
Pirms kreditora prasījuma jāpārliecinās par uzņēmuma statusu
Uzņēmumu reģistrs (UR) sācis ierakstu izdarīšanu par to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) (turpmāk – uzņēmumi) darbības izbeigšanu, kuri līdz šā gada 3.janvārim neiesniedza pieteikumus pārreģistrācijai komercreģistrā. Tādējādi pēc publikācijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (“LV”) par darbības izbeigšanu ikviens kreditors var vērsties UR un pieteikt savus prasījumus pret darbību izbeigušo uzņēmumu. Tomēr, pirms iesniegt prasījumu UR pret kādu no uzņēmumiem, būtu jāpārliecinās, vai attiecīgais uzņēmums tik tiešām nav iesniedzis pieteikumu un pārreģistrējies un vai tam saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma (KSSKL) prasībām vispār vajadzēja iesniegt pieteikumu pārreģistrācijai.Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Kā UR pieņem lēmumu par darbības izbeigšanu
Pēdējais termiņš, līdz kuram varēja iesniegt pieteikumus
uzņēmumu pārreģistrācijai komercreģistrā, bija šā gada 3.janvāris. Saskaņā ar
KSSKL 19.pantu, ja uzņēmums likumā noteiktajā termiņā nav iesniedzis UR pieteikumu
pārreģistrācijai komercreģistrā, tas uzskatāms par darbību izbeigušu, par ko UR
izdara attiecīgu ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā. Ņemot vērā, ka šādu
darbību izbeigušo uzņēmumu skaits ir diezgan liels – aptuveni 23 000 – un to, ka
ierakstus žurnālā pret visiem šiem uzņēmumiem nav iespējams izdarīt īsā laikā
(juridiski saistoša ieraksta izdarīšanai nepieciešama visu UR rīcībā esošu
dokumentu izpēte katra uzņēmuma lietā), lai pēc iespējas ātrāk pievērstu
sabiedrības uzmanību tā sauktajai uzņēmumu riska grupai, UR datu bāzē tika
izdarīta attiecīga informatīva piezīme, tomēr tai nav juridiski saistoša spēka,
kāds ir ierakstam par darbības izbeigšanu uzņēmumu reģistra žurnālā.
Janvāra otrajā pusē, kad bija apkopoti visi arī pa pastu saņemtie pieteikumi
pārreģistrācijai, UR sāka izdarīt šos juridiski saistošos ierakstus par darbības
izbeigšanu. UR lēmumu par darbības izbeigšanu pieņem ne tikai gadījumos, kad
konstatē, ka uzņēmums nav iesniedzis pieteikumu pārreģistrācijai, bet arī tad, ja
uzņēmums ir laikus iesniedzis pieteikumu pārreģistrācijai, bet UR pieņēmis lēmumu
par pārreģistrācijas atlikšanu un, iesniedzot pārreģistrācijas pieteikumu
atkārtoti, visus trūkumus uzņēmums tomēr nav novērsis (KSSKL 18.pantā paredzētie
gadījumi).
Pēc ieraksta izdarīšanas septiņu dienu laikā informācija par šo faktu tiek
publicēta “LV”, un triju mēnešu laikā pēc publikācijas dienas kreditori var
vērsties UR un iesniegt prasījumus pret konkrētu uzņēmumu. Tā kā nepārreģistrēto
uzņēmumu ir diezgan daudz, gan ieraksti par darbības izbeigšanu tiek izdarīti, gan
informācija par tiem “LV” tiek publicēta pakāpeniski. Kreditori savus prasījumus
UR var iesniegt tikai pēc publikācijas “LV”. Taču jau šobrīd ikviens interesents
bez maksas var iegūt informāciju par to, vai viņa sadarbības partneris ir
pārreģistrējies komercreģistrā vai nav, arī tiešsaistes režīmā internetā www.lursoft.lv/latvian.html,
ierakstot interesējošā uzņēmuma nosaukumu vai reģistrācijas numuru.
UR lēš, ka ierakstus par darbības izbeigšanu pret pilnīgi visiem
nepārreģistrētajiem uzņēmumiem varētu izdarīt šā gada laikā. Jau ir izdarīti
ieraksti pret 2264 uzņēmumiem, un jāpiezīmē, ka ierakstus izdara hronoloģiskā
secībā – sākot ar tiem uzņēmumiem, kas reģistrēti agrāk.
