Par demogrāfiskajām pārmaiņām ES valstīs

Eiropas Savienība (ES) sastopas ar vēl nepieredzētām demogrāfiskām pārmaiņām, kas nopietni ietekmēs visu sabiedrību. Skaitļi Eiropas Komisijas 17.martā publiskotajā Zaļajā grāmatā par demogrāfiskajām pārmaiņām liecina, ka līdz 2030.gadam Eiropas Savienībā pietrūks 20,8 miljoni darbspējīgu iedzīvotāju. Aprēķināts, ka 2030.gadā apmēram diviem darbspējīgiem cilvēkiem (vecumā no 15 līdz 65 gadiem) nāksies uzturēt vienu darbnespējīgo (vecāku par 65 gadiem). Turklāt Eiropā būs par 18 miljoniem bērnu un jauniešu mazāk nekā pašlaik.
“Jautājumu ir daudz vairāk nekā tikai vecāka gadagājuma strādnieku un pensiju reformas problēmas. Pārmaiņas skars gandrīz vai visus mūsu dzīves aspektus, piemēram, uzņēmumu darbību un darba organizāciju tajos, pilsētplānošanu, dzīvokļu projektus, sabiedrisko transportu, balsošanas paradumus un iepirkšanās iespēju infrastruktūru mūsu pilsētās,” atzina nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju komisārs Vladimirs Špidla. “Tās atstās iespaidu uz visām vecuma grupām, jo cilvēki dzīvo ilgāk, tiem ir labāka veselība, taču dzimstība samazinās un līdz ar to samazinās arī darbspējīgo skaits. Ir pienācis laiks rīkoties. Šīs Eiropas līmeņa debates ir pirmais solis.”
• Paredzamā mūža ilguma palielināšana:
Ļaudis dzīvo ilgāk, un vecāka gadagājuma cilvēkiem ir labāka veselība. Demogrāfiskā sprādziena paaudzes pārstāvjiem kļūstot par sirmgalvjiem, līdz 2030.gadam ”vecāka gadagājuma strādnieku” (vecumā no 55 līdz 64 gadiem) skaits pieaugs par 24 miljoniem un ES būs 34,7 miljoni pilsoņu, kas vecāki par 80 gadiem (salīdzinot ar 18,8 miljoniem pašreiz). Kopš 1960.gada paredzamais mūža ilgums 60 gadu sievietēm ir pieaudzis par pieciem gadiem, bet vīriešiem — gandrīz par četriem gadiem. Līdz 2050.gadam cilvēku skaits, kas vecāki par 80 gadiem, pieaugs par 180 %.
• Dzimstības līmenis:
Eiropas Savienībā 2003.gadā dzimstības koeficients samazinājās līdz 1,48 atzīmei, kas ir zemāk par līmeni, kurš nepieciešams iedzīvotāju atražošanai (proti, 2,1 bērns uz vienu sievieti). Zaļā grāmata liecina, ka ES iedzīvotāju skaits samazināsies no 469,5 miljoniem 2025.gadā līdz 468,7 miljoniem 2030.gadā. Turpretī laikā no 2000.gada līdz 2025.gadam ASV iedzīvotāju skaits palielināsies par 25,6 %. Tomēr demogrāfiskā lejupslīde ir jūtama jau tagad: vienā trešdaļā ES reģionu un gandrīz visos jauno dalībvalstu reģionos iedzīvotāju skaits jau samazinās.
• Darbaspēka novecošana:
No 2005.gada līdz 2030.gadam cilvēku skaits, kas vecāki par 65 gadiem, pieaugs par 52,3 % (par 40 miljoniem), kamēr vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem cilvēku skaits samazināsies par 6,8 % (par 20,8 miljoniem).
Attiecība starp apgādībā esošajiem bērniem un vecajiem cilvēkiem un darbspējīgajiem cilvēkiem palielināsies no 49 % 2005.gadā līdz 66 % 2030.gadā. Lai kompensētu darbspējīgo cilvēku zudumu, būs nepieciešams tāds nodarbinātības līmenis, kas pārsniegtu 70 %.
• Iespējamās sekas:
Demogrāfiskās izmaiņas nopietni ietekmēs mūsu labklājību, dzīves līmeni un attiecības starp dažādām paaudzēm. Bez dzimstības pieauguma ekonomiskā izaugsme mūsdienu Eiropā nekad nav notikusi. To noteikušas ierobežotās izvēles iespējas ģimenēs: vēlīnās darba iespējas, darba vietu nestabilitāte, mājokļu dārdzība un atvieglojumu trūkums (ģimenes pabalsti, bērna kopšanas atvaļinājums, bērnu aprūpe, vienāds atalgojums). Kā rāda atsevišķu valstu pieredze, šādi atvieglojumi var labvēlīgi ietekmēt dzimstību un paaugstināt nodarbinātību, jo īpaši sieviešu nodarbinātību. Tomēr 84% no cilvēkiem, ko “Eurobarometer” aptaujāja 2004.gadā, izteicās, ka viņi neesot izmantojuši bērna kopšanas atvaļinājumu vai arī negatavojoties to darīt pat tad, ja būtu informēti par savām tiesībām.
“Politika viena pati šo problēmu atrisināt nevar,” uzskata komisārs V.Špidla. “Tai ir jārēķinās ar situāciju sabiedrībā, kad sievietes, kuras atgriežas darba tirgū pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, nedēvē par “sliktām mātēm”, bet vīriešus, kas aprūpē bērnus, – par “mīkstpēdiņiem”.”
• Kas būtu jādara?
Par daudziem no šiem jautājumiem ir atbildīgas dalībvalstis, taču tie skar visu ES. Eiropas Komisija vēlas sākt debates par šo jautājumu risināšanu un par to, kas būtu jādara Eiropas Savienībai. Piemēram, vai būtu jāierobežo ES politika attiecībā uz darba dzīves līdzsvarošanu un iespēju līdztiesību, lai panāktu iedzīvotāju skaita pieaugumu? Kā vadīt imigrācijas procesus ES?
Lai apspriestu paveikto Zaļās grāmatas sakarā, Eiropas Komisija 2005.gada 11. jūlijā Briselē rīkos Eiropas mēroga konferenci, aicinot tajā piedalīties ekspertus, augsta ranga politikas veidotājus un sabiedrības pārstāvjus.