
Latvijas Valsts arhīvs saņēmis daudzu svarīgu dokumentu kopijas no
Krievijas Federācijas Valsts arhīva fondiem, to starpā arī par 1949.gada 25.martā
notikušo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju deportāciju.
Šo dokumentu kopiju iegūšanas vēsture ir diezgan gara. 2003.gadā martā Latvijas
Valsts arhīva darbinieki Aija Kalnciema, Elmārs Pelkaus un Iveta Šķiņķe devās
komandējumā uz Krievijas Federācijas arhīviem. Tas bija iespējams, pateicoties Valsts
kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam, 1992.gada 1.jūlijā parakstītajam
sadarbības līgumam starp Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekciju un Krievijas
Federālo arhīvu dienestu, kā arī 2002.gada 6.decembrī starp abu valstu arhīvu
dienestiem parakstītajam protokolam par dokumentu kopiju apmaiņu starp Latvijas
Republikas un Krievijas Federācijas arhīviem.
Latvijas Valsts arhīva darbinieki strādāja trijos Krievijas Federācijas arhīvos –
Krievijas Valsts sociālpolitiskās vēstures arhīvā, Krievijas Federācijas Valsts
arhīvā un Krievijas Valsts ekonomikas arhīvā.
Darbam Krievijas Federācijas Valsts arhīvā, atšķirībā no darba Krievijas Valsts
Sociālpolitiskās vēstures un Krievijas Valsts ekonomikas arhīvos, bija šaurāka,
speciāla ievirze. Latvijas Valsts arhīva darbiniekus, kuri ikdienā turpina darbu pie
2002.gadā uzsāktā projekta “1949.gada 25.martā deportēto Latvijas iedzīvotāju
datu bāzes izveidošana grāmatas “Aizvestie. 1949.gada 25.marts” sagatavošanai,
īpaši interesēja dokumenti par Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju 1949. gada 25.
martā.
Latvijas Valsts arhīvs 2001.gadā sagatavoja un izdeva grāmatu “Aizvestie. 1941.gada
14.jūnijs”. Toreiz grāmatas dokumentu sadaļā tika publicēti daži no Krievijas
Federācijas Valsts arhīva saņemtie dokumenti, kuros atklājas PSRS Iekšlietu tautas
komisariāta (IeTK) rīcība 1941. gada 14. jūnija deportācijas sagatavošanā un
norisē.
Dokumentu par Baltijas valstu iedzīvotāju masveida deportācijām pieejamība joprojām
ir problēma Baltijas valstu deportāciju pētniekiem, tāpēc katrs jauns, līdz šim
nepublicēts dokuments par PSRS augstāko varas iestāžu lomu Baltijas valstu
iedzīvotāju deportāciju organizācijā un norisē parāda līdz šim nezināmas
detaļas par deportāciju mehānismu.
Latvijas vēsturniekiem jau ir zināms fakts, ka, sadarbojoties Krievijas Kultūras
ministrijai, Krievijas Federālajai arhīvu aģentūrai, Krievijas Federācijas Valsts
arhīvam un ASV Hūvera institūtam, nesen Maskavā sešos sējumos publicēti daudzi
agrāk slepeni dokumenti par masu deportācijām PSRS.
Šo dokumentu vidū ir arī PSRS Ministru padomes 1949.gada 29.janvāra pilnīgi slepenais
lēmums Nr. 390–138.ps “Par kulaku un viņu ģimeņu, bandītu un nacionālistu
ģimeņu, kas atrodas nelegālā stāvoklī, bruņotās sadursmēs kritušo un notiesāto
bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina veikt naidīgu darbību un viņu
ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas,
Latvijas un Igaunijas teritorijas”, kas glabājas Krievijas Federācijas Prezidenta
arhīva 93. fondā – PSRS Ministru padomes lēmumu un rīkojumu kolekcijas. Dokumentu
krājumu sērijas par Staļina gulaga vēsturi 1.sējumā “Masu deportācijas PSRS”
bez minētā 1949.gada 25.marta deportācijas organizācijas analīzē svarīgā dokumenta
var atrast arī PSRS iekšlietu ministra S.Kruglova dienesta ziņojumu J.Staļinam,
V.Molotovam, L.Berijam, G.Maļenkovam par PSRS Ministru padomes 1949.gada 29.janvāra
pilnīgi slepenā lēmuma Nr.390 – 138. ps izpildi.
Latvijas Vasts arhīva darbinieki no Krievijas Federācijas Valsts arhīva 9401.fonda
2.apraksta (PSRS IeTK – IeM Sekretariāts; sarakste ar J.Staļinu, L.Beriju,
Ņ.Hručovu, V.Molotovu) t.s. Sevišķo mapju dokumentiem par Latviju un arī deportāciju
tematiku atlasīto dokumentu vidū ir arī PSRS iekšlietu ministra S.Kruglova dienesta
ziņojums 1949.gada 18.maijā J.Staļinam, V.Molotovam, L.Berijam, G.Maļenkovam par PSRS
Ministru padomes 1949.gada 29.janvāra pilnīgi slepenā lēmuma Nr.390–138. ps izpildi.
Šā dokumenta kopija tagad glabājas Latvijas Valsts arhīvā un kopā ar citiem
jaunieguvumiem no Krievijas Federācijas Valsts arhīva ir pieejama pētniekiem.
Šodien publicējam šo dokumentu, kurā deportāciju pētnieku un arī sabiedrības
interesi noteikti saistīs 1949. gada 25. marta deportācijas no Latvijas PSR, Lietuvas
PSR, Igaunijas PSR statistika. Šajā dokumentā vienkopus minēts ne tikai PSRS Ministru
padomes 1949. gada 29. janvāra pilnīgi slepenajā lēmumā Nr.390– 138.ps uzdotais
izsūtīto skaits no Latvijas PSR, Lietuvas PSR, Igaunijas PSR, bet arī PSRS Iekšlietu
ministrijas apkopotie šīs deportācijas rezultāti.
Pilnīgi slepeni biedram J.V.Staļinam
1949. gada 18. maijā biedram V.M.Molotovam
biedram L.P.Berijam
biedram G.M.Maļenkovam
PSRS iekšlietu ministra S.Kruglova dienesta ziņojums |
PSRS Iekšlietu ministrija ziņo par PSRS Ministru padomes 1949.gada
29.janvāra lēmuma Nr.390–138. ps “Par kulaku un viņu ģimeņu, bandītu un
nacionālistu ģimeņu, kas atrodas nelegālā stāvoklī, bruņotās sadursmēs kritušo
un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina veikt naidīgu
darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu
izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR teritorijas” izpildi.
Kopumā bija paredzēts izsūtīt 29 000 ģimeņu (87 000 cilvēku), tai skaitā: Lietuvas
PSR – 8 500 ģimeņu (25 500 cilvēku), Latvijas PSR – 13 000 ģimeņu (39 000
cilvēku) un Igaunijas PSR – 7 500 ģimeņu (22 500 cilvēku).
PSRS Ministru padome uzdeva PSRS Iekšlietu ministrijai nodrošināt: izsūtāmo no
Lietuvas, Latvijas, Igaunijas konvojēšanu un pārvadāšanu pa dzelzceļu un
ūdensceļiem uz izsūtījuma vietu; rūpīgu apsardzi izsūtīšanas laikā;
administratīvu uzraudzību nometinājuma vietās un attiecīgu izsūtīto uzskaiti,
nodrošinot režīmu, kas izslēdz jebkādu iespēju bēgt; izsūtīto iekārtošanu
darbā lauksaimniecībā (kolhozos un sovhozos) un kokmateriālu sagatavošanas
uzņēmumos un zeltu apstrādājošā rūpniecībā.
Izsūtīto nometinājuma vietās organizēt PSRS IeM speckomendantūras.
Lai izpildītu minēto PSRS Ministru Padomes lēmumu, PSRS IeM orgāni kopā ar partijas
un padomju orgāniem uz vietām noteica konkrēto izsūtīto izvietojumu tiem noteiktajos
nometinājuma rajonos, ņemot vērā darba un sadzīves iekārtošanas iespējas.
Kolhozos, sovhozos un saimnieciskajās organizācijās, kuru uzņēmumos bija paredzēta
izsūtīto darbā iekārtošana, tika veikti visi nepieciešamie pasākumi viņu
uzņemšanai: izdalītas, izremontētas un sakārtotas mājas, atsevišķi dzīvokļi un
kopmītnes izsūtīto izvietošanai, bez tam tika mobilizēts un sagatavots transports
viņu pārvešanai no stacijām uz nometinājuma vietām.
Lai palīdzētu vietējiem IeM orgāniem izsūtīto uzņemšanā, izvietošanā un darbā
iekārtošanā, kā arī stingra uzskaites režīma un administratīvās uzraudzības
organizācijā, izsūtīto nometinājuma vietās PSRS IeM pilnvaroto statusā tika
nokomandēti PSRS IeM atbildīgie darbinieki.
PSRS IeM pilnvarotie tika nosūtīti arī uz Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR
sabiedriskās kārtības nodrošināšanai pilsētās un lauku apdzīvotās vietās ar
uzdevumu savlaicīgi pieņemt izsūtītos un nosūtīt uz nometinājuma vietām.
Pēc PSRS IeM norādījuma Lietuvas, Latvijas, Igaunijas PSR IeM orgāni piešķīra
ievērojamu skaitu IeM un milicijas operatīvo darbinieku palīgā Valsts Drošības
ministrijai izsūtīšanas veikšanai.
Kulaku ģimeņu, nacionālistu un bandītu izsūtīšanas operācijas uzsākšanas brīdī
iekraušanas stacijās tika padoti 76 ešeloni, piešķirti medicīnas darbinieki, konvojs
izsūtīto pavadīšanai un nozīmēti ešelonu priekšnieki no IeM pieredzējušiem
virsniekiem.
Pie iekraušanas ešelonos dzelzceļa stacijās tika nodrošināta atbilstoša
sabiedriskā kārtība. Ešeloni tika aizsūtīti nekavējoties pēc to piepildīšanas.
Pavisam no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR teritorijas izsūtītas 30 630 kulaku,
nacionālistu un bandītu ģimenes (94 779 cilvēki, no kuriem 25 708 vīrieši, 41 987
sievietes un 27 084 bērni), to skaitā:
no Lietuvas PSR – 9518 ģimenes (31 917 cilvēki),
no Latvijas PSR – 13624 ģimenes (42 149 cilvēki),
no Igaunijas PSR – 7 488 ģimenes (20 713 cilvēki),
Saskaņā ar PSRS Ministru padomes lēmumu izsūtītie izmitināti:
Krasnojarskas novadā – 3671 ģimene (13 823 cilvēki),
Novosibirskas apgabalā – 3152 ģimenes (10 064 cilvēki),
Tomskas apgabalā – 5360 ģimenes (16 065 cilvēki),
Omskas apgabalā – 7944 ģimenes (22 542 cilvēki),
Irkutskas apgabalā – 8475 ģimenes (25 834 cilvēki),
Amūras apgabalā – 2028 ģimenes (5451 cilvēks).
Izkraušanas stacijās pienākošos ešelonus ar izsūtītajiem sagaidīja un pieņēma
speciāli tam nozīmētu IeM darbinieku grupas.
Izkraušanas stacijās bija sagatavotas pagaidu telpas izsūtīto pagaidu izmetināšanai
līdz to tālākai nosūtīšanai uz apmešanās vietām, bija noorganizēta siltā
ēdiena izsniegšana, bet nepieciešamības gadījumā arī sausā uztura izsniegšana
tālākajam ceļam uz nometināšanas vietām.
Atbilstoši nometināšanas plānam izsūtītie konvoja un to kolhozu, sovhozu un
uzņēmumu, kuros tiem būs jāstrādā, pārstāvju pavadībā tika aizvesti uz
pastāvīgo nometinājuma vietu un izvietoti tur sagatavotajās telpās.
Izsūtītie iekārtoti darbā: kolhozos – 75 790, sovhozos – 16005, zelta ieguves
rūpniecībā – 2031 un kokmateriālu sagatavošanas uzņēmumos – 953 cilvēki.
Starp izsūtītajiem bija 2850 nespējīgi vecīši vientuļnieki, 185 mazgadīgi bērni
bez radiniekiem, kuri viņus varētu uzturēt, un 146 invalīdi – pilnīgi nespējīgi
fiziski strādāt.
Bērni, kuri atvesti bez radiniekiem, iekārtoti rajonu bērnunamos.
Izsūtītos cilvēkus sirmā vecumā, kā arī invalīdus nav iespējams iekārtot darbā.
Viņu iekārtošana invalīdu namos arī sagādā ļoti būtiskas grūtības, jo
nometināšanas vietās esošie invalīdu nami ir pārpildīti.
Sakarā ar to, ka izsūtāmajiem mantu sakravāšanai tika dots
nenozīmīgs laika daudzums, dažās apdzīvotās vietās šis laiks tika samazināts
līdz 15 minūtēm, daudzi izsūtāmie izsūtījuma vietās ieradās bez nepieciešamā
apģērba un sadzīves piederumiem.
Izsūtāmais 1927.gadā dzimušais Jānis KIKAS*, kas dzīvoja Latvijas PSR Bauskas
apriņķa “Vīkās”, paziņoja, ka 25. martā, ejot no darba, viņu aizturēja VDM
darbinieki un izsūtīja. KIKAM, atskaitot darba apģērbu, nekā cita līdzi nav.
Izsūtāmā no Latvijas 1903.gadā dzimusī TREĻŅIKOVA T. A.** meita paziņoja, ka
izsūtot viņai mantu kravāšanai tika dotas tikai 7 minūtes, tāpēc viņa neko līdzi
paņemt nav paspējusi.
Izsūtāmā ŠKAPORS*** paziņoja, ka tad, kad viņa tika izsaukta uz pagastu, bez viņas
klātbūtnes 6 mazgadīgie bērni tika savākti un nogādāti pagastā, no kurienes tos
arī izsūtīja. Sakarā ar to ŠKAPORA ģimene nespēja paņemt līdzi nepieciešamās
lietas.
Šo pašu iemeslu dēļ izsūtāmo vidū izrādījās 838 sadalītas ģimenes. PSRS IeM ir
veikusi pasākumus šo ģimeņu locekļu apvienošanai.
IeM orgāni visiem izsūtītajiem izskaidrojuši viņu tiesisko stāvokli un paziņojuši
par PSRS Augstākās padomes Prezidija 1948. gada 26. novembra dekrētu par
kriminālatbildību par bēgšanu no izsūtījuma vietas. Nometinājuma vietās
organizētas IeM speckomendantūras, visi izsūtītie ņemti uzskaitē, un viņiem
ieviests stingrs režīms un administratīvā uzraudzība.
PSRS iekšlietu ministrs S.Kruglovs
Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, P – 9401. f., 2.apr., 235.l.,
31.–35. lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.
Atzīme dokumentā: Saglabāt lietā.
*Ķīka Jānis Jāņa d., dz. 1927.g., dzīvoja Bauskas apr., Bauskas pag., Ķīkās,
izsūtīts 1949. gada 25. martā, noņemts no specnometinātā uzskaites ar Latvijas PSR
Ministru padomes 1955. gada 2. augusta lēmumu Nr. 443 – 54 – s. – Latvijas Valsts
arhīvs, 1894.f., 1.apr., 5348. l.
** Norādīto personu nav izdevies atrast.
*** Norādīto personu nav izdevies atrast.