Kas jāņem vērā pirms prasījuma iesniegšanas
Ne visiem uzņēmumiem saskaņā ar Komerclikumu bija jāveic
pārreģistrācija. Tiem uzņēmumiem, kuri līdz 2004.gada 31.decembrim atradās
likvidācijas stadijā vai tika pasludināti par maksātnespējīgiem, pieteikums
pārreģistrācijai nebija jāiesniedz, un šādos gadījumos kreditoriem ar saviem
prasījumiem jāvēršas pie attiecīgā uzņēmuma likvidatora (ja uzņēmums ir
likvidācijas stadijā) vai administratora (ja uzņēmums ir maksātnespējas stadijā).
Likvidatoru un administratoru koordinātas kreditori var uzzināt UR.
Pieteikumi pārreģistrācijai nebija jāiesniedz arī individuālajiem uzņēmumiem, ja
vien tie neatbilda Komerclikuma 75.panta prasībām – gada apgrozījums no veiktās
saimnieciskās darbības nepārsniedza 200 000 latu vai gada apgrozījums no šīs
darbības nepārsniedza 20 000 latu un savas saimnieciskās darbības veikšanai
vienlaikus nenodarbināja vairāk kā piecus darbiniekus. Tomēr, pēc likuma “Par
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteikumiem, UR kompetencē neietilpst
uzņēmumu faktiskās saimnieciskās darbības (darbinieku skaits, apgrozījums u.c.)
pārbaude, un tādējādi UR nav kompetents izdarīt ierakstu par konkrēta individuālā
uzņēmuma darbības izbeigšanu. UR pieņem, ka individuālie uzņēmumi, kuri laikus
iesniedza pieteikumu pārreģistrācijai komercreģistrā, ir tie, kuri atbilst
Komerclikuma 75.panta prasībām, bet pārējie – ne. Pret šiem individuālajiem
uzņēmumiem prasījumi piesakāmi, vēršoties pašos uzņēmumos, nevis UR, jo UR
rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par to, ka kāds noteikts individuālais
uzņēmums būtu uzskatāms par darbību izbeigušu. UR atgādina: ja kāds no
individuālajiem uzņēmumiem arī pēc 2005.gada 3.janvāra sasniedz Komerclikuma
75.pantā noteiktos kritērijus, tam noteikti jāiesniedz pieteikums pārreģistrācijai
komercreģistrā.
Pārreģistrācijas pieteikums vispār nebija jāiesniedz zemnieku saimniecībām,
zvejnieku saimniecībām un kooperatīvajām sabiedrībām. Tādējādi arī pretenzijas
pret šīm uzņēmējdarbības formām izvirzāmas, vēršoties pašos uzņēmumos, nevis
UR.
Kreditoriem turklāt jāpievērš uzmanība arī tam, ka uzņēmumiem, kuru darbības
forma neatbilda Komerclikuma prasībām, bija jāveic reorganizācija, mainot formu uz
kādu no Komerclikumā paredzētajām, un daudzus reorganizācijas procesus objektīvu
iemeslu dēļ nebija iespējams pabeigt līdz pagājušā gada beigām. Tādējādi arī
pret šādiem – vēl nepārreģistrētiem – uzņēmumiem ieraksts par darbības
izbeigšanu netiks izdarīts, un kreditoriem ieteicams pārliecināties, vai viņus
interesējošais uzņēmums neatrodas šādā reorganizācijas procesā.
Par iepriekš minētajiem apstākļiem, pirms iesniegt kreditoru prasījumu, kreditoriem
ieteicams pārliecināties vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, kreditors saprot, vai
vispār ir vērts šobrīd piepūlēties un sagatavot pieteikumu (nereti UR saņem
kreditoru prasījumus arī gadījumos, kad uzņēmums ir jau pārreģistrējies
komercreģistrā). Otrkārt, ja pamatoti izvirzītā pretenzija jau pašā sākumā ir
sasniegusi pareizo adresātu, tas kalpo tikai un vienīgi paša kreditora interesēm, jo
ātrāk iespējama tās apmierināšana. Treškārt, UR novirza savā rīcībā esošos
resursus, nevis lai apstrādātu nelietderīgo ceļu uzsākušos prasījumus, bet lai pēc
iespējas ātrāk nodrošinātu sabiedrību ar juridiski saistošu informāciju par
uzņēmumu statusu (iespējami īsākā laikā izdarot ierakstus par darbības izbeigšanu
pret lielāku uzņēmumu skaitu).
UR uzdevums šo prasījumu iesniegšanas procesā ir apkopot informāciju par tiem. UR
kompetencē nav tos izvērtēt pēc būtības un iesaistīties parādu piedziņas
procesos.
Kur var iesniegt prasījumu
Kreditori savus prasījumus pret darbību izbeigušiem uzņēmumiem pēc publikācijas “LV” var iesniegt personīgi, vēršoties jebkurā UR nodaļā, nosūtot pa pastu vai iesniedzot elektroniski. Iespēja iesniegt prasījumus elektroniski ir kopš šā gada 23.februāra, kad noslēgts pilnvarojuma līgums starp UR un SIA “Lursoft” par elektronisku prasījumu iesniegšanu, un šī iespēja ievērojami ļauj ietaupīt laiku un citus resursus. Sīkāka informācija par iespēju iesniegt prasījumu elektroniski un noslēgt attiecīgu līgumu pieejama UR interneta mājas lapā www.ur.gov.lv un SIA “Lursoft” interneta mājas lapā www.lursoft.lv/kredis.
Kas nepārreģistrētajam uzņēmumam jādara
Kopš brīža, kad uzņēmums uzskatāms par darbību izbeigušu, t.i., kopš šā gada 4.janvāra, to var uzskatīt par likvidācijas stadijā esošu. Uzņēmuma darbība uzreiz neapstājas, proti, uzņēmums turpina uzsākto darbību, taču tai jābūt vērstai uz uzņēmējdarbības izbeigšanu. No 4.janvāra līdz brīdim, kad ir beidzies kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš pēc informācijas publicēšanas “LV”, uzņēmums ir tiesīgs pildīt pirms 4.janvāra uzsāktās saistības, tomēr darbībām ir jābūt vērstām uz to, lai šīs saistības izbeigtu. Uzņēmums ar savu mantu šajā posmā vēl ir tiesīgs rīkoties, taču to var izmantot tikai savu saistību nokārtošanai, bet slēgt jaunus līgumus vairs nevar.
Kas notiek pēc termiņa beigām
Ja triju mēnešu laikā pēc publikācijas “LV” kreditoru
prasījumi pret kādu no uzņēmumiem netiks saņemti, to izslēgs no UR, par ko
informācija tiks publicēta “LV”. Uzņēmuma īpašums, ja tāds paliks pēc tā
izslēgšanas no reģistra, pāriet valsts īpašumā: ja tie, piemēram, ir ieguldījumi
bankā, tos pārņems Valsts ieņēmumu dienests, kurš tālāk ar tiem rīkosies
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ja kreditoru prasījumi tiks saņemti, uzņēmumam pašam būs jāveic likvidācija –
tas jādara uzņēmuma izpildinstitūcijai vai ieceltajam likvidatoram. Ļoti būtiski ir
atzīmēt, ka pēc tam, kad beidzies kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš un
šādi prasījumi UR ir iesniegti, uzņēmums nav tiesīgs veikt uzņēmējdarbību,
proti, dažādiem pakalpojumu, piegādes līgumiem u.c. jābūt jau izbeigtiem. Ja tā
nenotiks, tad atbilstoši KSSKL noteikumiem uzņēmumu var sodīt par nereģistrētu
uzņēmējdarbību.
Līdz šā gada 15.martam kreditoru iesniegto prasījumu kopsumma pret darbību
izbeigušiem 208 uzņēmumiem ir pārsniegusi 708 tūkstošus latu, un šīs prasības
pavisam iesniedzis 61 kreditors. Ierakstu izdarīšana par darbības izbeigšanu pret
nepārreģistrētajiem uzņēmumiem līdz šim pabeigta UR Bauskas (pret 388 uzņēmumiem)
un Rēzeknes reģionālajā nodaļā (pret 298 uzņēmumiem).
Ina Panasova,
Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniece
Uzziņai:
Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no kopumā apmēram 140 000 valstī
reāli strādājošajiem uzņēmumiem pārreģistrāciju atbilstoši Komerclikuma reformai
nav veikuši ap 23 000, kas ir ¼ no tām uzņēmējsabiedrībām, uz kurām reforma
attiecas. Visvairāk uzņēmumu – 4556 – pārreģistrēts pēdējā brīdī – 2004.
gada decembrī. No pārreģistrāciju veikušajiem vai no jauna reģistrētajiem
uzņēmumiem 88% bija SIA (48 000), 10% – individuālie komersanti (5 700), 1% –
akciju sabiedrības un ārvalstu uzņēmumu filiāles Latvijā.
Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam un citiem normatīvajiem aktiem līdz šā
gada 31. decembrim jāpārreģistrē arī ap 7000 sabiedrisko organizāciju. 2004. gadā
par biedrībām pārreģistrējusies 501 sabiedriskā organizācija, par nodibinājumiem
– 56. Līdz šim pārreģistrāciju veikušas ap 800 sabiedrisko organizāciju, informē
Uzņēmumu reģistrs. Savukārt līdz šā gada 31. martam biedrībām, nodibinājumiem,
sabiedriskajām organizācijām un arodbiedrībām jāiesniedz iepriekšējā finanšu
gada pārskats.