
Atliek iestāšanās sarunu sākšanu ar Horvātiju
Vakar, 16.martā, Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pieņēmuši lēmumu atlikt iestāšanās sarunu sākšanu ar Horvātiju – vienu no ES kandidātvalstīm.Iestāšanās sarunas ar Horvātiju atliktas, jo tiesāšanai par kara noziegumiem nav nodots ģenerālis Ante Gotovina Foto: AFI/EPA |
ES dalībvalstu ārlietu ministri norādījuši, ka sarunas varētu tikt sāktas, “tiklīdz Horvātija pilnībā sadarbosies ar Starptautisko kara tribunālu par kara noziegumiem bijušajā Dienvidslāvijā”.
Savukārt Horvātijas premjerministrs Ivo Sananders uzsvēra, ka viņa valsts pilnībā sadarbojas ar ANO kara noziegumu tribunālu un cer sākt sarunas par pievienošanos ES ceturtdien, kā tiek plānots. “Horvātija ir izpildījusi noteikumu un pilnībā sadarbojas ar Hāgas tribunālu,” preses konferencē teicis I.Sananders. “Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, A. Gotovina neatrodas Horvātijā. Tā ir vienīgā patiesība.”
Tikai četras valstis – Austrija, Ungārija, Slovēnija un Slovākija – atbalstījušas sarunu sākšanu ar Horvātiju, ziņo BBC. Šīs valstis norādījušas, ka Horvātija uzrādījusi nepieciešamo progresu, veicot ekonomiska un politiska rakstura reformas.
Šī ir pirmā reize, kad ES atliek noteikto termiņu iestāšanās sarunu uzsākšanai ar kandidātvalsti sakarā ar cilvēktiesību jautājumu pārkāpumiem. Tiek uzskatīts, ka tas ir nopietns brīdinājums citām bijušajām Dienvidslāvijas valstīm, kā arī Turcijai.
A.Gotovina tiek apsūdzēts par serbu civiliedzīvotāju nogalināšanu 1995. gadā laikā, kad no Horvātijas Krajinas reģiona tika izraidīti serbu nemiernieki. Pret viņu izvirzīta apsūdzība par 150 serbu nogalināšanu un 150 tūkstošu padzīšanu no minētā reģiona. Horvātijas sabiedrībā šis jautājums tiek uztverts atšķirīgi. Daži horvāti A.Gotovinu uzskata par varoni.
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv