, nosaka regulators.
(4) Šajā pantā minētās prasības nav attiecināmas uz sadales sistēmas operatoriem,
ja to sadales sistēmām ir pieslēgti mazāk nekā simts tūkstoši lietotāju, bet tiem
ir jānodrošina veicamo darbību grāmatvedības nodalīšana atbilstoši 38. – 40.
panta prasībām un funkcionālā nodalīšana, ievērojot šādas minimālās prasības:
1) jāizveido atsevišķas struktūrvienības, kas atbild par elektroenerģijas sadali un
tirdzniecību un darbojas kā atsevišķi peļņas centri;
2) ar struktūrvienību vadītājiem jānoslēdz darba līgumi, kuros norādīti precīzi
un nepārprotami iemesli līgumu pārtraukšanai;
3) sadales struktūrvienības vadība nedrīkst pildīt pienākumus, kas saistīti ar
tirdzniecības struktūrvienības darbu un otrādi;
4) pēc iespējas jānovērš apstākļi, kas var stimulēt darbinieku rotāciju starp
struktūrvienībām.
20. pants. Sadales sistēmas pakalpojumu tarifi
(1) Sadales sistēmas tīkla pakalpojumu tarifus (turpmāk – sadales tarifs) nosaka
regulators likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā
vai sadales sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteiktu tarifu aprēķināšanas
metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja. Sadales tarifus pirms to stāšanās spēkā
publicē regulatora noteiktajā kārtībā.
(2) Sadales tarifi vienā licences darbības zonā nav atkarīgi no sadales attāluma
starp lietotāja un ražotāja atrašanās vietām. Ir pieļaujamas atšķirības tarifos
starp sprieguma un patēriņa līmeņiem, ja šādas atšķirības ir ekonomiski pamatotas
un vienlīdzīgas visiem attiecīgā sprieguma un patēriņa līmeņa grupas lietotājiem.
21. pants. Sadales sistēmu īpašuma tiesības
Sadales sistēmas operators savu pienākumu izpildei var lietot savā īpašumā
esošus vai nomātus pamatlīdzekļus.
VI nodaļa
Jaunu jaudu ierīkošana
22. pants. Ražošanas jaudu palielināšana
(1) Ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas ražošanas iekārtas ieviešanai
nepieciešama ministrijas atļauja. Prasības atļaujas saņemšanai, atļaujas
izsniegšanas, anulēšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību nosaka
Ministru kabinets.
(2) Atļauju izsniedz vai to atsaka 30 dienu laikā no visu nepieciešamo dokumentu
saņemšanas. Atteikuma gadījumā iesnieguma iesniedzējam izsniedz rakstisku atteikuma
pamatojumu.
(3) Atteikumu pamato vienīgi ar iesnieguma neatbilstību noteiktajām prasībām.
Iesnieguma iesniedzējs var pārsūdzēt atteikumu Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā.
(4) Ražošanas jaudu būvniecību veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
23. pants. Konkursi
(1) Ja no šā likuma 15. pantā noteiktā pārvades sistēmas operatora sagatavotā
novērtējuma ziņojuma izriet, ka valsts elektroapgādes drošumu apdraud ražošanas
jaudu nepietiekamība Latvijā vai ārpus tās un šo iztrūkumu neizdodas kompensēt šā
likuma 22. pantā noteiktajā kārtībā, ministrija ierosina konkursa izsludināšanu par
jaunu ražošanas jaudu ieviešanu vai esošo iekārtu rekonstrukciju, palielinot to
jaudu.
(2) Lēmumu par konkursa izsludināšanu pieņem Ministru kabinets. Konkursa priekšmets
ir tiesības noslēgt ilgtermiņa elektroenerģijas piegādes līgumu.
(3) Konkursu izsludina un organizē regulators. Konkurss ir jāizsludina “Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī” ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms iesniegumu
iesniegšanas beigu termiņa. Konkursa dokumentācijā jāietver šāda informācija:
1) detalizēti paredzamā līguma noteikumi;
2) pretendentiem izvirzītās prasības;
3) kritēriju uzskaitījums, kurus ievērojot tiks izvēlēts pretendents un ar viņu tiks
slēgts līgums.
(4) Līgumu par ilgtermiņa elektroenerģijas piegādi ar konkursa uzvarētāju slēdz
šā likuma 33. pantā noteiktais publiskais tirgotājs.
24. pants. Līniju ierīkošana
(1) Elektroenerģijas transportēšanas līnijas ierīkošanai ar spriegumu 110 un
vairāk kilovolti ir nepieciešama regulatora atļauja.
(2) Elektroenerģijas transportēšanas starpvalstu līnijas ierīkošanai ar spriegumu
110 un vairāk kilovolti ir nepieciešama regulatora atļauja.
(3) Sadales sistēmas operatoram ir tiesības būvēt sadales līniju savā licences
darbības zonā.
(4) Citai personai, kura nav sadales sistēmas operators, ir tiesības būvēt sadales
līniju sadales sistēmas operatora licences darbības zonā šādos gadījumos:
1) līnija, kas tiek būvēta, ir tiešā līnija;
2) līnija, kas tiek būvēta, ir atsevišķa nekustamā īpašuma iekšējā līnija;
3) regulators ir izsniedzis atļauju būvēt līniju.
(5) Sadales sistēmas operatoram šā panta ceturtās daļas 2. un 3. punktā minētā
līnija, ja tā atbilst Tīkla kodeksā noteiktajām tehniskajām prasībām, ir
jāpieslēdz attiecīgai sadales sistēmai par pieslēguma maksu, kuru nosaka sistēmas
operators saskaņā ar regulatora noteikto pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku
un saskaņā ar regulatora noteiktajiem sistēmas pieslēguma noteikumiem.
25. pants. Tiešās līnijas
(1) Ražotājam ir tiesības piegādāt elektroenerģiju lietotājiem vai saviem
objektiem, izmantojot tiešās līnijas pieslēgumu.
(2) Atļauju tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai izsniedz regulators. Regulators
nosaka objektīvus un vienlīdzīgus atļaujas izsniegšanas kritērijus tiešās līnijas
pieslēguma ierīkošanai.
(3) Atļauju tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai izsniedz vai to atsaka 30 dienu
laikā no visu regulatora noteikto dokumentu saņemšanas.
VII nodaļa
Elektroenerģijas ražošana un cenu noteikšana
26. pants. Elektroenerģijas cena
Elektroenerģijas cenu nosaka ražotāji, tirgotāji un lietotāji, savstarpēji
vienojoties, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.
27. pants. Elektroenerģijas ražošana koģenerācijas procesā
(1) Ražotājs, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, var iegūt
tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
(2) Ražotājs, kas izmanto šā panta pirmajā un piektajā daļā noteiktās tiesības,
var jebkurā laikā atteikties no to izmantošanas, trīs mēnešus iepriekš par to
paziņojot publiskajam tirgotājam.
(3) Kritērijus koģenerācijas elektrostaciju kvalifikācijai šā panta pirmajā daļā
noteikto tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību,
elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas
elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā veida, obligātā iepirkuma izmaksu
segšanas kārtību un atteikšanās kārtību no tiesībām pārdot saražoto
elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros nosaka Ministru kabinets.
(4) Ja ražotājs vēlas izmantot šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tā
koģenerācijas elektrostacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, visu
saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas palicis pēc izlietošanas pašu
vajadzībām, iepērk publiskais tirgotājs par cenu, kas noteikta šā panta trešajā
daļā paredzētajā kārtībā.
(5) Ražotāji, kuru koģenerācijas elektrostacijas uzsākušas elektroenerģijas
ražošanu pirms šā likuma spēkā stāšanās un kuri nav izvēlējušies šā panta
ceturtajā daļā noteiktās tiesības, pārdod elektroenerģiju publiskajam tirgotājam,
atbilstoši nosacījumiem par darbības režīmiem, atbalsta termiņiem un par cenu, kāda
uz tām attiecās šā likuma spēkā stāšanās brīdī.
(6) Publiskais tirgotājs ved atsevišķu uzskaiti par šā panta ceturtajā un piektajā
daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksām. Minētā
iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas gala lietotāji proporcionāli to
elektroenerģijas patēriņam, pērkot no publiskā tirgotāja noteiktu daļu
koģenerācijas elektrostacijās ražotās elektroenerģijas vai kompensējot tās
iepirkuma izdevumus. Iepirkuma izmaksu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet
izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.
(7) Koģenerācijas stacijas, kas atbilst šā panta trešajā daļā paredzētajā
kārtībā noteiktajiem kritērijiem var Ministru kabineta noteiktā kārtībā saņemt
ražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz
Ministru kabineta pilnvarota institūcija.
28. pants. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus
(1) Ražotājs, kas ražo elektroenerģiju izmantojot atjaunojamos energoresursus, var
iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā
elektroenerģijas apjoma veidā.
(2) Noteikta daļa no visu Latvijas elektroenerģijas gala lietotāju kopējā patēriņa
ir obligāti jānosedz ar elektroenerģiju, kas ražota izmantojot atjaunojamos
energoresursus. Šo daļu nākamo piecu gadu periodam katru gadu līdz 1.aprīlim nosaka
Ministru kabinets.
(3) Publiskais tirgotājs aprēķina obligāti iepērkamās elektroenerģijas, kas ražota
izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, apjomu katram gadam atbilstoši Ministru
kabineta noteiktajai daļai lietotāju kopējā patēriņā, kas obligāti jānosedz ar
elektroenerģiju, kas ražota izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus un publicē to
internetā savā mājas lapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
(4) Ražotājs, kas izmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, tajā skaitā
šā likuma 29. panta pirmajā daļā minētais ražotājs, var jebkurā laikā atteikties
no to izmantošanas, trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot regulatoram un
publiskajam tirgotājam.
(5) Nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus,
kritērijus ražotāju kvalifikācijai šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību
saņemšanai, obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības
kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību un atteikšanās
kārtību no atbalsta nosaka Ministru kabinets.
(6) Ražotāji, kas atbilst šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem var
Ministru kabineta noteiktā kārtībā saņemt ražotās elektroenerģijas izcelsmes
apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota
institūcija.
(7) Šā panta un šā likuma 29.panta noteikumi neattiecas uz hidroelektrostacijām ar
uzstādīto jaudu, kas lielāka par 5 megavatiem.
29. pants. Elektroenerģijas, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus,
pirkšana un pārdošana
(1) Ražotāji, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos enerģijas resursus
un uzsākuši darbību pirms šā likuma stāšanās spēkā, elektroenerģiju pārdod publiskajam tirgotājam,
atbilstoši tiem nosacījumiem attiecībā uz darbības režīmiem, iepirkuma termiņiem
un par cenu, kas uz tiem attiecās šā likuma spēkā stāšanās brīdī.
(2) To obligāti iepērkamās elektroenerģijas apjoma daļu, ko nenosedz
elektroenerģijas iepirkumi no šā panta pirmajā daļā noteiktajiem ražotājiem,
iepērk publiskais tirgotājs no jebkura ražotāja, kas ražo elektroenerģiju,
izmantojot atjaunojamos energoresursus. Elektroenerģijas iepirkšana no šiem
ražotājiem notiek pēc ekonomiskā pakāpeniskuma principa un saskaņā ar līgumu,
kurā ražotājs un publiskais tirgotājs vienojas par elektroenerģijas ražošanas
režīmiem, elektroenerģijas cenu un līguma darbības termiņu, kas nevar būt mazāks
par 5 un lielāks par 10 gadiem. Ekonomiskā pakāpeniskuma principa piemērošanas
kārtību nosaka regulators.
(3) Publiskais tirgotājs ved atsevišķu uzskaiti šā panta pirmajā un otrajā daļā
noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomam un izmaksām. Minētā
iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas gala lietotāji proporcionāli to
elektroenerģijas patēriņam, pērkot no publiskā tirgotāja noteiktu daļu
elektroenerģijas, kas ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas resursus vai
kompensējot publiskā tirgotāja izdevumus. Iepirkuma izmaksu segšanas kārtību nosaka
Ministru kabinets, bet izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.
30. pants. Ražotāju izvēles tiesības
Ja ražotāja elektrostacija var vienlaikus pretendēt uz šā likuma 27., 28. un
29.pantā noteikto tiesību izmantošanu, ražotājs pēc paša izvēles var izmantot
tikai vienu no tām.
31. pants. Elektroenerģijas ražošana konkursa kārtībā ieviestās ražošanas
jaudās
(1) Elektroenerģija no ražotāja, kura jauda ir ieviesta šā likuma 22. pantā
noteiktajā kārtībā, tiek iepirkta, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumu, kas šā
likuma 23.pantā noteiktā konkursa rezultātā ir noslēgts starp publisko tirgotāju un
ražotāju.
(2) Publiskais tirgotājs ved atsevišķu uzskaiti par iepirktās elektroenerģijas apjomu
un izmaksām no šā panta pirmajā daļā noteiktā ražotāja. Minētā iepirkuma
izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas gala lietotāji proporcionāli to
elektroenerģijas patēriņam, pērkot no publiskā tirgotāja noteiktu daļu no šā
panta pirmajā daļā noteiktā ražotāja ražotās elektroenerģijas vai kompensējot
tās iepirkuma izdevumus. Iepirkuma izmaksu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets,
bet izmaksu sadales aprēķina metodiku nosaka regulators.
VIII nodaļa
Elektroenerģijas tirdzniecība
32. pants. Elektroenerģijas tirdzniecības pamatprincipi
(1) Ar elektroenerģijas tirdzniecību var nodarboties:
1) elektroenerģijas ražotājs, kurš izmanto vienu vai vairākas ģenerējošās
vienības vienā vai vairākās vietās un kuram ir izsniegta licence elektroenerģijas
ražošanai;
2) sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem ir pieslēgts mazāk par simts
tūkstošiem lietotāju, ja ir ievērotas šā likuma 19. panta prasības;
3) tirgotājs, kas saņēmis licenci.
(2) Tirgotājam licenci izsniedz regulators saskaņā ar šo likumu un likumu “Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Licenci izsniedz, ja tās pieprasītājs atbilst
regulatora noteiktām prasībām.
(3) Elektroenerģijas piegādi saistītajiem lietotājiem par regulatora noteiktiem
tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar
regulatora noteiktu tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja,
un saskaņā ar regulatora noteiktiem nosacījumiem nodrošina:
1) publiskais tirgotājs;
2) sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem ir pieslēgts saistītais
lietotājs, ja šī operatora tīklam ir pieslēgts mazāk par simts tūkstošiem
lietotāju.
(4) Regulators nosaka informācijas apjomu, kuru sistēmas operators sniedz gala
lietotājam izsniegtajos rēķinos un informatīvajos materiālos.
(5) Kārtību, kādā lietotājiem piegādā elektroenerģiju un pārtrauc tās piegādi,
tirgotāju, sistēmas operatoru un lietotāju tiesības un pienākumus, piegādājot un
lietojot elektroenerģiju un norēķinoties par saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī
tirgotāju maiņas kārtību, nosaka Ministru kabinets.
33. pants. Publiskais tirgotājs
(1) Latvijas teritorijā darbojas viens publiskais tirgotājs un to izveido
komersants, kuram ir sadales licence ar Latvijā vislielāko darbības zonu un pieslēgto
lietotāju skaitu.
(2) Publiskā tirgotāja pienākumi:
1) piegādāt elektroenerģiju visiem saistītajiem lietotājiem visā Latvijas
teritorijā. Saistītajiem lietotājiem, kas pieslēgti tā sadales sistēmas operatora
tīkliem, kam bija pienākums izveidot publisko tirgotāju, elektroenerģijas piegādi
publiskais tirgotājs veic atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. Saistīto
lietotāju, kas pieslēgti citu sadales sistēmas operatoru tīkliem, elektroapgādi
publiskais tirgotājs nodrošina, pārdodot šo saistīto lietotāju apgādei
nepieciešamo elektroenerģijas apjomu attiecīgajam sadales sistēmas operatoram;
2) iepirkt koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju šā likuma 27. pantā
noteiktajā kārtībā;
3) iepirkt elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus šā
likuma 28. un 29.pantā noteiktajā kārtībā;
4) iepirkt saistīto lietotāju apgādei nepieciešamo elektroenerģiju;
5) iepirkt elektroenerģiju šā likuma 31 pantā noteiktajā kārtībā;
6) pildīt pēdējā garantētā piegādātāja pienākumus.
(3) Tarifus saistītajiem gala lietotājiem un 32.panta trešajā daļā minētajiem
sadales sistēmas operatoriem nosaka regulators vai publiskais tirgotājs saskaņā ar
regulatora noteiktu tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja.
Šie tarifi pirms to stāšanās spēkā jāpublicē regulatora noteiktajā kārtībā.
(4) Publiskais tirgotājs izstrādā, iesniedz apstiprināšanai regulatoram un regulatora
noteiktajā kārtībā publicē apstiprināto elektroenerģijas piegādes līguma tipveida
formu, darbības reglamentu un saistīto lietotāju apgādei nepieciešamās
elektroenerģijas iepirkšanas kārtību.
34. pants. Pēdējais garantētais piegādātājs
(1) Visi mājsaimniecības lietotāji un citi lietotāji, kuri atbilst Ministru
kabineta noteiktām prasībām, ir tiesīgi saņemt universālo pakalpojumu.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajiem lietotājiem pēc lietotāja izvēles tiesību
izmantošanas un kļūšanas par tirgus dalībniekiem, ir tiesības pārtraukt izmantot
piegādātāja izvēles tiesības un saņemt elektroenerģiju no pēdējā garantētā
piegādātāja. Pēdējais garantētais piegādātājs ir publiskais tirgotājs un tam nav
tiesību atteikt elektroenerģijas piegādi minētajiem lietotājiem, izņemot šā panta
trešajā daļā noteiktos gadījumus.
(3) Publiskajam tirgotājam ir tiesības atteikties piegādāt elektroenerģiju šā panta
pirmajā daļā noteiktam lietotājam, ja publiskais tirgotājs ir atjaunojis savu
pienākumu būt par elektroenerģijas piegādātāju šim lietotājam vairāk nekā divas
reizes pēdējo divpadsmit mēnešu laikā.
35. pants. Gala lietotāja tiesības mainīt tirgotājus
(1) Elektroenerģijas gala lietotājam, kam ir pieslēgums pārvades sistēmai, ir
tiesības mainīt tirgotāju bez ierobežojumiem, bet iepriekš par to paziņojot
tirgotājam un pārvades sistēmas operatoram. Paziņošanas periodu nosaka
elektroenerģijas tirdzniecības līgumā, lietotājam un tirgotājam savstarpēji
vienojoties.
(2) Elektroenerģijas gala lietotājam, kas ir pieslēgts sadales
sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju (elektroenerģijas piegādātāju), ievērojot
šādus nosacījumus:
1) vismaz trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot rakstiski tirgotājam, kas piegādā
elektroenerģiju līdz tirgotāja maiņai;
2) vismaz trīs mēnešus iepriekš rakstiski informējot par tirgotāja maiņu to
sistēmas operatoru, kura tīkliem lietotājs ir pieslēgts.
36. pants. Balansēšanas atbildība
(1) Balansa nodrošinātājs Latvijā ir pārvades sistēmas operators. Pārvades
sistēmai tieši pieslēgtajiem lietotājiem, ražotājiem un sadales sistēmas
operatoriem balansa pakalpojumu sniedz pārvades sistēmas operators. Sadales sistēmai
tieši pieslēgtajiem lietotājiem, ražotājiem un citiem sadales sistēmas operatoriem
balansa pakalpojumu sniedz attiecīgais sadales sistēmas operators.
(2) Katram ražotājam un lietotājam, kuri ir tirgus dalībnieki, un katram sadales
sistēmas operatoram ir jābūt līgumam ar attiecīgo sistēmas operatoru par
balansējošās elektroenerģijas piegādi, nodrošinot tīklā ievadītās un
patērētās elektroenerģijas līdzsvaru jebkurā laikā.
37. pants. Balansēšana un balansēšanas aprēķini
(1) Sistēmas operatori saskaņā ar Tīkla kodeksu veic balansēšanas aprēķinus
atklāti un nediskriminējoši attiecībā pret visiem balansa pakalpojuma saņēmējiem.
Lietotājiem un ražotājiem, kuri ir tirgus dalībnieki, un sadales tīklu operatoriem ir
pienākums apmaksāt balansa pakalpojumu, kura piegādes apjoma noteikšana balstās uz
pārvades un sadales operatoru datiem.
(2) Balansēšanas aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz noteiktā laika periodā veikto
elektroenerģijas darījumu uzskaiti, lai noteiktu balansējošās elektroenerģijas
apjomu. Balansēšanas aprēķiniem ir jābūt pieejamiem darījumā iesaistītajiem
tirgus un sistēmas dalībniekiem, nodrošinot to komercdarbības noslēpumu
konfidencialitāti.
(3) Sistēmas dalībnieks sniedz sistēmas operatoram informāciju, kas pamatoti
nepieciešama balansēšanas uzturēšanai un aprēķinu veikšanai.
(4) Sistēmas operators var pieprasīt garantijas no sistēmas dalībniekiem, lai
nodrošinātu maksājumus par balansa pakalpojumu, saskaņā ar sistēmas operatora
izstrādātiem un regulatora apstiprinātiem kritērijiem un kārtību šādu garantiju
pieprasīšanai.
IX nodaļa
Nodalīšana
38. pants. Grāmatvedības nodalīšana
(1) Sistēmas operatoram ir jānodala energoapgādes komersanta iekšējā
grāmatvedība, sastādot bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas
pārskatu atsevišķi par katru licencēto energoapgādes veidu.
(2) Grāmatvedības nodalīšana ir jāveic tādā veidā kā, ja katru no šā panta
pirmajā daļā minētajiem darbības veidiem veic atsevišķs, patstāvīgs komersants.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētai bilancei, peļņas un zaudējumu aprēķinam un
naudas plūsmas pārskatam ir jābūt atvasināmam no sistēmas operatora gada pārskata,
kas sastādīts saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” prasībām.
39. pants. Grāmatvedības pārskatu iesniegšana un publicēšana
(1) Šā likuma 38.panta noteiktajā kārtībā sastādīto bilanci, peļņas un
zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu sistēmas operators iesniedz
regulatoram ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas likuma
“Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteiktajā kārtībā.
(2) Regulators nosaka kārtību, kādā sistēmas operators nodrošina lietotājiem
publisku pieejamību šā likuma 38.panta noteiktajā kārtībā sastādītajai bilancei,
peļņas un zaudējumu aprēķiniem, naudas plūsmas pārskatam un citai finanšu
informācijai.
40. pants. Šķērssubsīdiju aizliegums
(1) Par šķērssubsīdijām uzskatāmas darbības, kad tirgus dalībnieks pārvieto
izmaksas vai citas saistības starp elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību un
pārvadi, sadali un cita veida komercdarbību. (2) Šķērssubsīdijas ir aizliegtas.
Pārejas noteikumi
1. Mājsaimniecības lietotāji šā likuma 35.panta otrajā daļā
noteiktās tiesības iegūst no 2007.gada 1.jūlija.
2. Šā likuma 19.panta pirmā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.
3. Līdz 2007.gada 1.jūlijam visiem sadales sistēmu operatoriem ir jāievēro šā
likuma 19.panta ceturtā daļa.
4. Šā likuma 21.pants stājas spēkā 2015.gada 1 janvārī.
5. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod
šā likuma 15.panta otrajā daļā, 22.panta pirmajā daļā, 27.panta trešajā daļā,
28.panta otrajā un piektajā daļā, 29.panta trešajā daļā, 32.panta piektajā
daļā, 33.panta otrajā daļā un 34.panta pirmajā daļā paredzētos normatīvos aktus.
Līdz to spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti šādi saskaņā ar Enerģētikas
likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1996.gada 22.oktobra noteikumi Nr.413 “Elektroenerģijas piegādes
un lietošanas noteikumi”;
2) Ministru kabineta 1999.gada 21.septembra noteikumi Nr.326 “Noteikumi par
kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem”;
3) Ministru kabineta 2002.gada 8.janvāra noteikumi Nr.9 “Prasības koģenerācijas
stacijām un kārtība, kādā nosakāma saražotās elektroenerģijas pārpalikuma
iepirkšanas cena”;
4) Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumi Nr.29 “Elektroenerģijas
ražošanas jaudu uzstādīšanas un izvietojuma kārtība, ja elektroenerģijas
ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus”.
6. Regulators sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šā
likuma 8.panta otrajā daļā, 12.panta trešajā daļā, 19.panta trešajā daļā,
29.panta trešajā daļā, 37.panta ceturtajā daļā un 39.panta otrajā daļā
paredzētos normatīvos aktus.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīvas 2001/77/EC par tādas
elektroenerģijas izmantošanas veicināšanu iekšējā tirgū, kas saražota, izmantojot
atjaunojamos enerģijas avotus;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīvas 2003/54/EC par
elektroenerģijas tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 96/92/EC atcelšanu;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11 februāra direktīvas 2004/8/EC par
koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu
iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu direktīvā 92/42/EEC.
Par likumprojektu
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?
1. Pašreizējās situācijas raksturojums.
Pašreiz spēkā esošie enerģētikas nozari regulējošie normatīvie akti neparedz
virkni nosacījumu elektroenerģijas tirgus liberalizācijai.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīvas
2003/54/EC par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem un par
Direktīvas 96/92/EC atcelšanu (turpmāk – Direktīva) mērķis ir noteikt kopīgus
noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un piegādei. Ar to nosaka
normas, kas attiecas uz elektroenerģijas nozares organizāciju un darbību, pieeju
tirgum, kritērijiem un procedūrām, kuras piemēro konkursiem un atļauju
piešķiršanai, kā arī uz sistēmu ekspluatāciju.
Viens no galvenajiem Direktīvas nosacījumiem ir tas, ka patērētājam ir tiesības
brīvi izvēlēties savu piegādātāju. To iespējams panākt, pakāpeniski atverot
tirgu, arvien palielinot lietotāju skaitu, kuriem būs tiesības izvēlēties savu
piegādātāju. Pretēji Direktīvas prasībām par monopola un konkurējošo funkciju
atsaisti Enerģētikas likumā ir sasaistītas elektroenerģijas tirdzniecības un tīklu
pakalpojumu sniegšanas funkcijas. Enerģētikas likumā ir neskaidrs un nepietiekams
regulējums attiecībā uz sistēmas pieejas un lietošanas nosacījumiem. Nav skaidras un
pārskatāmas procedūras līgumu noslēgšanai par pārvades un sadales pakalpojumu
saņemšanu.
Izstrādājot likumprojektu “Elektroenerģijas tirgus likums” (turpmāk –
likumprojekts), kurā ietverts tiesiskais regulējums pamatnostādnēs Latvijas
elektroenerģijas tirgus priekšnosacījumu izveidei definētajam, uz divpusējiem
darījumiem balstītajam Latvijas elektroenerģijas tirgum, tajā atbilstoši
pamatnostādnēs aprakstītajiem principiem ir noteikti:
1) elektroenerģijas tirgus dalībnieku pienākumi un tiesības;
2) elektroapgādes drošuma, kvalitātes un universālā pakalpojuma garantēšanas
prasības;
3) elektroenerģijas tirdzniecības sistēmas darbības un balansēšanas procedūras;
4) elektroapgādes drošuma garantēšanas pienākumi;
5) sistēmu pieejas un lietošanas nosacījumi;
6) regulatora pienākumi un tiesības;
7) atbalsta mehānismi izkliedētās ģenerācijas un atjaunojamo energoresursu
izmantošanas un koģenerācijas attīstībai;
8) obligātās prasības un kritēriji pārvades sistēmas operatora un sadales sistēmas
operatora neatkarības nodrošināšanai.
2. Normatīvā akta projekta būtība.
Likumprojekts paredz noteikt elektroenerģijas tirgus atvēršanas tiesisko
reglamentāciju un ir izstrādāts atbilstoši Direktīvai, kura paredz normas, kas
regulē pieeju tirgum, sistēmu darbību, kritērijus un kārtību, kas piemērojama
atļaujas saņemšanai ražot, pārvadīt, sadalīt un realizēt elektroenerģiju.
Eiropas Savienības dalībvalstis, izvēloties regulētu pieejas kārtību, veic
nepieciešamos pasākumus, lai piešķirtu energoapgādes komersantiem un kvalificētajiem
lietotājiem iekšpus vai ārpus teritorijas, kas aptver savstarpēji saistītu sistēmu,
tiesības piekļūt sistēmai, par pamatu ņemot publicētos tarifus un citus noteikumus
un pienākumus, kas jāievēro, izmantojot sistēmu.
3. Cita informācija.
Likumprojekts nosaka vienotus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei
un realizācijai (pārdošanai). Tas paredz noteikumus attiecībā uz elektroenerģijas
sektora organizēšanu un funkcionēšanu.
Elektroapgādes komersantiem valsts tautsaimniecības interesēs ir noteikusi sabiedriskā
pakalpojuma pienākumu, kas attiecas uz elektroenerģijas lietotāju apgādes drošību,
regularitāti, apgādes kvalitāti un cenām, kā arī apkārtējās vides aizsardzību.
Šāds pienākums ir noteikts normatīvajos aktos, publicēts un atklāts. Komersantam ir
jāapgādā visi lietotāji vai to grupas saskaņā ar vienādiem nosacījumiem. Tāpat
elektroapgādes komersantam ir jānodrošina komerciāli nozīmīgas informācijas
aizsardzība.
Saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” ir izveidots
neatkarīgs regulators – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas veic
regulēšanas, kontroles, uzraudzības un strīdu izšķiršanas funkcijas, lai
nepieļautu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Regulatoram ir tiesības
pieprasīt un saņemt informāciju, izskatīt grāmatvedības pārskatus, kā arī
pienākums nodrošināt komerciālas informācijas aizsardzību. Viena no regulatora
funkcijām ir aizstāvēt lietotāju intereses no elektroapgādes komersanta dominējošā
stāvokļa iespējamās ļaunprātīgas izmantošanas, kā arī veicināt elektroapgādes
komersanta attīstību.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.
Likumprojektā paredzētā prasība sistēmas operatoram nodrošināt vienlīdzīgu un
atklātu pieeju attiecīgajām sistēmām ir pamats konkurētspējīga elektroenerģijas
tirgus veidošanai. Tādējādi kvalificētajiem lietotājiem tiek nodrošināta iespēja
izvēlēties izdevīgākos piegādes avotus un samazināt enerģijas izmaksas, kas
viennozīmīgi uzlabo to konkurētspēju ārējā un iekšējā tirgū. Sevišķi svarīgi
tas ir energoietilpīgām nozarēm.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.
Tirgus elementu ieviešana Latvijas elektroenerģijas apgādē nodrošinās
elektroenerģijas tirgus atvēršanu. Tā rezultātā vienkāršosies administratīvās
procedūras saistībā ar elektroenerģijas tarifu un cenu regulēšanu, jo
kvalificētajiem lietotājiem produkta cenu noteikt nebūs nepieciešams.
Elektroenerģijas cenas nemainīsies tiem lietotājiem, kas neizvēlēsies izmantot
kvalificēto lietotāju tiesības. Elektroenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi pārvadē
un sadalē saglabāsies nemainīgi.
Lēmumu par produkta piegādātāja maiņu (kļūšanu par kvalificēto lietotāju)
lietotāji pieņems, ja tā rezultātā varēs saņemt elektrību par lētāku cenu.
Ja Latvijas elektrības tirgū neienāks ražotājs, kas elektroenerģiju varēs pārdot
lētāk nekā pašreiz esošie ražotāji, nekas nemainīsies.
Administratīvās procedūras likumprojekts neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Elektroenerģijas cenas nemainīsies tiem lietotājiem, kas neatbildīs kvalificētā
lietotāja kritērijiem vai neizvēlēsies izmantot kvalificēto lietotāju tiesības.
Visos gadījumos elektroenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi pārvadē un sadalē
saglabāsies nemainīgi.
4. Ietekme uz vidi.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija.
Raugoties no tirgus attīstības viedokļa, iekšējais elektroenerģijas tirgus ir
agrīnā attīstības stadijā ne tikai tādēļ, ka trūkst ilgtermiņa elektroenerģijas
iepirkuma līgumu, bet arī tādēļ, ka Latvijā ir salīdzinoši maz uzņēmumu, kuru
darbība būtu atzīstama par sevišķi energoietilpīgu.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts neskar valsts budžetu un pašvaldību budžetus.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi)
papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.
Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta
izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus,
kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.
Lai ieviestu likumprojektā paredzēto elektroenerģijas tirgus atvēršanu sešu mēnešu
laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas izdod šajā likumprojektā paredzētos
tiesību aktus šādās jomās. Ministru kabinets:
– elektroenerģijas tirdzniecība un lietošana (tirdzniecības
procedūra, termiņi);
– atjaunojamie energoresursi, koģenerācija, atļaujas ražošanai.
Regulators:
– prasības sistēmas operatoru neatkarībai;
– metodikas izmaksu attiecināšanai atjaunojamajiem energoresursiem, koģenerācijai;
– publiskā tirgotāja darbība;
– prasības sistēmas operatoru ziņojumiem.
Vienlaikus ar likumprojekta pieņemšanu nepieciešams izdarīt grozījumus Enerģētikas
likumā.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?
1. Saistības pret Eiropas Savienību.
Direktīvas 2003/54/EC mērķis ir nodrošināt piegādes drošību, elastību un
konkurenci elektroenerģijas tirgū visu patērētāju interesēs, kuriem nepieciešams
piegādāt elektroenerģiju par konkurētspējīgām cenām. Tas notiks, kad būs
nodibināts un pilnībā atvērts iekšējais elektroenerģijas tirgus. Iekšējais
elektroenerģijas tirgus aptvers visu Eiropas Savienības teritoriju bez iekšējām
robežām, nodrošinot brīvu preču, tai skaitā elektroenerģijas, pārvietošanu.
Saskaņā ar vienu no galvenajiem Direktīvas nosacījumiem patērētājam ir tiesības
izvēlēties savu piegādātāju. To iespējams panākt, pakāpeniski atverot tirgu,
arvien palielinot lietotāju skaitu, kuriem būs tiesības izvēlēties savu
piegādātāju.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem
starptautiskajiem līgumiem.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums.
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas
Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru,
pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26 jūnija direktīva 2003/54/EC par
elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem un par direktīvas 96/92/EC
atcelšanu; publicēta izdevumā “Official Journal” L 176/37, 15.07.2003.
Eiropas Enerģētikas hartas nolīgums, kas ir ratificēts Latvijā 13.09.1995 un stājies
spēkā no 16.04.1998.; publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1995.gada 150.nr.
Enerģētikas hartas protokols par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides
aizsardzības aspektiem, kas ir ratificēts Latvijā 16.10.1998. un stājies spēkā no
04.02.1999.; publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1998.gada 308.nr.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīva 2001/77/EC par tādas
elektrības pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota,
izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus; publicēta izdevumā “Official Journal”
L 283, 27.10.2001.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra direktīva 2004/8/EC par
koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu
iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu direktīvā 92/42/EEC”; publicēta izdevumā
“Official Journal” L 052, 21.02.2004.
Citi dokumenti nereglamentē likumprojektā ietvertos jautājumus.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26 jūnija direktīva 2003/54/EC par
elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem un par direktīvas 96/92/EK
atcelšanu.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīva 2001/77/EC par tādas
elektrības pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota,
izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra direktīva 2004/8/EC par
koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu
iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu direktīvā 92/42/EEC.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir
notikušas.
Latvijas Pašvaldību savienība; ražotāju pārstāvji: SIA “BaltEnEko”, VAS
“Latvenergo”; sadales sistēmas operatori: VAS “Latvenergo”, SIA “Vats”;
pārvades sistēmas operators: VAS “Latvenergo”; Latvijas arodbiedrība
“Enerģija”.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās
iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).
Ražotāju un operatoru priekšlikumi iestrādāti likumprojektā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas
viedoklis.
Nav notikuši.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.
Likumprojekta izstrādē tika pieaicināti Eiropas Savienības PHARE programmas eksperti.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai)
pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas
esošo institūciju funkcijas.
Jaunas valsts institūcijas netiks radītas un esošo institūciju funkcijas netiks
paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.
Publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.
No šī likuma izrietošos administratīvos aktus iespējams apstrīdēt un pārsūdzēt
Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš