Trīspadsmitais “binoklis” vēstures patiesai izpratnei

Vakar, 23.martā,  Rīgas pilī atklātais Valsts prezidentes paspārnē esošās Vēsturnieku komisijas kārtējais rakstu sējums ir veltīts padomju un nacistiskās Vācijas okupācijas perioda izpētes jautājumiem.

Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs Andris Caune uzdāvināja Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai komisijas piecu gadu pētījumu apkopojuma signāleksemplāru angļu valodā Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Katrs jauns vēsturnieku rakstu sējums palīdz kliedēt stereotipus un vairo izpratni par Latvijas vēsturi. Kā savā uzrunā norādīja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, vēstures skaidrošanai būs nepieciešams vēl ilgs laiks, lai viss, kas noticis uz Latvijas zemes kopš neatkarības zaudēšanas, tiktu pieņemts un atzīts un lai veidotos skaidra izpratne par notikušā sekām. Valsts vadītāja sacīja, ka līdz šim izdotie 13 rakstu krājumi līdzinājušies latviešu tautas pasaku varoņa Kurbada cīņai ar daudzgalvainu pūķi – katras nocirstās galvas vietā uzauga jauna. Līdzīgi arī rakstu sējumu izdošana ir cīņa pret apmelojumiem, kas vērsti pret Latviju.
Jaunākā sējuma “Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1964.gadā” pirmajā nodaļā apskatīts padomju okupācijas periods – 1940. un 1941.gads. Tajā ietverti Irēnes Šneideres, Heinriha Stroda, Valtera Ščerbinska un citu autoru raksti. Interesants ir akadēmiķa Jāņa Stradiņa darbs par totalitāro režīmu represijām pret Latvijas zinātni, norāda Valsts prezidentes preses dienests.
Grāmatas otrajā nodaļā ievietoti jaunākie pētījumi par Latviju nacistiskās Vācijas okupācijas varā. Uzmanību piesaista jaunā vēsturnieka Jura Pavloviča raksts “Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941.gada vasarā”. Tajā autors apgāž tēzi par garu bezvaras posmu.  
Rakstu krājuma 3.nodaļā seši raksti veltīti pēckara perioda problēmām Latvijā, piemēram, Ritvara Jansona un Induļa Zālītes, kā arī Alda Bergmaņa pētījumi par Latvijas PSR VDK un citu represīvo iestāžu darbību.
Kopumā sējumā ir 18 apjomīgi raksti.

“LV” informācija

Uzziņai

Sešos darbības gados Vēsturnieku komisija rīkojusi 7 lielas starptautiskas zinātniskās konferences un izdevusi jau 13 rakstu sējumus par aktuāliem Latvijas 20.gadsimta vēstures jautājumiem.