E-pakalpojumi vēl svešinieka statusā

Interesanti, ka no vairāk nekā 2500 respondentiem atbildēja tikai 44 procenti. Parastā pētījumu praksē atbild teju uz pusi vairāk aptaujāto. Kā skaidro ĪUMEPLS E-pārvaldes departamenta direktors Anatolijs Zabašta, tas tikai apliecina, ka sabiedrībā vēl maza izpratne par e-lietām.
Valsts un pašvaldību sniegtos pakalpojumus izmanto vairāk nekā 80 procenti aptaujāto. Tātad vairumam no mums tie ir aktuāli. Taču no visiem pašvaldības un valsts iestāžu klientiem vairums neizmanto pilnīgi nevienu piedāvāto elektroniskā pakalpojuma veidu. E-pakalpojumus izmanto tikai 29 procenti, turklāt no tiem puse (14,3 procenti) – tikai vienu, astoņi procenti – divus, 4,3 procenti – trīs, 1,4 procenti – četrus, aptuveni tikpat – piecus vai vairāk e-pakalpojumus. A.Zabašta uzskata, ka minētie dati spilgti raksturo situāciju, kā arī ieskicē potenciālu, cik daudz vēl darāmā.

Internets pagaidām vēl pastarītis

Informāciju par valsts un pašvaldību pakalpojumiem iedzīvotāji vislabprātāk meklē tiešo kontaktu ceļā – šādu saziņas veidu izvēlas 61 procents aptaujāto. 45 procenti dod priekšroku telefonam, bet 28 procenti šim nolūkam izmanto internetu.
Tie ir vidējie raksturlielumi, savukārt atsevišķām grupām krasi atšķiras iecienītākie informācijas meklēšanas veidi. Piemēram, tiešo kontaktu ar valsts vai pašvaldības iestādēm visvairāk izmanto pašnodarbinātas personas. To iecienījuši arī bezdarbnieki, pensionāri un publiskā sektorā strādājošie. Uzņēmējiem un augstākā līmeņa vadītājiem līderos ir tālruņu kontakti un vajadzīgās informācijas meklēšana ar interneta palīdzību. Tīmekli šādiem nolūkiem izmanto arī vairāk nekā puse aptaujāto skolēnu un studentu. Savukārt tālruni, lai iegūtu vajadzīgās ziņas, izmanto arī vairāk nekā puse pašnodarbināto un privātā sektorā strādājošie.
Mājas lapas ieguvušas arī viszemāko vērtējumu informācijas avota efektivitātes ziņā. Likumsakarīgi, ka augstāko – piecu punktu – vērtējumu mājas lapām visbiežāk snieguši gados jauni cilvēki. Otrajā vietā efektivitātes ziņā ierindojas tiešais kontakts iestādē, ko visaugstāk parasti novērtēja tieši pensionāri. Līderpozīcijā ir tālrunis. Zīmīgi, ka maksimālo punktu skaitu tālruņa kontaktiem vairāk deva augstākā līmeņa vadītāji un uzņēmēji.

Šis svešinieks tomēr ir patīkams

Pētījums ieskicē plašās elektronisko pakalpojumu perspektīvas. Lai gan ar to pieejamību un lietošanu pagaidām ir tā, kā ir, to būtību un priekšrocību iedzīvotāji novērtē. Tā 77,2 procenti aptaujāto uzskata, ka viņiem būtu nepieciešams vismaz viens elektroniskais pakalpojums. Visvairāk šāda viedokļa piekritēju ir vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem – 92 procenti. Savukārt tikai 52,7 procenti respondentu vecumā no 65 līdz 69 gadiem atzinuši, ka viņiem tāds būtu vajadzīgs. Piemēram, visnepieciešamākie elektroniskie pakalpojumi iedzīvotāju skatījumā ir pieeja bibliotēkām, sociālās nodrošināšanas pakalpojumiem, dažādu izziņu saņemšanai, dzīvesvietas deklarēšana, ienākumu deklarācija un iesniegums augstākās izglītības mācību iestādē.
Tiešajās intervijās izkristalizējušies vairāki secinājumi un ieteikumi. Kā atzina A.Zabašta, tiešajās aptaujās gūtās atziņas nevar uzskatīt par visas sabiedrības reprezentējošu viedokli, tomēr zināmu viedokļa ievirzi tās sniedz. Tā, piemēram, tiešajās intervijās secināts, ka iedzīvotāji vēlētos elektroniski kārtot ierakstus Zemesgrāmatā, kā arī saņemt apkopotu informāciju par visiem pakalpojumiem,
Kā elektronisko pakalpojumu priekšrocību iedzīvotāji minējuši ātrumu, ērtumu, mobilitāti un vienkāršumu. Aptaujātie uzskata, ka e-pakalpojumi ļauj labāk plānot laiku, jo nav jārēķinās ar iestādes darba laiku un nav jāgaida rindā.
Savukārt lielākās bažas vieš neziņa, vai elektroniski aizpildītais pieteikums ir saņemts iestādē. Cilvēki satraucas arī par iespējamām tehniskajām kļūdām.
Pie izmantošanas šķēršļiem minēta interneta nepieejamība un neprasme ar to strādāt, kā arī elektroniskā paraksta neesamība.

Stabils tramplīns straujam lēcienam

Izmantojot ātruma, piekļuves, ērtuma, iemaņu līmeņa un attieksmes vidējos vērtējumus piecu punktu sistēmā, izrēķināts e-pakalpojumu efektivitātes indikators – 3,36. Indikators ir samērā augsts, un, kā uzskata sekretariāta E-pārvaldes departamenta direktors, atliek vien vēlēties tādu noturēt arī turpmāk.
Taču, tā kā daudzi nebija snieguši savu vērtējumu, izmantojot speciālu formulu, aprēķināts arī uzlabotais e-pakalpojumu efektivitātes indikators. Paveras pavisam cita aina – 0,897.
Par pētījumā atspoguļoto uzlaboto indikatoru īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs atzina, kas tas var nedaudz šokēt, jo ir ļoti zems un nesasniedz pat viena punkta atzīmi. Viņaprāt, uztraukties tomēr nevajag. Latvija uz e-pārvaldi gājusi lēni, bet pamatīgi. Radīti un vēl tiek radīti priekšnoteikumi, lai turpmākā attīstība būtu ļoti strauja. Ministrs augstu vērtē valsts un pašvaldību tagad un tuvākajā nākotnē piedāvāto elektronisko pakalpojumu izredzes un ir optimistiski noskaņots par to izaugsmi.
Izvērtējot pētījuma rezultātus, sekretariāts secinājis, ka e-pakalpojumu attīstībai, valsts informācijas sistēmu integrācijai, vienota valsts portāla un e-paraksta izveidei, kā arī sabiedrības izglītības infrastruktūras izveidošanai jākļūst par prioritātēm e-pārvaldes attīstības programmā 2005.–2009.gadam. Savukārt, lai e-pārvaldei būtu perspektīva nākotne, jāgādā par atbilstošām investīcijām.
Paveiktais valdības 100 dienās Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietu sekretariāta skatījumā:
* Apstiprināta ES strukturālo fondu nacionālā programma “E-pārvaldes bāzes infrastruktūras attīstība”, kuras ietvaros projektus īsteno 10 ministrijas un 7 pašvaldības. No 19 programmas projektiem jau sākts īstenot 13 projektus.
* Atjaunota Informācijas sabiedrības Nacionālā padome.
* Sagatavota un nodota publiskai apspriešanai sociāli ekonomiskā programma “E-Latvija”.
* 2.februārī parakstīts Latvijas un “Microsoft” sadarbības līgums, kas dos ievērojamas priekšrocības autortiesību jautājumos un sekmēs izglītības informatizācijas attīstību Latvijā.
* Uzsāktas pārrunas par novērotāja statusu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Notika pirmā iepazīšanās tikšanās.
* Radīta sekretariāta darbībai nepieciešamā tiesiskā bāze, sagatavota struktūra, veiksmīgi veikta reorganizācija.
* Tiek sagatavoti 4 Ministru kabineta noteikumi par Valsts informācijas sistēmām.
* Izstrādāti grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”.
* Sagatavoti priekšlikumi pornogrāfiska un erotiska rakstura materiālu aprites tiesiskajai regulēšanai elektroniskajā vidē.
* Sagatavots ziņojums valdībai par elektronisko parakstu.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv