Sagatavos koncepciju par specializēto civildienestu

Latvijas Republikas likumi līdz šim nav spējuši skaidri regulēt pašu likumsargu darba sfēru Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Nesaskaņas starp diviem likumiem

Likumprojektos tiek piedāvāts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu specializēto civildienestu pilnībā nodalīt no valsts civildienesta. Padome vienojās, ka piedāvātajām izmaiņām ir nepieciešams pamatojums, tāpēc jautājums ir sagatavojams koncepcijas veidā, tikai pēc tās akceptēšanas gatavojot normatīvo aktu projektus. Šobrīd Iekšlietu ministrijas specializētā civildienesta darbību nosaka Valsts civildienesta likums un speciālie likumi (“Par policiju”, Valsts robežsardzes likums, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums). Piedāvājot izmaiņas Iekšlietu ministrijas specializētā civildienesta statusā, vienlaikus ir jāskata arī Tieslietu ministrijas pakļautībā esošās Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierēdņu un arī citu iestāžu darbinieku statuss, kuriem ir līdzīgi dienesta nosacījumi, informē I. Greiškalna.
“Problēma ir tā, ka Vispārējā civildienesta likums nav saskaņots ar Specializētā civildienesta likumu. Tādēļ uzskatām, ka specializētajam civildienestam jāveido savs, atsevišķs likums, kas skaidri noteiktu visas darbinieku tiesības un pienākumus,” skaidro Iekšlietu ministrijas (IeM) Preses un sabiedrisko attiecību departamenta pārstāve Laura Karnīte.
Sūdzības no specializētā civildienesta darbiniekiem bijušas saistībā ar bērna piedzimšanas pabalstu nesaņemšanu, darbinieku tiesībām pakļauties rīkojumiem par virsstundu darbu, dienesta rotācijas principiem. Arī par sodu piemērošanu. “Pašlaik specializētā civildienesta darbiniekus var sodīt gan saskaņā ar specializēto, gan vispārējo civildienesta likumu. Neskaidra ir arī situācija ar sūdzību izskatīšanas institūciju – bieži policijas darbinieki vēršas ar sūdzībām Valsts civildienesta pārvaldē. Taču nekur nav noteikts, ciktāl šī pārvalde drīkst iejaukties IeM struktūru iekšējās lietās,” atzīst L. Karnīte.

Policistu arodbiedrības būs nākamgad

Policijas darbinieki iepriekš sūdzējušies arī par to, ka likums “Par policiju” tiem liedz tiesības apvienoties arodbiedrībās, norādot, ka šāda ierobežojuma nav nevienā ES valstī. Strīdīgās likuma normas atbilstību konstitucionālajām cilvēka pamattiesībām pērn apstrīdēja vairāki dažāda ranga policisti, kurus atbalstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Valsts cilvēktiesību birojs.
Galarezultātā konkrēta vienošanās starp likuma maiņas atbalstītājiem un nozares vadītājiem tomēr netika panākta. Valsts policijas (VP) vadība norādīja, ka neiebilst pret aizlieguma atcelšanu principā, taču vispirms vēlas pārliecināties, vai tas negatīvi neietekmēs policijas darbu, piemēram, tās darbiniekiem iesaistoties streikos. Tādēļ tika nolemts, ka VP galīgo lēmumu pieņems pēc iepazīšanās ar starptautisko pieredzi, pēc tam likuma grozījumus pārrunājot ar arodbiedrībām Latvijā.
Grozījumus likumā “Par policiju”, kas ļautu policijas darbiniekiem apvienoties arodbiedrībās, sagatavoja un izskatīšanai Saeimā pērn iesniedza partija “Jaunais laiks”. Grozījumi nonākuši līdz trešajam lasījumam, kas Saeimas darba kārtībā iekļauts tuvākajā laikā, skaidro LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Koleča. Aizlieguma policistiem apvienoties arodbiedrībās atcelšana stāsies spēkā 2006. gada 1. janvārī, un VP vadībai iebildumu vairs neesot.

Policijas vadība – neieinteresēta

Tiesa, vadības labo gribu apšauba policijas darbinieku arodbiedrības izveidošanas iniciatori. Policijas virsseržants Ivars Muižzemnieks, kurš līdz ar citiem likumsargiem jau pērn plašsaziņas līdzekļus informēja par priekšniecības pretestību arodbiedrības idejai un represijām pret arodorganizācijas veidotājiem, “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja, ka VP vadības attieksme nav mainījusies. Proti, pēc Eiropas policijas darbinieku arodorganizācijas EUROCOP rīkotās konferences Rīgā šā gada februārī, kur tika izskatīti dažādi ar likumsargu darbu saistīti jautājumi, vairāku lauku rajonu policisti, kas bija šo pasākumu apmeklējuši pēc savas iniciatīvas, par to dabūjuši atskaitīties priekšniecībai. “Viņi pret arodbiedrībām vairs ārēji neiebilst, bet reāli ir pret,” VP vadības attieksmi skaidro I. Muižzemnieks. Viņš norādīja, ka likuma izmaiņu spēkā stāšanās tikai nākamā gada sākumā noteikta tādēļ, lai iniciatīvas pretinieki pagūtu izdarīt izmaiņas Dienesta gaitas likumā, kas mazinātu jaunveidojamās arodbiedrības iespējas. I. Muižzemnieks arī pastāstīja, ka, par spīti likuma izmaiņām, kas jau no šā gada paredz bērna piedzimšanas pabalsta izmaksāšanu policijas darbiniekiem, tas joprojām tiekot ignorēts.
Jaunā likumsargu arodbiedrība sākotnēji varētu aptvert ap 2 000 biedru, kas savu atbalstu organizācijai apliecinājuši jau sākotnēji. Kopumā, kā skaidro I. Muižzemnieks, arodbiedrība varētu pārstāvēt visu valstī esošo policijas struktūru darbinieku intereses, tiesa, pieļaujot, ka vadība izrādīs centienus radīt šķelšanos to starpā. Pašlaik tiekot izstrādāti jaunās arodorganizācijas statūti un simbolika. Policijas vadība no pārrunām ar arodbiedrības veidotājiem līdz šim atturoties.