• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas un Beļģijas sadarbību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2005., Nr. 48 https://www.vestnesis.lv/ta/id/104258

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par atbalstu EK sagatavotajai Lisabonas stratēģijai

Vēl šajā numurā

23.03.2005., Nr. 48

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas un Beļģijas sadarbību

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis 18.martā tikās ar Beļģijas vēstnieku Latvijā Kristianu Verdonku, lai pārrunātu sabiedrības integrācijas jautājumus un sadarbības iespējas.
Beļģijas vēstnieks uzsvēra, ka Beļģijai integrācijas jautājumi vienmēr šķituši ļoti nozīmīgi. Ņemot vērā, ka 2006.gadā Beļģija būs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidējošā valsts, Beļģijas vēstnieks Latvijā vēlējās iepazīties ar Latvijas integrācijas ministru un uzzināt vairāk par sabiedrības integrāciju. Šā gada 29.martā plānota A.Latkovska tikšanās arī ar Beļģijas vēstnieku EDSO Bertranu de Krombrugu.
A.Latkovskis un K.Verdonks pārrunāja naturalizācijas procesus Latvijā. A.Latkovskis informēja, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) naturalizācijas tempi ir auguši, bez tam, salīdzinot, piemēram, latviešu valodas zināšanas 90.gadu sākumā un tagad, tas ir krasi uzlabojies. Šobrīd ir aktuāls jautājums par jaunpilsoņu lojalitāti – pirmkārt, kādā veidā to iespējams izmērīt un noteikt, otrkārt, kā veicināt Latvijas iedzīvotāju uzticību Latvijas valstij. A.Latkovskis uzsvēra, ka liela daļa ar sabiedrības integrācijas procesu saistīto jautājumu ir pārlieku politizēti un ir partijas, kas izmanto šos jautājumus sabiedrības šķelšanai, nevis vienošanai un sava politiskā kapitāla iegūšanai.
K.Verdonks izteica neizpratni par terminu “krievvalodīgo minoritāte”, jo šī “minoritāte” ietver sevī ne tikai krievus, bet arī ukraiņus, baltkrievus, poļus, utt. A.Latkovskis norādīja, ka šis jēdziens patiešām ir nekorekts, jo arī lielākā daļa latviešu runā krievu valodā, un šo jēdzienu izmanto politiķi, lai palielinātu šīs iedomātās minoritātes apmēru. A.Latkovskis un K.Verdonks pārrunāja arī Latvijas īpatnējo situāciju, kad partijas dalās vairāk pēc etniskā, nevis kāda cita principa, jo tas ir visvieglākais veids, kā iegūt vēlētāju balsis.
Nesenajās pašvaldību vēlēšanās bija ļoti zema vēlētāju aktivitāte, un K.Verdonks izteica savu neizpratni, kāpēc pilsoņi nepiedalās vēlēšanās. Beļģija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur dalība vēlēšanās ir obligāta un par nepiedalīšanos iespējams piespriest naudas sodu. A.Latkovskis norādīja, ka Latvijas pilsoniskā sabiedrība pagaidām ir attīstības stadijā un šādas sabiedrības stiprināšana ir viena no Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta prioritātēm.
K.Verdonks informēja par pašlaik Beļģijā notiekošo skolu akciju “Bungas par mieru” (Drum for peace). Tradicionāli ar bungu skaņām ticis paziņots par kara sākumu, bet šajā akcijā bungas tiek izmantotas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību vardarbības problēmai, kuras sekas īpaši skar bērnus. Šā gada 21.martā visi pasaules bērni un viņu vecāki tika aicināti iznākt ielās un sist bungas, pievēršot uzmanību vardarbības problēmām un sekām, kā arī aicinot nesamierināties ar jebkādas vardarbības izpausmēm. K.Verdonks stāstīja, ka par šo akciju viņš informējis arī izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, un, iespējams, jau nākamgad līdzīga akcija varētu notikt Latvijas skolās. Ministrs A.Latkovskis ieinteresējās par šo akciju un piedāvāja arī savu palīdzību šādas akcijas īstenošanā.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!