Straujais kreditēšanas pieaugums liecina, ka valdībai nopietni jāapsver, kādi pasākumi būtu veicami, lai bremzētu šo procesu, sevišķi nekustamo īpašumu jeb hipotekārās kreditēšanas jomā, uzskata Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Lai ierobežotu hipotekāro kreditēšanu, pēc I.Rimšēviča domām, pirmām kārtām vajadzētu ieviest kreditēšanas nodokli, kas būtu jāmaksā, saņemot kredītu, un, otrkārt, nodevu, kas būtu maksājama, reģistrējot nekustamo īpašumu zemesgrāmatā. Tajā pašā laikā esot nepieciešama atšķirīga pieeja kredītņēmējiem, kas kredītu ņem pirmo reizi vai atkārtoti. Kredīta nodokli nedrīkstētu vērst, piemēram, pret jaunu ģimeni, kas gatavojas ņemt savu pirmo kredītu dzīvokļa vai mājas iegādei vai remontam.
Šā gada sākumā kopējais rezidentiem izsniegto kredītu apjoms palielinājies straujāk nekā iepriekšējā gadā, un februārī gada pieaugums bija 48%, ko LB vadība uzskata par pārāk strauju. Kā uzsver I.Rimšēvičs, LB atbalsta straujāku rūpniecības un pakalpojumu uzņēmumu kreditēšanu, nevis aizvien pieaugošo hipotekāro kreditēšanu.
Attiecībā uz jaunākajām Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencēm LB vadītājs atzīmē inflācijas pieaugumu februārī, ko galvenokārt noteica neapstrādātās pārtikas cenu celšanās. Aizvadītajā mēnesī pieauga arī degvielas un transporta pakalpojumu cenas, tomēr kopējais cenu kāpums šā gada pirmajos divos mēnešos lielā mērā atbilstot gaidītajam. Būtisku inflācijas samazināšanos LB prognozē ar šā gada jūniju. Turklāt pašreizējo inflācijas prognozi, pēc bankas vadības domām, nav pamata mainīt, un tā joprojām tiek saglabāta 4,5% līdz 5% līmenī.
Operatīvie dati liecina, ka pērn Latvijas tekošā konta deficīts ir pieaudzis, sasniedzot aptuveni 12% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir otrs augstākais rādītājs ES (aiz Igaunijas). Tomēr I.Rimšēvičs skaidro, ka straujas izaugsmes apstākļos tekošā konta deficīta palielināšanās ir nenovēršams process, bet šogad tam, viņaprāt, nevajadzētu pārsniegt 10%.
LB prezidents atzinīgi vērtē arī pērn fiksēto valsts budžeta deficītu – 1,1% no IKP un uzsver, ka šogad jāpanāk tālāks deficīta samazinājums un tam pat būtu jātuvojas nullei. Komentējot ES valstu finanšu ministru 20.martā panākto vienošanos par izmaiņām Stabilitātes un izaugsmes paktā, kas ļaus mīkstināt nosacījumus attiecībā uz budžeta deficīta ierobežojumiem 3% apmērā, I.Rimšēvičs norāda, ka pakts ar šo vienošanos ir saņēmis nopietnu triecienu. Viņaprāt, tas nākotnē varētu radīt veselu virkni citu precedentu, dalībvalstīm pēc vajadzības mēģinot interpretēt arī citus pakta nosacījumus. LB prezidents pauž nožēlu, ka tā noticis, un cerību, ka nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtosies.