2005. gada 10. marta stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 10.marta sēdi.
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu– izdarīt grozījumus šā gada 10.marta Saeimas sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” izskatīšanu trešajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu– izdarīt grozījumu šā gada 10.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut otrajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pēc 21.darba kārtības punkta likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Ribakova, Bartaševiča, Cileviča, Vidavska un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu– iekļaut 10.marta sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”.
“Par” darba kārtības izmaiņām pieteicies runāt deputāts Jānis Jurkāns.
J.Jurkāns (TSP).
Godātie kolēģi! Marta sākumā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Kiršteina kungs nāca klajā ar vairākiem paziņojumiem par to, ka līdzšinējā valdošās koalīcijas deklarētā cittautiešu integrācijas politika ir jānomaina daļēji ar cittautiešu asimilāciju un daļēji ar viņu repatriāciju pēc 1939.gada Latvijas– Vācijas līguma parauga.
Es gribētu lūgt jūs atbalstīt šī jautājuma iekļaušanu dienas kārtībā, jo šis ir ļoti svarīgs ne tikai ārpolitisks jautājums, bet arī iekšpolitisks jautājums.
Par cik man ir tikai piecas minūtes, es nevaru jums izklāstīt visu šo lietas būtību, bet, kad šo jautājumu izskatīs, es esmu gatavs to darīt. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Tad acīmredzot deputātiem ir jābalso par darba kārtību. Ar rokas pacelšanu, deputāta kungs, nav iespējams pieteikties darba kārtībā...
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu kāpēc divas dienas pirms tik svarīgiem notikumiem vajag mums te nodarboties... es nezinu, ar ko. Mēs varam mierīgā gaisotnē izspriest katrs no mums, cik mēs esam labi vai slikti. Bet šādā brīdī te nāks viens pēc otra tribīnē, runās nezin ko un nezin par ko. Tā kā, kolēģi, es jau vienreiz, šeit, tribīnē, uzstājoties, teicu: mēs visi simts esam pilnīgi vienādi. Patīk vai nepatīk, tanī ziņā, ka aiz mums ir konkrēti vēlētāji– Latvijas Republikas pilsoņi. Vispirms tieciet savā komisijā, Ārlietu komisijā, galā ar dažiem pamatjautājumiem, izspriediet to visu ar priekšsēdētāju, lūk, un tad runājiet tālāk. Bet šādi nesagatavoti jautājumi divas dienas pirms nezin kāda, saproties, uzbrukuma... Rīgā un citur Latvijā, šeit tas ir galīgi nepieņemami, un es aicinu vienkārši šo jautājumu noraidīt un nesākt par to garas debates.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par darba kārtības izmaiņām, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 60, atturas– 4. Darba kārtība nav izmainīta.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 10.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 10.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Elektroenerģijas tirgus likums” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 10.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” otrajam lasījumam, nosakot to līdz šā gada 24.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera. Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva un Andra Tolmačova iesniegto likumprojektu “Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godājamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Šogad Latvija riskē atzīmēt vienu no pašām apkaunojošākajām jubilejām– 10 gadus no dienas, kad tika parakstīta, taču netika ratificēta Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.
Šobrīd jau 36 valstis ir konvencijas dalībvalstis, bet Latvija ir viena no 6 valstīm, kuras ir parakstījušas, bet nav ratificējušas konvenciju. Tikai 21.gadsimtā Latvija saņēma 7 Eiropas oficiālo struktūru rekomendācijas ratificēt 1995.gada maijā Latvijas parakstīto Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, tai skaitā 5 rekomendācijas– izdarīt to steidzami, un 2– bez atrunām.
Diemžēl Latvijas valdošā elite ignorē šīs rekomendācijas, jau gandrīz 10 gadus tiek atlikta konvencijas ratifikācija, tiek izvirzītas nozīmīgas atrunas un vestas abstraktas diskusijas par to, vai var nepilsoņus un cittautiešus uzskatīt par mazākumtautībām. Pretargumentus, kurus izvirza oficiālās amatpersonas, mēģinot pamatot savu nevēlēšanos ratificēt konvenciju, var nopietni apspriest tikai bērnudārzā. Piemēram, tiek izvirzīts arguments, ka mēs tāpat pildām visus konvencijas nosacījumus un tādēļ nav nekādas nozīmes to ratificēt. Vai arī tiek apgalvots, ka Latvijā no nacionālajām minoritātēm ir tikai čigāni un līvi, savukārt 660000 krievu, no kuriem 340000 ir Latvijas pilsoņi, izliekas neredzam vai arī runā, ka konvencijas ratifikācija neko, izņemot plāksnes ar ielu nosaukumiem, nemainīs. Protams, ar mūsu valdību, kas nevēlas nacionālajām minoritātēm garantēt cilvēku tiesības, ne tas vien var notikt.
Un tomēr. Dāmas un kungi! Konvencijas ratifikācija bez atrunām prasīs gada laikā pārskatīt, mūsuprāt, diskriminējošos likumus. Piemēram, pirmām kārtām tā ir izglītības likumdošana, kura nosaka piespiedu procentuālas normas apmācībām latviešu valodā minoritāšu skolās. Tā ir valsts valodas likumdošana– tiesības izmantot minoritāšu valodas attiecībās starp personām un varas iestādēm. Tiesības izmantot uzvārdus un vārdus minoritātes valodā. Tiesības izvietot sabiedrības informāciju, tradicionālus vietvārdus, ielu nosaukumus un citus topogrāfiskus apzīmējumus arī minoritātes valodā.
Atvainojiet, bet tikai Gebelsa un Rozenberga sekotāji var apgalvot, ka šādi soļi ir naidīgi attiecībā pret latviešu tautu.
Šodien mēs vēlreiz gribam paziņot savu prasību– ratificēt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, ietverot mūsu prasības likumdošanas priekšlikuma formā. Turklāt mēs esam pārliecināti, ka šī prasība gūs atbalstu tajā latviešu sabiedrības daļā, kura ir demokrātijas ideālu piekritēja un ir nobažījusies par mūsu kopējās valsts nākotni.
Mēs uzskatām, ka tiesības, kuras garantē konvencija, būtu jābauda visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir dzīvojuši Latvijā konvencijas parakstīšanas brīdī.
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ievadot savu uzstāšanos, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vārdā es izsaku līdzjūtību čečenu tautai sakarā ar likumīgi ievēlētā Ičkērijas Republikas prezidenta Aslana Mashadova neģēlīgo noslepkavošanu. Kā redzat, Krievijā ir īpatnēja attieksme pret citām tautībām.
Tagad nedaudz par tiem, kas šajā papīrā tēlo lielus demokrātus. Te tā “āža kāja” lien ārā viena pēc otras. Nupat jau jūs dzirdējāt, ka tad, kad pieņemsim dokumentu, tad būs grozījumi Valsts valodas likumā, tad būs grozījumi Izglītības likumā un vēl kaut kur.
Daudzi runā šeit par minoritātēm. Kas tās tādas ir? Vai kāds ir atnācis un pateicis skaidri definējamu jēdzienu Latvijā, kas ir minoritāte? Es gribētu atgādināt, ka nevienā Eiropas valstī imigranti un bēgļi netiek pieskaitīti pie minoritātēm.
Ar ko tad ir notikušas konsultācijas? Paskatieties, kolēģi! Ar ko ir notikušas konsultācijas? Ar Latvijas krievu kopienu, ar krievu sabiedrību, ar krievu jaunatni, vēl ar dažādiem krievu veidojumiem, Jelgavas krievu asociāciju “Dvina”– latviski “Daugava”, Krievu kultūras atbalsta fondu, Latvijas– Krievijas sadarbības asociāciju. Kur te ir runa par citām tautībām, ko! Jakov, aizmirsis savu dzimto tautību laikam esi?
Sēdes vadītāja.
Dobeļa kungs, lūdzu, izvēlieties izteicienus un neapvainojiet personīgi deputātus, pretējā gadījumā jums tiks izslēgts mikrofons.
J.Dobelis.
O, nē, nevajag! To nedariet! Man vēl ir daudz ko teikt. Tālāk. Es jums nolasīšu dažus datus par noformētām pasēm, kas ir ļoti interesanti, runājot par minoritātēm. Laikā no 2002.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 28.februārim 794 866 pases. Tikai 83% vēlas saņemt pasi ar tautības ierakstu. Un ko pārējie 17%? Tie arī būs minoritāte?
Starp citu, šeit ir saraksts– 109 tautības. Es atkārtoju vēl vienu reizi– 109 tautības! Visas būs minoritātes, un 109 valodās mēs uzrakstīsim uz ielām nosaukumus. Un kādas tās ir? Ne jau tikai krievi. Nē! Ir arī somi, grieķi, ungāri, korejieši, vēl ir gagauzi, udi, kurdi, libānieši, dargāni, tabasarāni, asīrieši, teleuti, ižori un daudzas citas. Tā, lūk! Kā tad nu būs ar tiem uzrakstiem, ar tām valodām un ar visu pārējo? Neputrojieties, lūdzu, kamēr jums pašiem nav skaidrs, kas tā tāda minoritāte ir!
Vēl viens dokuments. Iedzīvotāju reģistrācijas statistika. No 2002. līdz 2005.gadam ir 65 174 reģistrētās personas. 5604 personas nevēlas sniegt ziņas ne par savu tautību, ne par savu bērnu tautību. Ko jūs ar tiem darīsiet? Un atkal ir desmitiem un vēlreiz desmitiem tautību pārstāvju. Tā ka izbeidziet šo māžošanos priekšvēlēšanu gaisotnē un vairāk neko citu! (Deputāts J.Pliners kaut ko sauc no zāles) Jakov, atceries, no kurienes tu esi nācis!
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs! Lūdzu, neatļaujieties izteikumus, kas nav saskaņā ar Kārtības rullī noteiktajām pieklājības normām un arī ar Ētikas kodeksu, ko mūsu deputāti ir izskatījuši Ētikas komisijā!
Cienījamie kolēģi, viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 57, atturas– 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Nacionālās drošības komisijai... es atvainojos...
Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– 6, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jaunupa, Šadurska, Mūrnieces, Gunta Bērziņa, Māras Ceriņas iesniegumu ar lūgumu– izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 10.marta sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, tātad... par darba kārtības… vai pret darba kārtības izmaiņu Dainis Turlais ir pieteicies. Par? Pret.
Pret darba kārtības izmaiņu pieteicies runāt deputāts Dainis Turlais.
D.Turlais (LPP).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Nu visi jau ir lietas kursā, nevis par šo likumu pēc būtības, ne par šo likuma normu, bet par konfliktu starp diviem ministriem, kurš ir izcēlies atkal diemžēl, jāsaka, ne jau likuma satura dēļ, bet tikai ambīciju dēļ. Jo ir Hāgas konvencija, un ir Latvijas subjekts– Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kas ir atbildīga par šīs konvencijas ieviešanu Latvijā. Tas ir lēmums. Līdz ar to tad it kā nebūtu apspriežams jautājums, kura kompetencē ir šie jautājumi.
Patiesību sakot, pat grūti iedomāties, kāds varētu būt arguments un pamatojums neskatīt likumu, kas skar bērnu un ģimenes lietas. Šeit ir jābūt vienkāršai izšķiršanās. Un par to var izšķirties tikai šeit, šajā Saeimas zālē, deputāti, kuriem tas ir likts par pienākumu izdarīt. Tad ir jautājums, kāpēc mēs to negribam darīt? Kāds ir arguments? Es neredzu nekādu argumentu, tāpēc aicinu visus neatgaiņāties no jautājumiem, kuri mums ir jāskata, bet skatīsim pēc būtības un pieņemsim lēmumu. Tāds ir mūsu pienākums. Paldies.
Sēdes vadītāja.
“Par” darba kārtības izmaiņu pieteicies runāt deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godātie kolēģi! Mūsu frakcija, neapšaubāmi, ir gatava, un jau vistuvākajā laikā, ja Saeima atbalstīs šodien šī jautājuma izņemšanu no dienas kārtības, tad vistuvākajā laikā– nākamceturtdien– ir gatava šo jautājumu skatīt. Ir tikai viens iemesls, kādēļ, godājamais Turlā kungs, mēs vēlamies šo jautājumu šodien izslēgt no dienas kārtības, lai tiešām varētu pēc būtības diskutēt un lemt nākamnedēļ.
Un tas vienīgais iemesls ir šāds... Mēs tiešām nevēlamies, lai viena otra partija, tajā skaitā arī jūsu partija, šo jautājumu šobrīd, divas dienas pirms vēlēšanām, izmantotu savā priekšvēlēšanu kampaņā. Mēs tiešām vēlamies vienu politiski profesionālu diskusiju par to, kā ir labāk organizējama adopcija uz ārzemēm, ir tur vai nav nepieciešams tieslietu ministra paraksts, vai varētu pietikt tikai un vienīgi ar atbildīgā ministra parakstu. Par šo jautājumu, es esmu pārliecināts, mēs turpināsim jau salīdzinoši profesionāli iesākto diskusiju Juridiskajā komisijā pēc nedēļas šeit, Saeimas plenārsēdē.
Taču šodien, godājamie kolēģi, mums būtu lūgums šo jautājumu izslēgt no dienas kārtības un neļaut bērnu tēmu ekspluatēt vienas vai otras politiskās organizācijas priekšvēlēšanu kampaņā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu, izslēdzot no tās likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 39, pret– 37, atturas– 9. Darba kārtība nav izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jaunupa, Šadurska, Mūrnieces, Bērziņa un Ceriņas iesniegumu ar lūgumu– izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 10.marta sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojekta “Civilstāvokļa aktu likums” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem... Ir? Ja deputātiem ir iebildumi, tad lūdzu balsojumu par likumprojekta “Civilstāvokļa aktu likums” izslēgšanu no darba kārtības. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 44, pret– 37, atturas– 2. Likumprojekts no darba kārtības ir izslēgts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edgara Jaunupa, Kārļa Šadurska, Lindas Mūrnieces, Gunta Bērziņa un Māras Ceriņas iesniegumu ar lūgumu– izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 10.marta sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi... Lūdzu balsojam par darba kārtības izmaiņām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 41, pret– 33, atturas– 11. Likumprojekts no darba kārtības nav izslēgts.
Cienījamie kolēģi! Turpināsim izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Zaķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 10.martā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Zaķim! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aigara Pētersona iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 10.martā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Pētersonam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret un atturas– nav. Bezalgas atvaļinājums deputātam piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” komisija vadījās pēc principa, ka mēs, Saeima, piešķīrām šim likumprojektam un šiem grozījumiem steidzamību viena iemesla dēļ, ka saistībā ar meža nozari bija nepieciešami ātri grozījumi. Un tāpēc tos deputātu priekšlikumus, kas piedāvāja jaunu, konceptuālu debati, principā noraidīja, lai neaizkavēto šo konkrēto grozījumu virzību.
Un tādējādi 1.– deputāta Solovjova– priekšlikums tika noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Es uzreiz pateikšu par visiem saviem priekšlikumiem. Es pilnīgi jums piekrītu, ka tas, kas ir ierosināts no jums un kas ir par mežu, par to viss ir skaidrs. Bet tomēr galvenais taču mūsu valstī ir cilvēks. Un, ja mēs apskatīsim drusciņ pēc Valsts statistikas pārvaldes datiem, vidējā mēneša iztikas minimuma groza vērtība ir 100 lati, strādājošo mēneša vidējā darba bruto samaksa ir 211 lati, bet pensija mums ir 62 lati. Kā redzams, pensiju lielums pat neatbilst iztikas minimumam. Tāpēc es uzskatu, ka aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no pensijām nebūtu godīgi.
Manos priekšlikumos ir piedāvāts neieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no pensijām, jo cilvēki ir nostrādājuši jau visu savu mūžu un ir pelnījuši saņemt tik daudz, cik viņiem pienākas. Mēs visi ļoti labi zinām, ka Satversmē ir teikts, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecumā, valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. To es vēl vienreiz saku, jo to jūs visi ļoti labi zināt.
Bet, otrkārt, uzskatu, ka dividendes, kuras tiek izmaksātas fiziskajām personām, ir tīrais ienākums, no kura ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas dos iespēju kompensēt šo līdzekļu izdevumu lielumu.
Treškārt, tiek piedāvāts ieviest progresīvo ienākuma nodokli, kā pieņemts daudzās valstīs– no lielākajiem ienākumiem jāmaksā lielākas nodokļu likmes. Man liekas tāpēc, ka tas būtu godīgi, un tāpēc lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus! Bet par pārējiem visiem priekšlikumiem es esmu tikai “par”. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris.
