"Tilts starp Eiropu un Āziju"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.08.25.

Transsibīrijas maģistrāle atdzims.

Tranzīts kā transporta pakalpojumu eksports nav vienkārši bizness, kura ienākumi papildina valsts budžetu, bet arī viens no elementiem valsts pozicionēšanai starptautiskajos tirgos.

Dažu valstu teritorijas ir nelielas, taču izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ir kļuvis par papildu ienākumu avotu. Piemēram, Holande 40 % sava eksporta pakalpojumu budžeta izveidojusi ar tranzītu.

Baltijas valstu ostās tiek pārkrautas divas trešdaļas visu pārtikas preču kravu, ko sūta uz Krieviju kā humanitāro palīdzību.

Pasaules ekonomikas attīstības prognozes norāda, ka nākamās simtgades finansu un preču pamatplūsma koncentrēsies ģeogrāfiskajā trijstūrī ASV — Eiropa — Tālie Austrumi. Un Krievija var pastiprināt savu dabīgā tilta lomu starp Eiropu un Āziju. Lai attīstītu Krievijas tranzītu, nav jāveido jauni iekšējie gaiteņi vai papildu transporta pārejas uz kaimiņvalstīm. Racionālāk būtu jāizmanto tās pārvadājumu ķēdes, kas jau ir. Eksistē un funkcionē taču Transsibīrijas maģistrāle, kas ir pati garākā dzelzceļa maģistrāle pasaulē, kuras augstā darbaspēja nepārtraukti jāuztur.

Japāna smok nost bez uzticamas transporta artērijas un nevar rēķināties ar stabilu izejvielu un degvielas piegādi. Tā ir ieinteresēta, lai Transsibīrijas maģistrāle kļūtu par stabilu gaiteni, kas savienotu Japānu ar Eiropu.

Lai japāņu investors reāli varētu ienākt Sibīrijas plašumos, vajadzīgs "tīrais sīkums" — Japānas un Sahalīnas savienošana ar 70 kilometru garu dzelzceļa tuneli. Ar atbilstošu finansējumu tuneli var izveidot 6 — 7 gados. Gan Krievija, gan Japāna cer piesaistīt projekta finansēšanai PB.

Malā nav palikusi arī Dienvidkoreja. Tā piedāvāja krievu dzelzceļniekiem unikālu projektu — savienot savu dzelzceļu ar Transsibīrijas maģistrāli. Dienvidkorejiešu loģika ir pavisam vienkārša — viņi iegūs lētu sauszemes izeju uz Eiropu. Izdevība ir acīm redzama, jo papildu kravu lauvas tiesu, kas kursē starp Eiropu un Āziju, sastāda šīs valsts kravas. Atbilstoši arī Krievija spēs labi nopelnīt ar tranzītu.

Krievijā pašlaik manāmas reālas iespējas tranzīta apjoma septiņkārtīgai vai astoņkārtīgai palielināšanai.

Atliek vienīgi piebilst, ka tranzīts ir ekonomiskās stabilitātes faktors. Tranzīta teritorijas vienmēr meklē, kā mazināt politisko un ekonomisko procesu negatīvo ietekmi un tajā pašā laikā samazināt pārvadājumu zaudējumus. Ja Krievija šajā jomā gūs panākumus, tad ar savu ģeogrāfisko stāvokli, pārklāta ar tranzīta ceļiem, tā kļūs par vienu no stabilākajām un nodrošinātākajām pasaules valstīm.

Jekaterina Vasiļjeva