Solis pretī Latvijas attīstībai. Realitātē, ne vārdos

Lāpsta Eiropas naudas rakšanai

Spēkā esošajā NAP ir izvirzīti mērķi: veicināt Latvijas ilgtspējīgu attīstību, paaugstinot katra iedzīvotāja labklājību un sociālo drošību, un veicināt reģionālo attīstību, samazinot un novēršot nevēlamās reģionālās atšķirības un attīstot labvēlīgas atšķirības. Šis plāns tapa Latvijas pirmsiestāšanās ES un NATO sarunu laikā un tika izstrādāts laika posmam no 2004. līdz 2006.gadam. Dokuments ir saņēmis nevienprātīgu novērtējumu. Kaut saskaņošanas laikā ar Eiropas Komisiju par to veidotāji izteikuši vienīgi atzinīgu vērtējumu, ir ziņas, ka Latvijas NAP ES institūcijas vērtējušas kritiski. M.Sprindžuks atzīst, ka tolaik plāna svarīgākais uzdevums bija sagatavot Latviju ES strukturālo fondu izmantošanai. Lai ES nauda tiktu novadīta atbilstoši plānā noteiktajām prioritātēm. “Ja atceramies izaicinājumus, kādi Latvijai bija 2003.gadā, plāns ir izstrādāts pietiekami labi. Vienlīdz tas atspoguļo toreizējo valsts pārvaldes attīstības līmeni.”

Tukšvārdība par atšķirību mazināšanu

Šodien nav šaubu, ka ES fondu nauda Latvijā tiek apgūta bez kavēšanās un visas pesimistiskās prognozes par iespējamo neprasmi izrādījušās veltas. Taču pelnītu kritiku NAP var adresēt par tukšajiem solījumiem reģionālo atšķirību mazināšanā. Vārdos deklarētie vienādie noteikumi visiem pretendentiem ES fondu pieejamībai ir apliecinājuši savu neloģismu. Pretendēt uz ES finansējumu nevar jebkurš, jo vērā tiek ņemta pieteicēja iepriekšējā pieredze, finansiālās iespējas, ģeogrāfiskā atrašanās vieta un citi faktori, vēlreiz apliecina M.Sprindžuks. Rezultātā attīstības un dzīves kvalitātes plaisa starp Rīgu un pārējiem reģioniem šā NAP izstrādes laikā ir pieaugusi un tuvākajos gados turpinās pieaugt. To apliecina statistikas dati, vairs neslēpj arī politiķi. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis, apkopojot 100 dienās paveikto, sacīja, ka Latvijas reģionālo attīstību līdz 2007.gadam saredzēt nebūs iespējams.

Ko un kā darīt turpmāk

Lai otrreiz nekristu tajās pašās bedrēs, NAP vadības grupas koordinators M.Sprindžuks vispirms min apsvērumu, ka jaunais NAP tiks gatavots ne vien kā ES fondu naudas saņemšanas un novirzīšanas mehānisms, bet arī kā vienoti spēles noteikumi ikkatram, kas caur projektu pieteikumiem pretendē uz publiskajiem resursiem, tai skaitā valsts investīcijām. Plānā būs skaidri noteiktas vērtības, prioritātes un kritēriji, sola tā veidotāji. Pirms tie tiks ierakstīti NAP, iecerēts iet no iepriekšējās pieredzes atšķirīgu ceļu, galvenokārt attiecinot to uz diskusijām un plāna veidošanā iesaistīto loka paplašināšanu. Kā atzīst I.Kukute, diskusijas starp partneriem par reģionālajai attīstībai piemērojamajiem principiem ir ļoti nepieciešamas, un, iepriekšējo NAP veidojot, to būtiski pietrūcis. Tādēļ ir iecerēts nodrošināt politisko, teritoriālo un profesionālo viedokļu pārstāvību un savstarpēju dialogu.

Vajadzīga Latvijas attīstības vīzija

Līdz šim nepiemērota bijusi arī vīzijas definēšana NAP par Latvijas attīstības un konkurētspējas Eiropas Savienībā redzējumu. Tā būs ne tik daudz abstrakta, cik praktiska, ņemot vērā Latvijas resursus un iespējamo attīstības tempu. Vīzijas uzdevums būs harmonizēt iesaistīto partneru vēlmes vienotā virzienā. “NAP plāns būs mehānisms, kā īstenot ideoloģisko pamatu, uz kuru Latvija virzīsies turpmākos piecpadsmit gadus,” skaidrojot vīzijas nepieciešamību, norāda ministrs Māris Kučinskis.
M.Sprindžuks skaidro, ka valsts turpmākās attīstības redzējumu formulēt aicinās ekspertus. “Viņu līdzšinējā pieredze, pētījumi un publiskie izteikumi Latvijā ir pazīstami ar akadēmisku ievirzi. Mēs vēlamies viņos ieklausīties, jo tie pirmām kārtām domā valstiski, nepārstāv ne valsts pārvaldi, ne partijas, ne nevalstisko sektoru.” Ekspertu darba grupu vadīs profesors Edvīns Karnītis, tajā strādās Uldis Osis, Žaneta Ozoliņa, Ojārs Kalniņš, Baiba Rivža un Juris Ekmanis, kā arī Saeimas Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas priekšsēdis Dzintars Zaķis. Ir pamats domāt, ka šādā ceļā, it kā filtrējot izvirzītās attīstības prioritātes, varēs izvairīties no visspēcīgākā nozaru lobija un līdzsvarot vēlmes.
Vīziju paredzēts iesniegt izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai Saeimā Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijā. “Ir būtiski saņemt Saeimas politiķu vērtējumu un apstiprinājumu. Tādējādi NAP izstrādātājiem tiek dots zināms garants, ka valsts attīstība nav maināma. Tās virziens netiks pakļauts iekšpolitiskajām svārstībām. Piekrītu, ka uzstādījums ir daļēji naivs, taču līdzšinējā pieredze – nemainīgs kurss uz NATO, integrācija ES – liek cerēt, ka spējam izvirzītos mērķus īstenot. Lielie ārpolitiskie mērķi ir īstenoti, un ir pienācis laiks pievērsties valsts iekšējai attīstībai. Tā, kā ir, vairs nevar palikt, bet uz sliktāko pusi vērsties nedrīkst,” pamato M.Sprindžuks.
Jau ierastajā kārtībā visām ministrijām ir uzdots sagatavot nozaru attīstības redzējumu. Pieredze liecina, ka nozaru lobijs līdz šim bijis spēcīgākais. Tomēr svarīgs ir arī telpiskais viedoklis. Redzējumu par noteiktas teritorijas attīstību būs aicināti izteikt reģionu pārstāvji – pašvaldības, uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, reģionu atzīti eksperti.

Attīstību ar politisko konsekvenci

I.Kukute norāda, ka NAP ir svarīgi nostiprināt konsekvenci. Vērtējot līdzšinējās valsts iekšpolitiskās reformas, jāatzīst, ka to īstenošanā bijusi gan vilcināšanās, gan viedokļu maiņa. Svarīgi ir panākt politisko partiju vienotību attīstības redzējumā un pie tā arī turēties. Tādēļ politiķi ar NAP izstrādes gaitu tiks iepazīstināti secīgi, nevis nododot vērtējumam jau izstrādāto plānu.
Kaut NAP saturiskā puse ir saistīta ar finansiālo segumu, M.Sprindžuks uzsver, ka naudas apjoms nemainīs NAP saturu, bet ietekmēs atbalstāmo projektu skaitu. “Latvijas attīstības redzējumam ir jābūt skaidram un nemainīgam. Galīgo lēmumu noteiks ES kohēzijas politika, jācer, ka tā nebūs par sliktu ES jaunajām nabadzīgajām dalībvalstīm.” Runājot par ES fondu apmēriem periodam līdz 2013.gadam, I.Kukute norāda – svarīgs faktors ir pārējo valstu atbalsts. Jārēķinās, ka ES vecās dalībvalstis viemēr gatavas aizsargāt savas intereses.
ES plānošanas reģionu (NUTS II) līmenī Latvija arī nākamajā plānošanas periodā paliks kā viens reģions, jo to nosaka iedzīvotāju skaits. Arī ES piešķirtā finansējuma administrēšana būs Finanšu ministrijas kompetencē. Abi RAPLM pārstāvji uzsvēra, ka naudas piešķiršana projektiem uzskatāma par sekundāru. Primāri ir izstrādāt spēles noteikumus – NAP definēt prioritātes, mērķus un kritērijus to īstenošanai.

Latvijai nav daudz iespēju

Kam turpmākajā plānošanas periodā paredzēts dot priekšroku? Latvijā ir 2,3 miljoni iedzīvotāju, nepietiekams darbspējīgo iedzīvotāju skaits, novecojoša sabiedrība, maz dabisko resursu, urbanizēta teritorija ap Rīgu, daudz lauksaimniecības zemes. Vairāk nekā desmit gadu ir ignorētas Latvijas telpiskās īpatnības. Kā atzīst M.Sprindžuks, šie faktori ar izslēgšanas metodi ļauj secināt, ka Latvija nākotnē nekļūs par rūpniecības zemi un ka attīstības iespēju mūsu valstij nemaz nav tik daudz. Kā intervijā “LV” atzinis ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš un uzsver izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, ieguldot izglītībā un inovatīvos uzņēmumos, Latvija nevar zaudēt.
“Mums ir jāspēj NAP noteikt prioritāru atbalstu tām vietām, kuras spēj pierādīt, ka attīstības pieaugums ar ES vai citu finansiālo atbalstu ir visievērojamākais. Nav runa par ūdens liešanu caurā spainī un investīcijām tur, kur nav nekā. Ar plāna palīdzību tiktu sniegts atbalsts tām teritorijām un cilvēku potenciālam, kas spēj pierādīt attīstības progresu,” secina I.Kukute.
NAP izstrādei labvēlīgāka situācija šobrīd ir palīgmateriālu izvēlē. Gan skaitliski, gan tematiski palielinājies pieejamo pētījumu skaits. Tāpat NAP izstrādē paredzēts ņemt vērā pašvaldību izstrādātās attīstības stratēģijas un reģionu plānojumus. Latvijai šobrīd nav nacionālā telpiskā plānojuma. To paredzēts izstrādāt paralēli NAP un pabeigt līdz 2006.gada decembrim.