Cilvēki grib zināt, kas viņus sagaida Eiropas Savienībā

Žaneta Ozoliņa, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā Preses un informācijas daļas darbiniece, — "Latvijas Vēstnesim"

— Viens no Eiropas Komisijas delegācijas (EKD) Latvijā galvenajiem pienākumiem ir informēt sabiedrību par ES un ar to saistītajiem jautājumiem. Cik lielu daļu no jūsu kopējā darba aizņem sabiedrības informēšana? Kā to darāt?

— Protams, ļoti grūti procentuāli noteikt, kādu daļu no mūsu darba aizņem sabiedrības informēšana, bet tā noteikti ir ļoti ievērojama. EKD Latvijā darbojas kopš 1996. gada. Īpaši aktīvi sabiedrības informēšana norit pēdējos divus gadus. Tas saistīts ar Eiropas Komisijas (EK) pieņemto stratēģiju par sabiedrības informēšanu ES kandidātvalstīs. Pašreizējais EKD darbs informēšanas jomā ir daļa no šīs EK kopējās programmas, kuras mērķis ir panākt, lai visas kandidātvalstis pirms iestāšanās būtu pietiekami labi informētas par ES.

EKD ne vien informē, bet arī uztur regulārus kontaktus ar Latvijas sabiedrību, tādēļ formāli EKD to sauc par komunikācijas stratēģiju. Šīs stratēģijas ietvaros mūsu uzdevums ir piedāvāt pēc iespējas objektīvāku informāciju cilvēkam.

Protams, mēs vēršamies pie visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo visai drīz viņiem būs jādzīvo ES, bet daudz vairāk uzmanības veltām informācijas sniegšanai Latvijas lauku iedzīvotājiem. Rīgā ir vairāki informācijas centri, arī interneta lietošana ir diezgan izplatīta, turpretim lauku rajonos iegūt informāciju par ES ir samērā grūti. Tādēļ piedāvājam saņemt informāciju caur dažādām publikācijām reģionālajos laikrakstos. EKD ir uzsākusi arī tā saukto bibliotēku projektu. Tā ietvaros ES Informācijas centram Rīgā tiek piesaistītas četras bibliotēkas dažādos Latvijas reģionos: Jelgavā, Kuldīgā, Krāslavā un drīzumā būs arī Alūksnē. Šīs bibliotēkas ir tieši saistītas ar Informācijas centru Rīgā un var iegūt jebkuru vēlamo informāciju no Briseles.

EKD ir vadījusi vairākus projektus sadarbībai ar reģionālajām televīzijām. Sešās reģionālajās televīzijās ir rādīti vairāki sižeti par ES darbību dažādās nozarēs. Tāpat izveidojusies laba sadarbība ar reģionālajām radiostacijām, īpaši jāatzīmē sadarbība ar "Radio 1" Jēkabpilī.

EKD Latvijā izstrādātajā sabiedrības informēšanas stratēģijā īpaša vieta vēl ierādīta jaunatnes informēšanai. EKD uzskata, ka ir ļoti svarīgi radīt jauniešiem interesi par ES, tādēļ lieto dažādas atraktīvas metodes: rīko konkursus, piedāvā interesantus mācību materiālus. Pirms mēneša ir iznācis vēl viens eksperimentāls mācību līdzeklis par Eiropas Savienību 9. klašu skolēniem. Mēs ceram arī uz atgriezenisku saikni — ka skolēni un skolotāji ziņos, kā izdevušies šie mācību materiāli, lai tādējādi varētu pilnveidot informāciju.

— Šā gada 9. maijā, Eiropas dienā, Rīgā atklāja Eiropas Savienības Informācijas centru. Cik pieprasīta ir centra sniegtā informācija?

— Jāteic, ka šādi centri tiek atvērti visās kandidātvalstīs, jo ES vienīgā prasība kandidātvalstīm sabiedrības informēšanas stratēģijā bija tā — lai katrā valstī tiktu izveidots informācijas centrs, kas būtu atvērts visai sabiedrībai un atrastos ērti pieejamā un izdevīgā vietā.

ES Informācijas centrs Rīgā darbojas pēc diviem galvenajiem principiem: pirmkārt, lai ikviens, kas vēlas, var iegūt tajā sev nepieciešamo informāciju, otrkārt, centrs rīko izbraucienus ārpus Rīgas.

Rīgā cilvēkiem bibliotēkā pieejami divi lieli literatūras bloki. Viens ir brošūras, kurās atrodama pamatinformācija par Eiropas Savienību un Latvijas saistību ar to. Otrs liels informācijas bloks ir grāmatas, dokumenti, līgumi un cita specifiska informācija, tā nepieciešama studentiem un citiem, kas vēlas uzzināt vairāk par ES. Informācijas centra apmeklētāju rīcībā ir divi datori ar interneta pieslēgumu, kā arī īpašas datu bāzes par ES likumdošanu dažādās nozarēs. Tādējādi ārsti, lauksaimnieki un citu profesiju pārstāvji var iegūt interesējošo specifisko informāciju par ES. Savukārt, ja kādas informācijas centrā nav, iespējams konsultēties ar mūsu informācijas ekspertiem, kas vajadzīgās ziņas samērā īsā laikā sameklēs.

Centram ir izstrādāta arī visai plaša programma darbam Latvijas reģionos. Mūsu darbinieki ar dažādām programmām, semināriem, izstādēm un konkursiem dosies uz Latvijas laukiem un rīkos informācijas dienas.

Sākot ar septembri, katra mēneša pēdējā ceturtdienā pulksten 18 Informācijas centrā rīkos Eiropas vakarus. Būs uzaicināts kāds viesis, tiks diskutēts par noteiktu ideju vai problēmu. Jebkurš garāmgājējs varēs doties iekšā centrā un pievienoties diskusijām. Sīkākas ziņas par informācijas vakaru norisi varēs iegūt EKD apkārtrakstā "Sveiks Eiropā".

— Kopš kura laika tiek izdots apkārtraksts "Sveiks Eiropā"? Kas ir šī izdevuma galvenā auditorija?

— "Sveiks Eiropā" ir EKD Latvijā izdevumus, tas iznāk kopš pagājušā gada aprīļa un tiek izdots regulāri — reizi divos mēnešos. Izdevuma metiens ir 10 tūkstoši eksemplāru, un tas tiek izplatīts bez maksas visām Latvijas bibliotēkām, skolām, universitāšu bibliotēkām, pašvaldībām, nevalstisko organizāciju (NVO) centriem, masu medijiem, arodbiedrībām un citām sabiedriskām organizācijām.

Apkārtrakstā stāstām par norisēm EKD Latvijā, par dažādām Eiropas programmām, kas darbojas Latvijā, rakstām par jaunumiem un aktivitātēm Eiropas lietās. Viena no mūsu izdevuma galvenajām atšķirībām ir tā, ka ikvienā numurā tiek piedāvātas intervijas, arī ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, piemēram, ar Eiropas Komisijas bijušo komisāru seru Leonu Britanu. Tiek publicēts notikumu kalendārs, "ES ābece", ielu intervijas, lasītāju vēstules, ziņots par jaunākajiem ES izdevumiem. Tāpat stāstām par saviem draugiem un partneriem, kā arī iepazīstinām ar cilvēkiem, kas strādā EKD Latvijā. Gribu uzsvērt, ka mūsu mērķis nav veidot akadēmisku jeb tikai ziņu izdevumu, "Sveiks Eiropā" ir EKD Latvijā apkārtraksts. Visdedzīgākie izdevuma "Sveiks Eiropā" lasītāji ir jaunieši.

— Jaunākās sabiedrības aptaujas liecina, ka Latvijā palielinājusies negatīvā attieksme pret ES. Kā vienu no galvenajiem iemesliem šādai attieksmei aptaujas veidotāji min tieši informācijas trūkumu sabiedrībā. Vai jūs piekrītat apgalvojumam, ka sabiedrībai trūkst informācijas par ES. Kā jūs vērtējat sabiedrības informētību par jautājumiem, kas saistīti ar ES?

— Tam, ka sabiedrībai trūkst informācijas, var piekrist tikai daļēji, jo informācijas nekad nevar būt par daudz. Runājot par eiroskeptiķu skaita pieaugumu, var rast vairākus izskaidrojumus, kas cieši saistīti ar informētības līmeni. Kopš kura laika Latvijas sabiedrībai ir interese par ES? Jautājums par ES tika publiskots tikai aptuveni 1995. — 1996. gadā, kad parakstīja Eiropas Asociācijas līgumu, kas noteica, ka Latvija ir ES kandidātvalsts. Tātad interese par ES modusies aptuveni pirms pieciem gadiem. Vai pieci gadi ir pietiekams laika posms, lai sabiedrība būtu vispusīgi informēta par to, kas notiek ES? Protams, ne. Ir jārēķinās ar reālo laika ietvaru, un tas līdz šim bijis šaurs.

Uzsākot informēšanu, pirmais līmenis ir vispārējās ziņas par to, kas ir ES un kā tā darbojas. Šajā līmenī jau sasniegti rezultāti — retais uz ielas jums nespēs atbildēt, kas ir ES. Savukārt eiroskeptiķu pieaugums liecina par to, ka cilvēkiem ir vispārēja informācija, bet viņi vēlas zināt vairāk.

Tagad visvairāk jautājumu uzdod lauksaimnieki, pensionāri, maznodrošinātie. Tie ir cilvēki, kuriem nav skaidrs, kāda būs viņu nākotne. Viņiem ir jāsniedz specifiska informācija, par to, kas mainīsies zivkopja, mežkopja vai zemkopja dzīvē. Bet šādas informācijas pagaidām ir ļoti maz.

Es neredzu nekā traģiska eiroskeptiķu skaita pieaugumā. Tā tam bija jānotiek. To pierāda arī pašreizējo ES dalībvalstu pieredze, kas uzkrāta tad, kad tās bija kandidātvalstis. Kandidātvalstij uzsākot sarunas par iestāšanos, ir vērojama ļoti strauja pozitīvās līknes augšupeja, bet tiklīdz sākas sarunas par iespējamiem ieguvumiem un zaudējumiem, likumsakarīgi, ka vērojams pozitīvās līknes kritums, bet, tuvojoties referendumam, attieksme pret valsts dalību Savienībā atkal uzlabojas.

— Pēdējā laikā masu medijos vairākkārt izskanējis viedoklis, ka Latvijas valdība sabiedrības informēšanai par ES atvēl ļoti maz naudas, līdz ar to arī EKD Latvijā samazina finansējumu sabiedrības informēšanai. Lūdzu, komentējiet šos izteikumus!

— Šāds viedoklis nav gluži precīzs. Tāds stāvoklis var rasties ne tikai sabiedrības informēšanā, bet arī kādā citā nozarē. Kopš brīža, kad Latvija kļuva par ES kandidātvalsti, ES finansiālā palīdzība Latvijai, tāpat kā jebkurai citai kandidātvalstij, tiek sniegta uz partnerības principiem. Jebkuram ES finansējumam nepieciešams līdzfinansējums Latvijā. Tas nozīmē, ka ikvienam projektam, ko atbalsta ES, daļai finansējuma ir jānāk no Latvijas valsts vai privātajiem līdzekļiem.

Protams, ļoti grūti vai pat neiespējami piešķirt naudu sabiedrības informēšanai, ja tam Latvijā nav līdzfinansējuma. Līdz ar to varbūt kāds informēšanas projekts neīstenojas tikai tādēļ, ka trūkst līdzfinansējuma.

— Kā jūs vērtējat Latvijas valdības institūciju ieguldījumu sabiedrības informēšanā par ES?

— Pirmkārt, ir jāsaprot atšķirība starp Latvijas valdības institūciju un EKD Latvijā veikto darbu sabiedrības informēšanā. Kā jau minēju iepriekš, EKD uzdevums ir piedāvāt informāciju, ja ir interese, savukārt Latvijas valdības pienākums ir skaidrot, kādēļ iestāšanās ES ir valstij svarīga.

Es uzskatu, ka veikts visai daudz, lai apstiprinātu vēlmi informēt sabiedrību. Pēdējos gados izveidotas vairākas institūcijas sabiedrības informēšanas veicināšanai: Saeimas ES informācijas centrs, Eiropas integrācijas biroja (EIB) bibliotēka un informācijas nodaļa, Latvijas Attīstības aģentūras informācijas centrs un citas. Ir izveidots visai labs struktūru tīkls, kas informē sabiedrību. EKD Latvijā atšķirībā no citām kandidātvalstīm ir izveidojusies laba sadarbība ar valstiskajām informēšanas struktūrām, un Latvijas pieredze šajā jomā tiek augstu vērtēta.

Tomēr jāatzīst, ka līdzekļi, ko Latvijas valdība iegulda sabiedrības informēšanā, ir par mazu. Protams, var saprast — Latvijas valsts budžets ir ierobežots, bet jāatzīst, ka dažkārt arī ar visai maziem līdzekļiem, tos efektīvi izmantojot, var gūt labus rezultātus. Tādēļ kaut neliels informācijas budžeta palielinājums būtu labs papildinājums Latvijas politiskajai gribai iestāties ES.

— 10.jūlijā Eiropas integrācijas padomes (EIP) sēdē EIB direktors Edvards Kušners klātesošos iepazīstināja ar "Vadlīnijām sabiedrības informēšanai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā", kas ir papildinājums 1998. gadā izstrādātajai "Stratēģijai sabiedrības informēšanai par ES". Ko jaunu sabiedrības informēšanas laukā ienesīs šis dokuments? Vai, jūsuprāt, tas darbosies labāk nekā pamatdokuments "Latvijas sabiedrības informēšanas stratēģija par Eiropas Savienību"?

— Jāatzīst, ka pirms diviem gadiem pieņemtais stratēģiskais dokuments bija nogūlies plauktos, tādēļ jauna, papildinoša dokumenta pieņemšanu vērtēju pozitīvi. Bija nepieciešama "sapurināšana" sabiedrības informēšanai.

1998. gadā pieņemtajā stratēģiskajā dokumentā bija izstrādāti vairāki posmi — pirmssarunu, sarunu, pirmsreferenduma, pēcreferenduma posmā. Pašreiz Latvija ir sasniegusi otro posmu — sākusi sarunas, tādēļ bija jāpārvērtē paveiktais un jākonkretizē, kas darāms laikā līdz referendumam.

Pozitīvi, ka jaunajā dokumentā paredzēts radikāli uzlabot koordināciju starp valsts institūcijām. Līdz šim informēšanas darbs noritēja fragmentāri, katra institūcija, katra ministrija darbojās individuāli. Trūka saskaņotības un koordinācijas. Jaunās informācijas vadlīnijas paredz apvienot to, ko dara dažādas ministrijas, līdz ar to būs lielāka iespēja ar minimāliem līdzekļiem sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus.

— Valdības pārstāvji vairākkārt pauduši viedokli, ka plašsaziņas līdzekļi nav ieinteresēti stāstīt sabiedrībai par ES, jo medijiem interesē tikai ikdienas dzīve un sensācijas.

— Es uzskatu, ka masu mediju loma ir ļoti liela. Par to, ka Latvijas sabiedrība ir informēta par ES, galvenokārt jāpateicas tieši medijiem. Kā piemēru var minēt gadījumu, kad ielu intervijā kādam cilvēkam uzdeva jautājumu: "Vai jūs esat informēts par ES?", viņš atbildēja: "Jā, es Oskaru Kastēnu skatos katru vakaru." Nevar teikt, ka mediji neko nedara šajā jomā. No 15. maija līdz 15. jūnijam Latvijas presē bija 287 raksti par ES un Latviju ceļā uz ES, no 15. jūnija līdz 15. jūlijam — 203 raksti. Domāju, ka tas ir liels skaits. Ja šos skaitļus analizējam sīkāk, tad aina vairs nav tik optimistiska, jo, piemēram, no 287 rakstiem, kas publicēti no 15. maija līdz 15. jūnijam, 241 ir lasāms centrālajā presē un tikai 31 — reģionālajā (pārējie raksti citos izdevumos). Tātad tur, kur informācija būtu nepieciešama visvairāk, tā tiek sniegta minimāli.

Vislielāko ieguldījumu informēšanā par ES devuši laikraksti "Diena" un "Latvijas Vēstnesis", kurš pēdējā laikā ievērojami progresējis tieši šajā jomā. Jāatzīmē arī tādi izdevumi kā "Dienas Bizness" un "Lauku Avīze", kas piedāvā interesantu un kvalitatīvu informāciju, kuras apjoms diemžēl ir visai niecīgs.

Tāpat lielu ieguldījumu informēšanā par ES sniedz Latvijas Televīzija: "Panorāma", "Globuss" un citi raidījumi.

— Kā jūs vērtējat informāciju par ES krieviski iznākošajos preses izdevumos? Vai Latvijā informācija par ES krievu valodā ir pietiekama?

— Jā, arī krievu prese raksta par ES un Latvijas attiecībām, un interese no krievu mediju puses ir diezgan liela, tomēr jāatzīst, ka ir atšķirība, kā par ES raksta latviešu un krievu valodā iznākošie laikraksti. Latviešu presē informācija par ES ir regulārāka, turpretim krievu valodā iznākošajā presē šī informācija ir kampaņveidīga, piemēram, saistībā ar lauksaimnieku nemieriem ES valstīs vai saistībā ar valodas likuma apspriešanu un Eiropas reakciju uz to. Apjoma ziņā rakstu par ES ir mazāk (no 15. jūnija līdz 15. jūlijam 31 raksts), bet jāatzīst, ka interese ir liela.

— Kā vērtējat nevalstisko organizāciju darbību informācijas sniegšanā par ES?

— Uzskatu, ka nevalstiskajām organizācijām (NVO) dažkārt ir lielākas iespējas veikt vienu vai otru darbību informēšanas jomā, nekā tas ir valdības struktūrām. NVO ir iespēja meklēt atraktīvas formas, kā uzrunāt cilvēkus, ir iespēja veikt intelektuālu provokāciju, lai sekmīgāk piesaistītu sabiedrības uzmanību.

Patlaban Latvijā ir divas NVO, kuras aktīvi iesaistās ES ideju popularizēšanā. Tās ir klubs "Māja" un "Eiropas kustība Latvijā". Klubs "Māja" ir jauniešu organizācija. Tai ir ne tikai spēcīgs centrs Rīgā, bet arī ļoti plašs nodaļu tīkls visā Latvijā. Klubs "Māja" ir diezgan plaši izvērtis savu darbību un atraktīvi rīko dažādus pasākumus, diskusijas, vasaras nometnes, ekspedīcijas. Manuprāt, šis ir apbrīnas cienīgs klubs, kas spēj tik jauki un atraktīvi popularizēt Eiropas ideju.

"Eiropas kustība Latvijā" izveidojās nedaudz vēlāk, 1997. gadā. Domāju, ka arī šai kustībai visai labi veicies sabiedrības uzmanības piesaistīšanā. Kā piemēru var minēt pērnā gada manifestāciju Daugavas krastā "Roks par Eiropu". Tas bija visnotaļ interesants un labi apmeklēts pasākums. Visu pagājušo ziemu dažādos Latvijas reģionos notika vairākas publiskās diskusijas "Latvija Eiropas Savienībā — par un pret". Šīs diskusijas bija labi apmeklētas un visai produktīvas. Tāpat jāmin "Eiropas forums", kas notika šā gada pavasarī Jūrmalā.

Tomēr uzskatu, ka NVO ir vēl ļoti daudz iespēju, kā attīstīties un rast jaunas darbības formas.

— Kādi ir EKD Latvijā tuvākajā laikā iecerētie projekti sabiedrības informēšanā?

— Sākot ar septembri, ES informācijas centrā paredzēts rīkot regulāras diskusijas par Eiropas kultūras vērtībām. Tajās piedalīsies Latvijā pazīstami inteliģences pārstāvji, kas izteiks savu viedokli. Plānots rīkot regulāras lekcijas par iestāšanās sarunu gaitu. Septembrī tiks pabeigtas trīs videofilmas par to, ko Latvijai nozīmēs darbošanās Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā, Eiropas Padomē. Šīs filmas veido Oskars Kastēns — viņš intervē gan cilvēkus no Briseles, gan Latvijas politiķus. Jau septembrī EKD telpās rīkosim diskusiju žurnālistiem par "Phare" projektiem Latvijā. Domāju, ka tas būs interesanti visu preses izdevumu pārstāvjiem, jo būs iespēja uzdot jautājumus cilvēkiem, kas EKD nodarbojas ar "Phare" projektiem. Tiks sagatavota arī datu pakete, kurā ietvers informāciju, ko žurnālisti varēs izmantot savos rakstos.