Kultūras gads – plašumā un dziļumā

Jau 1.aprīlī paredzēts izveidot valsts aģentūru “Jaunie trīs brāļi”. Runa ir par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta tālākvirzīšanu un nacionālas nozīmes koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja projektu sākšanu. Šie trīs objekti bijuši un līdz pat to pabeigšanai būs ministrijas uzmanības centrā. LNB projektam patlaban rezervēti 12 miljoni latu. Valsts ir pārņēmusi savā īpašumā bibliotēkas celtniecības vietā esošos zemes gabalus, un patlaban notiek dzīvokļu un ēku īpašumtiesību pārreģistrācija. Tiek izbūvēta mazāk pieprasītās literatūras krātuve Silakrogā, valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas ietvaros bibliotēkas tiek apgādātas ar datortehniku, veidojot visā valstī gaismastīklu.
Koncertzāles celtniecībai Rīgā piešķirti 7 miljoni latu. Pēc atlases konkursa izvēlēti 11 arhitektu biroji, kas vasarā piedalīsies skiču projektu konkursā. Oficiāli apstiprināts, ka koncertzāle tiks celta AB dambī, ko par piemērotāko atzina arī starptautiskais arhitektu plenērs. Ar Rīgas domi parakstīts nodomu protokols par sadarbību koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja celtniecībā. Konsultējoties ar arhitektiem un pilsētas pašvaldības speciālistiem, muzeja projektam izvēlēta vēsturiskā spēkstacijas ēka Andrejsalā. Zemes un ēkas īpašumtiesību jautājumi jau atrisināti. Patlaban tiek meklētas valsts un privātās partnerības iespējas, lai atklāta konkursa kārtībā projekta īstenošanai piesaistītu arī privātus līdzekļus.
Līdz ar jauno Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra vadību ir progresējusi kino stratēģijas izstrāde. Uzmanība tiek pievērsta cikliem – kinofilmu uzņemšanai, ražošanai, izplatīšanai un izglītībai. Pirmoreiz ieviesta filmu tiešā atbalsta sistēma, proti: ja kinodarbs ir pulcējis zināmu skaitu skatītāju vai guvis atzinību festivālos, tā veidotājiem tiek piešķirti līdzekļi nākamiem projektiem. Šogad nacionālais finansējums pieaudzis par 411 900 latiem. Kā teica ministre, “beidzot esam sasnieguši kāroto miljonu (Ls 1 008 168), tomēr igauņu līmeni vēl neesam sasnieguši”. Lai sekmētu visu trīs Baltijas valstu sadarbību un veicinātu to kopīgu piedalīšanos festivālos un kino tirgū, ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem parakstīts līgums par Baltic Films zīmola un sadarbības platformas izveidošanu.
Saeimā ir ratificēta Nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanas konvencija un turpinās Dziesmu un deju svētku likuma izstrādāšana. Šai sakarā ministre īpaši uzsvēra: “Lai saglabātu tradīcijas pēctecību un nodrošinātu attīstību, kardināli jāmaina attieksme pret mūzikas mācīšanu un kordziedāšanu vispārizglītojošās skolās.”
Labās vēstis vēl tādas, ka pēc 17 grūtiem gadiem beidzot pabeigta Valmieras teātra rekonstrukcija, sadarbībā ar Ventspils domi un Latviešu literatūras centru Ventspilī nodibināts starptautisks rakstnieku un tulkotāju centrs, panākta Rīgas domes atteikšanās no Okupācijas muzeja ēkas nojaukšanas plāniem un, pamatojoties uz Gunāra Birkerta izstrādātā muzeja piebūves projekta vajadzībām, sākta muzeja pašreizējās ēkas un zemes pārņemšana valsts īpašumā. Divkārt palielināta arī valsts dotācija šim muzejam.
Kopējas arhīvu, muzeju un bibliotēku informācijas sistēmas (portāla) izveidei piesaistīta Eiropas nauda – vairāk nekā trīs miljoni latu. Tā kā tieši Kultūras ministrija kopā ar Ekonomikas un Ārlietu ministriju Francijā rīko festivālu “Pārsteidzošā Latvija”, šāda portāla izveide ir pilnīgi nepieciešama.
Darāmo darbu garajā sarakstā kā prioritātes līdz ar bibliotēkas, koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja projektu paātrinātu virzīšanu ministre min darba samaksas palielināšanu kultūras nozarē strādājošajiem, tautas namu akreditēšanu un visas valsts kultūrkartēšanu un jauno kultūrpolitikas vadlīniju iesniegšanu Saeimā.