Jā, ir vairāki deputāta Solovjova priekšlikumi, kas piedāvā konceptuālu debati par plašu jautājumu loku, bet tieši tā iemesla dēļ, ka Saeima atbalstīja steidzamību un pēc iespējas ātrāku vienas normas izskatīšanu, mēs visas pārējās konceptuālās lietas otrajā, galīgajā, lasījumā noraidījām.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Solovjova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 61, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
2.– deputāta Solovjova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
3.– deputāta Solovjova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
4.– deputāta Solovjova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 56, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
5.– deputāta Solovjova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
6.– deputāta Solovjova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Ko šeit piedāvā mūsu frakcijas deputāts Igors Solovjovs? Viņš piedāvā šeit progresīvo skalu. Lai tie, kas dzīvo pie iztikas minimuma vai zem iztikas minimuma, varētu saņemt drusciņ vairāk. Un tie, kas dzīvo daudz labāk par iztikas minimumu, tanī skaitā arī jūs, deputāti, maksāsiet, ja pieņems šo priekšlikumu, nevis 25%, bet 30%. Es varu paredzēt, ka jūs, valdošā koalīcija, noteikti nobalsosiet “pret”. Bet tas būs balsojums par to, ka jūs atsakāties maksāt vairāk, lai citi dzīvotu labāk. Un par to jāzina tieši jūsu vēlētājiem.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Jūs ziniet, negribēju uzstāties tribīnē un runāt par šo jautājumu, bet vakar kaut kur no pieciem līdz sešiem “Radio Nord” bija par ļoti interesantu jautājumu– runa tieši bija par pensijām. Un uzstājās jūsu partijas “TB/LNNK”, nu, kandidāts, kas tur ir. Un tieši par šiem... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Uzvārdu!”) Es neatceros tagad, pagaidi, es pateikšu vēlāk, Juri! Vienīgi es pateikšu to. Man bija pilnīgi negaidīti, ka visi mani jautājumi bija ierosināti drusciņ agrāk, bet tieši bija runa par šiem jautājumiem. Un tur visi cilvēki, kas zvanīja, tieši atbalstīja katru manu priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 6.– deputāta Solovjova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 49, atturas– 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
7.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums, kas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā un kura galvenā jēga un ideja ir tāda, ka tiem, kas ir darījumos sakarā ar augošu mežu vai kokmateriāliem, ir savus darījumus veikuši līdz tam brīdim, kad šie grozījumi stāsies spēkā, ir noteikta kārtība, kādā veidā viņiem ir iespējams saņemt atpakaļ ieturēto naudu par 2005.gadu. Un līdz ar to aicinu atbalstīt 8.– komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Slakteris.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
Līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodoklī, un es patiešām esmu pārliecināts, ka līdz ar to meža sektorā būs ļoti būtiskas un labas pārmaiņas.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Rībenas, Kampara, Ceriņas, Kantānes un Ontužāna iesniegumu ar lūgumu: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 142.pantu, veikt pārbalsošanu par 5. un 7.balsojumu. Tie ir saistībā ar 10. un 11. darba kārtības punkta izslēgšanu no darba kārtības, tātad likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” un likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, jo balsojumā nepiedalījās vairāki reģistrējušies deputāti. Vai deputātiem ir iebildumi par pārbalsojuma veikšanu? Ja deputātiem ir iebildumi par pārbalsojuma veikšanu, tad vispirms mums ir jābalso par to, lai būtu pārbalsojums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 44, pret– 35, atturas– 7. Pārbalsojums tātad būs. (Starpsaucieni: “Ai kauns! Kauns! Kauns! Mierīgi!”)
Cienījamie kolēģi, lūdzu deputātus balsot par to, lai no darba kārtības izslēgtu 10. darba kārtības jautājumu– likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” izskatīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 43, pret– 34, atturas– 10 deputāti. (Aplausi.) Tātad no darba kārtības tomēr likumprojekts ir izslēgts.
Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, nav izslēgts. Jā.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsojam par to, lai no darba kārtības tiktu izslēgta likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” izskatīšana trešajā lasījumā, kas darba kārtībā ir paredzēta ar 11.numuru. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 22, pret– 31, atturas– 10. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts... Likumprojekts no darba kārtības nav izslēgts. Es atvainojos.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Škapars.
Ē.Škapars (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu nr.3854. Trešajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi, kurus komisija savā sēdē ir izskatījusi.
1.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Škapars.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pieņemts. Paldies.
Ē.Škapars.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”.
1.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– daļēji atbalstīt.
2.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
3.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
4.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
5.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
6.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
E.Jaunups.
7.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
8.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
9.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
Ar šo arī visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta apstiprināšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret– 1, atturas– 1. Likums “Grozījumi Civillikumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pieņemšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””.
Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 95.pantam priekšlikumi šim likumprojektam netika iesniegti, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret– nav, atturas– 1. Likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Ēriks Škapars.
Ē.Škapars (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dokumenta numurs 3861. Komisija ir saņēmusi 8 priekšlikumus.
1.– deputātu Seiles, Emša un Zaķa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
2.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Škapars.
Arī 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu arī atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
4.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Škapars.
5.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
6. un 7.– atbildīgās komisijas priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Škapars.
Un arī 8.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Būvniecības likumā” pieņemts. Paldies!
Ē.Škapars.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Eiropas komercsabiedrību likums”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Eiropas komercsabiedrību likums” trešajā lasījumā!
1.priekšlikums Juridiskā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
5.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
6.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
7.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
9.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
11.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
14.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
15.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
16.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
17.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
18.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
19.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
20.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
21.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
22.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
23.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
24.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
25.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
26.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
27.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
28.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
29.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
30.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likums “Eiropas komercsabiedrību likums” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par šo likumprojektu. Tātad komisijas vārdā es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likums “Par Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu” pieņemts.
I.Solovjovs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Prokuratūras likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šis grozījums nepieciešams, jo Latvijas Republika tagad tiek pārstāvēta arī Eiropas līmenī. Ir šāda organizācija, kas saucas... Nu, jāsaka tā: Latvijā to sauc nezin kāpēc, saliekot divas valodas kopā– “Eurojust”. Laikam te mūsu valodniekiem būs ko domāt, vai teikt latviski “jurodžast” jeb teikt “eirojust”, bet tā, lai eiras un eiro katrā ziņā paliek.
Tātad šī septītā “a” nodaļa bija speciāli vajadzīga kā papildinājums Prokuratūras likumam.
Tā ka lūgums... Aizsardzības un iekšlietu komisija to vienbalsīgi atbalstīja. Lūgums arī kolēģiem izdarīt to pašu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dobelis.
31.marts.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 31.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja priekšlikumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā. Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam jaunu funkciju– organizēt un veikt meža ugunsgrēku ierobežošanu, kā arī precizē likuma 6.panta otrās daļas deleģējumu– Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās mežu ugunsgrēku ierobežošanā.
Komisija 1.marta sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja.
Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
31.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas otrajam lasījumam– 31.marts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” un, ņemot vērā tos apstākļus, argumentus, kādi bija mūsu rīcībā, šo grozījumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tātad 18.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 18.marts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojekts tika izskatīts komisijas sēdē 2.martā. Likumprojektā ietvertais grozījums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nederīgo dokumentu reģistrācijas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 15.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 15.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Ēriks Škapars.
Ē.Škapars (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatām dokumentu nr.3834.
Ir saņemti divi priekšlikumi. Finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Škapars.
Arī Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
Visi priekšlikumi ir izskatīti, un tādēļ lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Ē.Škapars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.marts. Paldies.
Ē.Škapars.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Strādājam ar dokumentu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, reģistrācijas nr.609.
Minētajā likumprojektā kā priekšlikumi ir iekļauts arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” ar reģistrācijas nr.1073.
1.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
3.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
4.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
5.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
6.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
7.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
8.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
Un 9.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
Lūdzu balsot kopumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
I.Circene.
Trešajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 23.martam.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 23.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Circene.
Lūdzu balsot pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Circene.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 14.marts, un izskatīt Saeimā lūdzam 17.martā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 14.marts, izskatīšana– 17.marta sēdē. Paldies.
I.Circene.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” un lūdz Saeimu atbalstīt to pieņemšanai pirmajā lasījumā, kā arī noteikt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Edgaram Jaunupam.
E.Jaunups (JL).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 17.marts. Izskatīšana otrajā lasījumā– 8.aprīlis...
Sēdes vadītāja.
Pirmā sēde pēc pārtraukuma notiek 14.aprīlī.
E.Jaunups.
Tātad izskatīšana– 14.aprīlī.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 17.marts un izskatīšana– 14.aprīļa sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā savā 2.marta sēdē. Ir pieci priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis Saeimas deputāts Buzajeva kungs. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 67, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums– Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums– Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta daļēji 5.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to...
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos... Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Es vēlētos jums paskaidrot, ko tieši mēs gribam likvidēt, izsvītrojot, kā to piedāvā Turlā kungs, no likuma 11.pantu.
Iedzīvotāju reģistra likumā 11.panta 2.daļas 1.punkts nosaka: ja bērna dzimšanas brīdī viens no bērna vecākiem ir Latvijas nepilsonis, bet otrs– ārvalstnieks, ziņas par bērna valstisko piederību iekļauj reģistrā saskaņā ar bērna vecāku savstarpējo vienošanos gadījumos, kurus neregulē Pilsonības likums un citi likumi.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzskata, ka pēc 2004.gada 18.jūnija, kad stājās spēkā grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”, tieši Statusa likums regulē minēto situāciju. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atsakās reģistrēt bērnu kā nepilsoni, piespiedu kārtā piešķirot viņam zemāku– ārvalstnieka statusu.
Apmēram reizi ceturksnī krievvalodīgā prese apraksta kārtējo skandālu par to, kā vecāki pretojas jaundzimušā bērna statusa mākslīgai pazemināšanai, un ilgstošas nereģistrēšanas rezultātā šis bērns nesaņem pabalstu un medicīnisko aprūpi.
Orientējoši ģimenēs, kurās viens no vecākiem ir ārvalstnieks ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet otrs– Latvijas nepilsonis, dzimst ap 50–100 bērnu gadā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes argumentācija ir pretrunīga. No vienas puses, tā uzskata, ka Statusa likuma 8.panta otrā daļa regulē situāciju, ja bērna dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs– ārvalstnieks. No otras puses, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atsakās piešķirt bērnam nepilsoņa statusu, ja Statusa likuma 8.panta otrā daļa neregulē šādu situāciju.
Pagājušā gada beigās administratīvā apgabaltiesa deva priekšroku vecāku interpretācijai, uzskatot, ka nedz Statusa likums, nedz citi normatīvie akti neregulē situāciju, ja bērna dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs– ārvalstnieks, tāpēc ir jāpiemēro Reģistra likuma norma. Tiesa atzīst, ka nepilsoņa saikne ar Latvijas Republiku ir ciešāka, nekā tā ir bezvalstniekam vai ārvalstniekam. Un, ņemot vērā to, ka bērna vecāki kā dzīvesvietu ir izvēlējušies Latviju, bērnam iegūstot nepilsoņa statusu Latvijā, netiek ierobežotas viņa cilvēktiesības.
Un, lūk! Tagad, zaudējot tiesā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, izmantojot balsošanu Saeimā, vēlas revanšēties un atcelt tiesības uz brīvu bērna statusa izvēli.
Aicinu, godātie kolēģi, tomēr domāt par bērniem un neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Mani vispār neizbrīna, ka šis priekšlikums ir parādījies. Mani tikai izbrīna viena lieta, ka šis priekšlikums parādījies ar Latvijas Pirmās partijas svētību. Šī partija, kā jūs zināt, stāv bērnu tiesību aizstāvju pirmajās rindās, un tieši Latvijas Pirmā partija– ja necīnās, tad vismaz vārdos aizstāv mūsu bērnu tiesības. Jūs zināt, ka arī bērnu un ģimenes lietu ministrs ir no šīs partijas rindām.
Cienījamie deputāti! Es varu saprast Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzdevumu– izstumt pēc iespējas vairāk nepilsoņu no Latvijas. Un šo uzdevumu viņi realizē arī tādā savdabīgā veidā, ka nevar vienkārši nepilsoņu bērni, kas dzimuši jauktā– nepilsoņa un ārzemnieka– ģimenē, reģistrēties kā nepilsoņi. Un pirmais solis šajā virzienā bija izmaiņas likumā, nesenās izmaiņas likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”. Izmaiņas nevainagojās ar panākumiem, jo principā tiesas lēmumi rāda, ka šis 8.pants, kurš tika mainīts iepriekšējā gadā, nestrādā, un tiesas piešķir tieši vecākiem iespēju un tiesības izvēlēties, ja bērns ir piedzimis ģimenē, kur viens ir nepilsonis, otrs– ārzemnieks, tieši šie vecāki izvēlas, vai šis bērns kļūs par nepilsoni, vai kļūs par ārzemnieku.
Tātad vai šis Turlā kunga priekšlikums (pēc būtības– Latvijas Pirmās partijas priekšlikums) ir nejaušība? Man liekas, ka ne. Mēs šodien skatījām un atbalstījām, un es arī balsoju par Civillikuma izmaiņām, kur mēs piešķīrām... vienkāršojām procedūru, kādā veidā mūsu bērni aizceļo uz ārzemēm un kādā veidā viņi ir adoptējami. Bet, ja mēs saliksim kopā šīs lietas, šis likumprojekts, šis priekšlikums un iepriekšējais, tad parādīsies ļoti neglīta glezna, ka faktiski mēs darām visu, lai pēc iespējas vairāk bērnu aizceļotu uz ārzemēm. Šajā gadījumā mēs negribam piešķirt nepilsoņa statusu, tad viņi kļūst par ārzemniekiem, un tādā veidā ceļš uz ārzemēm viņiem atklāts. Un, no citas puses, mēs adoptējam bērnus arī atvieglotā ceļā uz ārzemēm.
Tātad Latvijas Pirmā partija faktiski darbojas uz to, lai izsūtītu pēc iespējas vairāk bērnu uz ārzemēm. Vai tas ir pareizi? Par to spriest jums.
Vēl ko es gribu pateikt, atgādināt, ka, ja bērns kļūst par ārzemnieku, tad viņa tiesības ļoti nopietni sašaurinās, jo nepilsoņa bērns faktiski reģistrācijas kārtībā var kļūt par pilsoni un līdz ar to saņemt visas priekšrocības, ko bauda pilsonis. Tas ir, arī sociālās garantijas, tas ir, vēlēšanu tiesības un tā tālāk.
Un, ja, cienījamie kolēģi, jūs balsosiet par šo priekšlikumu, jūs būtiski pasliktināsiet jauktās ģimenes bērnu stāvokli. Izvēle ir vienkārša: vai uzvarēs politiskā pieeja, kā šajā gadījumā mums piedāvā Pirmā partija, vai tomēr ... humānā pieeja? Un, lai visi Latvijā dzimušie bērni būtu līdzīgi un... es uzskatu, ka tie ir mūsu bērni. Un mēs nevaram vienkārši, mums nav tādu tiesību– šķirot pēc dažādām kategorijām un vienus bērnus uzskatīt par saviem, bet otrus– ne. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ko tad ar šo grozījumu vēlas panākt Latvijas Pirmās partijas pārstāvis Turlā kungs? Un Pirmās partijas pakļautībā esošā Iekšlietu ministrija?
Nu, Latvijas Pirmās partijas piedāvātā grozījuma pieņemšanas sekas ir izprotamas. Te ir jautājums par ģimenēm, kur māte, teiksim, ir Latvijas nepilsone, bet tēvs– Ukrainas pilsonis, tiek atņemta izvēles brīvība. Saskaņā ar likuma pantu, kuru Turlā kungs piedāvā izsvītrot, vecāki varēja paši izvēlēties bērna statusu. Ja ģimene vēlējās turpināt dzīvot Latvijā, tad bērnam izvēlējās nepilsoņa statusu un deva iespēju saņemt Latvijas pilsonību atvieglotā ceļā.
Ja ģimene vēlējās pārcelties uz Ukrainu, izvēlējās ārvalstnieka statusu un noformēja zīdaiņa uzturēšanās atļauju.
Cienījamās dāmas un kungi! Šāda izvēles brīvība pastāv mūsu likumdošanā jau septiņus gadus. Pēc mūsu aplēsēm, šajā laikā pasaulē bija... mācās apmēram 1000 šādu bērnu. Daudzi no viņiem, iziedami nepilsoņa statusa starpposmu, jau ir reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Vai tad viņi kaut kādā veidā bija grāvuši mūsu valsts drošību? Nu, lūk, ir atnākusi Pirmā partija, kurai piemīt īpaša bērnu mīlestība. Ir atnācis padomju armijas pulkvedis Turlais, un viņam sāka likties, ka šīs brīvības ir dots par daudz. “Nē!”– teica viņi. “Lai jaundzimušais ar savu pirmo brēcienu uzreiz kļūst par ārvalstnieku!”
Rodas jautājums– kādēļ? Kādēļ jums bez jebkādas motivācijas gribas izdarīt tā, lai zīdainim un viņa vecākiem kļūtu sliktāk?
Turlā kungs, jūsu jaunā, jau sestā pēc kārtas partija, varētu teikt, ka tas ir pretrunā ar kristīgo morāli.
Cienījamās dāmas un kungi! Pat ļaunumam ir jābūt motivētam! Piemēram, par Latvijas bērnu adoptācijas uz ārvalstīm procedūras atvieglošanu, bez šaubām, varētu saņemt 30 Jūdasa sudraba grašus.
Par varonīgo uzvedību, novēršot skolnieku demonstrācijas, Jēkabsona kunga vadītais no Iekšlietu ministrijas Turlā kungs izmaksā drosmīgajiem policistiem no 500 līdz 700 latu.
Galu galā arī ķēniņš Hērods, slaktējot visus vīriešu dzimuma zīdaiņus, cerēja, ka viņu vidū būs arī Dieva Dēls.
Cienījamās dāmas un kungi! Nemotivētais ļaunums ir daudz vairāk raksturīgs nevis tradicionālām kristīgajām konfesijām, bet totalitārajām sektām. Radoši pieejot Bībeles tekstam, varētu pieļaut, ka kāds, kā tas ir teikts Apokalipsē, kura rokās atrodas vienlaicīgi gan tranzīts, gan kontrole pār tranzītu, par saņemto peļņu visās ielās izkārs antikrista portretu. Antikrista, kurš kopā vēl ar diviem ministriem no Pirmās partijas atklāti piedalījās sektas jaunās paaudzes raganu sapulcē. Nevainīgu bērnu asiņu upurēšana šāda altāra priekšā ir visai piedienīga lieta.
Turlā kungs, jums vēl ir laiks mainīt savas domas un, rīkojoties saskaņā ar kristīgās morāles normām, atsaukt savu kanibālisko grozījumu.
Kas attiecas uz PCTVL frakciju, tad mēs līdz pēdējam cīnīsimies par bērnu interesēm. Un gadījumā, ja šis grozījums tiks pieņemts, esam gatavi pieprasīt no Valsts prezidentes, lai viņa neizsludina šo pedofobisko likumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mums nebūtu jābrīnās, ka politiskas intereses tiek pamatotas ar humānisma principiem. Pirms brīža mēs, pateicoties vairākumam, atrisinājām jautājumu par bērnu dzīvošanu ģimenēs kā adoptētiem bērniem, ignorējām šoreiz politisko motivāciju, iebildumus, ka, lūk, šī funkcija pāriet no vienas ministrijas otrai ministrijai, no vienas partijas kontroles otras partijas kontrolei, un ir pilnīgi dabīgi, ka ir arī atšķirīgi priekšstati par kristīgās morāles principiem cilvēkiem, kuri ilgāko mūža daļu ir dzīvojuši nekristīgā sabiedrībā, taču tagad jautājumā par jaundzimušajiem bērniem, kuriem kāds no vecākiem ir pilsonis, kāds no vecākiem nav pilsonis, pēc oponentu piedāvātās argumentācijas par normālu tiek uzskatīta situācija, ka, piemēram, tēvs ir ārzemnieks, bērns ir Latvijas pilsonis un māte ir vispār bez pilsonības. Šāda kombinācija, protams, neatbilst nekādām civilizētas sabiedrības normām un izpratnei, jo galvenā motivācija šeit iesniegtajam priekšlikumam ir, un kā tas ir Eiropā un citur pasaulē pieņemts, lai bērnam būtu savu vecāku pilsonība. Bērns piedzimst no saviem vecākiem, un bērns manto savu vecāku pilsonību. Un tiešām tā nav bērna izvēles iespēja, pie kādas pilsonības pieder viens viņa vecāks vai otrs vecāks. Taču mums ir jāapzinās, ja mēs runājam par izvēles iespējām, tad šī izvēle jau nav bērnam. Šī izvēle ir vecākiem. Un arī tam vecākam, kurš uz šo brīdi ir bez pilsonības jeb, kā mēs sakām, “nepilsonis”, arī viņam ir šī izvēles iespēja. Tā ir viņa brīva izvēle. Vai viņš grib palikt bez Latvijas pilsonības, vai viņš tomēr grib šeit dzīvot un iegūt šo Latvijas pilsonību, un vai viņa bērns būs pēc tēva pilsonības vai pēc mātes pilsonības.
Mums ir jāatceras viena lieta, ko mēs bieži vien aizmirstam, un mūsu oponenti it sevišķi. Ka tāda jēdziena kā “padomju pilsonis”– tāda vairs mums nav Latvijā. Tātad katrs cilvēks, katrs pilsonis ir piesaistīts pie noteiktas valsts. “Padomju pilsonis”– tas bija jēdziens, kur neatkarīgi no dzīvesvietas šī vienotā piederība neko negarantēja un tajā pašā laikā bija visaptveroša. Un ir pilnīgi normāli, ka Latvijas likumos mēs paredzam šo principu, ka bērns piedzimstot manto savu vecāku pilsonību. Un viņš var mantot tikai tā vecāka pilsonību, kuram ir šī pilsonība. Ja ir vienam tikai pilsonība... Ja abiem vecākiem ir pilsonība, atšķirīga pilsonība, lūk, tad gan ir šī vecāku izvēle, pie kuras pilsonības piederēs bērns. Bet nevar būt tāda situācija, ka bērns piedzimst un kļūst par kādas citas valsts pilsoni, nekā ir viņa viens vai otrs vecāks.
Tāpēc kolēģa Turlā priekšlikums ir atbalstāms, un tas ir pilnīgi normāls un atbilstošs arī tai tendencei vai tām norādēm, ko mēs esam saņēmuši, ka Latvijas valstī tiek rekomendēts mazināt nepilsoņu skaitu, likvidēt šo nepilsoņu statusu, dodot cilvēkiem iespēju izvēlēties pilsonību, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam vēl pavairot nepilsoņu skaitu pēc tā modeļa, kā šeit piedāvāja godājamie kolēģi no mūsu opozīcijas.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Labrīt, godātie Saeimas kolēģi! Ir diezgan nepatīkami gadu gadiem runāt vienu un to pašu un vienmēr nonākt situācijā, kurā it kā klausās, bet nu nedzird... nedzird nekad un neko, tikai pieprasa savu kārtību. Un šobrīd šī mana replika attiecas uz mūsu kreisā spārna deputātiem, kas ir pārstāvēti parlamentā.
Šī dubultā morāle un dubultais kritērijs, ko jūs sludināt bez aiztures no Saeimas tribīnes, ir ļoti grūti pārvarama vēsiem nerviem. Kad tad jums īsti tas nepilsoņa statuss ir labs? Kad tad tas nepilsoņa statuss jums ir slikts? Jūs jau paši maldāties trijās priedēs tikai tāpēc vien, ka pilsonības jēdziena izpratne jums, kreisajiem, ir tiktāl deformēta, ka jūs tā būtību nespējat vai nevēlaties izprast.
Nepilsonis, kura otra ģimenes puse ir, piemēram, Lietuvas pilsonis, vienlaikus šim bērnam dod iespēju saņemt arī Eiropas pilsoņa statusu, ja šim bērnam reģistrē Lietuvas pilsonību. Tajā pat laikā jebkurš nepilsonis Latvijā ir tiesīgs naturalizēties, kļūt par Latvijas pilsoni un bez šķēršļiem pats sev un arī savam bērnam iegūt Latvijas pilsonību.
Ja viens ir nepilsonis un otrs ir Krievijas pilsonis, kurš Latvijā ir radījis un dzemdējis bērnu, tad jūsu argumenti, Buzajeva kungs, arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vienmēr ir tādi, ka tajā situācijā šī bērna situācija Latvijā tiek pasliktināta. Bet tad ir pretjautājums pēc būtības. Naturalizēties nepilsonis, kurš dzīvo Latvijā, nevēlas. Labumus sev un bērnam grib. Tad kur tad ir tā skaidrā sapratne par attieksmi, kas ir pilsonība un kādai tai ir jābūt? Un vai Latvijas valsts dod vai nedod iespēju šo pilsonības statusu sasniegt? Nekas nevienam netiek pasliktināts. Nerunājiet šeit blēņas, jūs melojat!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Bartaševičs. Otro reizi.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Lai uz visiem laikiem būtu skaidra mūsu pozīcija attiecībā uz nepilsoņiem un nepilsoņa statusu, mūsu pozīcija ir negatīva. Vispār nevar būt tāds statuss... nav pieļaujams. Bet, ja tas izveidojas, tad mēs ar visiem spēkiem cīnīsimies par to, lai atvieglotu nepilsoņiem dzīvi šeit, Latvijā.
Un mūsu pozīcija šajā konkrētajā jautājumā ir nevis stimulēt, kā šeit Rugātes kundze teica, lai šo bērnu vecāki pēc iespējas ātrāk saņemtu Latvijas pilsonību, bet lai atvieglotu šim bērnam dzīvi. Un dubultmorāles šeit nemaz nav. Tieši no pretējās puses it dubultmorāle. Mēs ar tādiem it kā labiem nodomiem bojājam bērniem dzīvi. Un ja viņš nevarēs... ja viņš saņems nepilsoņa statusu, viņam būs atvieglots ceļš uz Latvijas pilsonību. Viņš var vienkārši... es vēl atkārtošu, ka vienkārši reģistrēties un dabūt Latvijas pilsonību.
Vai tas nav pareizs ceļš? Un mēs šeit runājam, ka mēs gribam samazināt šo nepilsoņu skaitu. Labi, tad šādā veidā samazināsim nepilsoņu skaitu, nevis kaut kādā ... nesaprotamā veidā mēs gribam caur vecākiem– piespiest viņus saņemt Latvijas pilsonību, un pēc tam tad bērni būs pilsoņi.
Nu tas ir nesaprotams ceļš un nepieļaujams ceļš. Samazināsim nepilsoņu skaitu ar normālām, civilizētām metodēm!
Lūdzu neatbalstīt nekādā gadījumā Turlā kunga priekšlikumu un balsot “pret”!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Drusciņ par dubulto morāli. Es šeit esmu samērā jauns deputāts, bet cienījamā Rugātes kundze tomēr ir jau otrā deputātu paaudze un arī ir piedalījusies 7.Saeimas darbībā. Un viņa balsoja gan par Iedzīvotāju reģistra likumu savulaik, gan par šo 11.pantu tajā pašā redakcijā, kuru viņa grib šodien izslēgt. Par kura dubultmorāli vispār ir runa?
Ja runa par būtību, tad, cienījamie kolēģi, ir trīs tiesiskās pakāpes Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Pirmā ir Latvijas pilsoņi, otrā– Latvijas nepilsoņi (tā ir, protams, zemāka), un trešā, viszemākā, ir ārvalstnieki ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Esošā 11.panta redakcija dod vecākiem iespēju– vai nu izvēlēties bērnam otro pakāpi, vai trešo. Un piedāvātais grozījums nedod viņiem iespēju, un zīdaiņi no dzimšanas brīža... viņi saņem tikai trešo pakāpi.
Protams, mēs cīnīsimies par katra cilvēka likteni un gribam paaugstināt viņa statusu kaut vai par vienu pakāpi, ja tas ir iespējams.
Un administratīvajā apgabaltiesā, kurā griezusies šā bērna ģimene, viņi vinnēja, un apgabaltiesas spriedumā, kurš ir Rugātes kundzes rīcībā, noteikti teikts, ka šī PMLP rīcība pazemina zīdaiņa statusu.
Saskaņā ar to lūdzu neatbalstīt Turlā kunga priekšlikumu, un vēl vienreiz brīdinu, ka mēs cīnīsimies līdz galam un būsim spiesti lūgt Valsts prezidenti neizsludināt šo likumu ar šo grozījumu.
Paldies! Padomājiet vēl vienu reizi!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Ko tieši piedāvā šeit Turlā kungs? Turlā kungs piedāvā legalizēt to darbību, kuru pašreiz veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, ka bērniem, kuri piedzimst šeit, Latvijā, nedod brīvi izvēlēties iespēju vai nu saņemt nepilsoņa statusu un pēc tam kaut kad naturalizēties, vai nu saņemt ārzemnieka statusu. Un tad viņiem nebūs iespēja naturalizēties un saistīt savu dzīvi ar Latviju, nebūs iespējas vai tā iespēja būs ļoti apgrūtināta.
Ja mēs atcelsim šo normu, tad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde rīkosies kā iepriekš un bērniem būs iespēja saņemt tikai tā ārzemju pilsoņa pilsonību, kura ir vienam no viņa vecākiem.
Vai mums nav vajadzīgi jaunie pilsoņi? Vai mums nav vajadzīgi jaunie Latvijas Republikas subjekti? Vai mums ir tik daudz cilvēku? Vai mums dzimst tik daudz bērnu, ka mēs varam atteikties no šiem bērniem šeit, Latvijā? Padomājiet par to, kas uzturēs savus vecākus šeit, Latvijā, ja mums nebūs tie bērni!
Un es vēršos pie Latvijas Pirmās partijas: padomājiet par to! Jūs, bērnu aizstāvji!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Gulbja, Dobeļa, Ostrovskas, Kāposta, Grīnblata, Tabūna un citu deputātu jautājumu iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam par Valmieras policijas pasākumiem un rīcību saistībā ar Māra Ādamsona nežēlīgo slepkavību Valmierā. Jautājums tiks nodots ministram.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Ribakova, Bartaševiča un Cileviča deputātu jautājumu ārlietu ministram Artim Pabrikam par Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas kursu maiņu. Arī šis jautājums tiks nodots ministram.
Vārds paziņojumam deputātei Elitai Šņepstei.
E.Šņepste (TP).
Cienījamie kolēģi! Latvijas un Taivānas parlamentu sadarbības grupas sanāksme pulksten 10.30 Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingūnai Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Jānis Šmits, Nikolajs Kabanovs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Aigars Pētersons, Andrejs Radzevičs, Jānis Strazdiņš, Andris Tolmačovs, Dzintars Zaķis un Ērika Zommere. Paldies.