Krokodili Latvijai līkumu nemet

Uz Latvijas robežas ir konfiscēti Vidusāzijas bruņurupuči, koraļļi, milzu strombu gliemežnīcas, krokodila izbāzenis, dokumentu portfelis, kas izgatavots no Nīlas krokodila un tīģerpitona ādas. Tūristi mēģina ievest dažnedažādus suvenīrus, kas gatavoti, piemēram, no koraļļiem, gliemežvākiem, ziloņkaula, orhidejām. Atrastas arī austrumnieku brīnumzāles, kas izgatavotas no aizsargājamiem dzīvniekiem. Bieži cilvēki neapzinās, ka izdara pārkāpumu. Pārtvertie dzīvie dzīvnieki nonāk Zooloģiskajā dārzā, augi – Botāniskajā dārzā, bet priekšmeti, piemēram, izbāzeņi, sažāvētas saknes, dzīvnieku zobi, ādas, no tām darinātas somiņas vai rotaslietas – Latvijas Dabas muzejā.

Nereti ceļotājiem šķiet, ka viņi nav izdarījuši neko nosodāmu, turklāt par suvenīru izdota nauda. Taču nezināšana neatbrīvo no atbildības. Turklāt arguments, ka viens suvenīrs jau neapdraud sugas pastāvēšanu, neiztur kritiku. Speciālistu pret-arguments – apdraud, jo katru gadu miljoniem tūristu iegādājas miljoniem suvenīru.
CITES konvencijas mērķis ir aizsargāt apdraudētās savvaļas dzīvnieku un augu sugas, kurām draud izzušana, aizliedzot jebkādu to komerciālu izmantošanu. Tāpat konvencija regulē tirdzniecību ar retajām sugām, lai nepieļautu to apdraudēšanu.
Katrā CITES dalībvalstī ir uzraudzības institūcija un zinātniskā institūcija. Latvijā šāda uzraudzības institūcija ir Dabas aizsardzības pārvalde, un tā ir atbildīga par atļauju izsniegšanu un pārējo CITES nosacījumu izpildē iesaistīto organizāciju koordinēšanu. CITES zinātniskās iestādes ir Latvijas Dabas muzejs, Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultāte un LU Bioloģijas institūts, kuru pienākumos ir noteikt sugas un sniegt zinātnisko atzinumu. Uz robežas CITES īpatņu kontroli veic muita, iekšzemē – Vides valsts dienests.

Latvijas orhidejas līdzās pasaules skaistulēm

Kopumā pasaulē aizliegta jebkāda veida komercdarbība ar vairāk nekā 800 dzīvnieku sugām, skaidro G.Bagrade. Savukārt zināmi ierobežojumi noteikti apmēram 30 000 dzīvnieku un augu sugu.

“Visas konvencijā iekļautās sugas sadalītas pēc pielikumiem atbilstoši to pašreizējam stāvoklim,” stāsta Latvijas Dabas muzeja pārstāve, uzsverot, ka konvencija saistīta ne tikai ar dzīviem īpatņiem, bet arī to daļām. Pavisam ir trīs pielikumi. Pirmajā iekļautas sugas, kurām draud iznīkšana un kurām kaitē komercdarbība un pārrobežu pārvadāšana. Komercdarbība ar tām ir aizliegta.
Otrajā pielikumā iekļautas sugas, kuras vēl nav izmirstošas, bet var par tādām kļūt, ja komerciālā darbība netiks stingri kontrolēta. Savukārt trešajā pielikumā iekļautas sugas, kuras aizsargātas kādā no dalībvalstīm un kuru tirdzniecības kontrolei nepieciešama sadarbība ar citām dalībvalstīm.
Kā norāda Dabas aizsardzības pārvaldes CITES pārvaldības un atļauju daļas vadītāja vietniece Gunta Gabrāne, pēc līdzīgiem kritērijiem sugas četros pielikumos sadalītas arī Eiropas Savienībā.
CITES pirmajā un Eiropas Savienības A pielikumā, kuros iekļautas visapdraudētākās sugas, ir vairāk nekā 600 dzīvnieku un 400 augu sugu, piemēram, pandas, Himalaju lāči, savvaļas kaķi (tīģeri, gepardi, jaguāri, leopardi u.c.), primāti, Indijas zilonis un vairākas Āfrikas ziloņa populācijas, papagaiļi (kakadu, aras, amazoni u.c.), Nīlas krokodils, agaves, kaktusi, orhidejas u.c.
No Latvijā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām konvencija aizsargā visus orhideju dzimtas augus, ūdru, medicīnas dēli, melno stārķi, visus pūčveidīgos un piekūnveidīgos putnus un dažas mūsu zemē medījamas dzīvnieku sugas. Lielāko daļu no tām aizsargā arī Latvijas likumdošana.

Nepirkt dzīvības

Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas Dabas muzeja speciālisti uzsver, ka apdraudēto sugu īpatņus vai no tiem izgatavotus suvenīrus Latvijā var ievest tikai ar īpašām atļaujām. CITES atļauja vajadzīga vairāk nekā 5000 dzīvnieku un 15 000 sugu ievešanai.
CITES konvencija neizslēdz tirgošanos ar suvenīriem. Taču tā atzīst legālu, nevis malumednieku “sarūpētu” suvenīru iegādi. Ievedot no krokodila ādas gatavotus izstrādājumus, piemēram, zābakus, maciņus, somas, nebūs problēmu, ja ceļotājs varēs pierādīt, ka dzīvnieks ir fermā audzēts, nevis kāda malumednieka nogalināts savvaļā.
CITES atļauju izsniedz katras konvencijas dalībvalsts pārvaldības iestāde, kas Latvijā ir Dabas aizsardzības pārvalde (www.dap.gov.lv). Lai mūsu valstī saņemtu CITES atļauju, jāaizpilda pieteikuma veidlapa un tā jānogādā Dabas aizsardzības pārvaldē. To var saņemt uz vietas vai iepriekš izdrukāt no mājas lapas.
Atļauju nokārtot nav sarežģīti, taču, kā teic speciālisti, jāpatur prātā, ka no ceļojumiem var pārvest arī alternatīvus suvenīrus – vietējo tautas amatnieku izstrādājumus, savu piedzīvojumu fotogrāfijas u.c.
Latvijas Dabas muzeja pārstāvji arī uzsver – lai CITES veiksmīgi darbotos, nepieciešams arī sabiedrības atbalsts un sapratne, vēlme saudzēt, pasargāt. Tas ir priekšnoteikums, lai tūkstošiem vienreizēju dzīvnieku un augu sugu brīvā dabā priecētu arī nākamās paaudzes. Uz jautājumu, ko var darīt apdraudēto sugu labā, speciālistiem ir skaidra atbilde: nepirkt. Un, ja pērk, tad tikai legāli.

Fakti CITES konvencijā iekļautās augu un dzīvnieku sugas, kuras sastopamas Latvijā 1.pielikuma sugas – jūras ērglis, lauku piekūns, ūdrs 2.pielikuma sugas – vilks, lūsis, melnais stārķis, dzērve, piekūnveidīgie putni, pūčveidīgie putni, dēles, cūkdelfīns, orhidejas 3.pielikuma sugas – nav iekļauta neviena Avots: Dabas aizsardzības pārvalde