• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par NATO Parlamentārās asamblejas delegāciju Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.09.2000., Nr. 310 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10370

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Ukrainas ministra vizīti

Vēl šajā numurā

05.09.2000., Nr. 310

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par NATO Parlamentārās asamblejas delegāciju Latvijā

P2.JPG (24678 BYTES) P1.JPG (21482 BYTES)

Vakar, 4.septembrī, Saeimas namā: NATO Parlamentārās asamblejas delegācija (attēlā pa kreisi) sarunā ar NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju Aleksandru Kiršteinu un Saeimas priekšsēdētāja biedru Rihardu Pīku (attēlā pa labi).                        Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra un Saeimas komisijās

Pirmdien, 4.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar NATO Parlamentārās asamblejas delegāciju.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz NATO un sadarbību ar pārējām Baltijas valstīm.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Pīks uzsvēra, ka NATO kandidātvalstīs notiekošie procesi ir ļoti būtiski, tāpēc nepieciešama informācija par to norisi, un NATO Parlamentārās asamblejas delegācijas vizīte ir viens no veidiem, kā šo informāciju iegūt no pirmavotiem. R.Pīks informēja, ka piecas no sešām Saeimas frakcijām atbalsta konsekventu Latvijas virzību uz iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē. Arī socioloģisko aptauju rezultāti liecina par to, ka pieaudzis sabiedrības atbalsts Latvijas integrācijai NATO.

Atbildot uz NATO Parlamentārās asamblejas delegācijas jautājumu par sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, Saeimas priekšsēdētāja biedrs sacīja, ka gan Baltijas asamblejas, gan Baltijas jūras valstu padomes tikšanās laikā tiek diskutēts par jautājumiem, kas skar Baltijas valstu virzību uz NATO.

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī Saeimas Eiropas lietu komisijas darbība un darbs pie likumdošanas saskaņošanas ar ES normām.

Arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Ārlietu komisijas un NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvji tikās ar NATO Parlamentārās asamblejas delegāciju.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja Latvijas integrāciju Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās, īpašu uzmanību veltot sabiedrības informētībai un attieksmei pret šiem procesiem.

Sarunas ievadā NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins iepazīstināja viesus ar parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums informēja par komisijas sadarbību ar Aizsardzības ministriju NATO paplašināšanās jautājumos, tostarp par Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO (MAP) izpildi, Sadarbības mērķu ar NATO analīzi un aizsardzības budžeta 2001. gadam sagatavošanu atbilstoši plānotajam pieaugumam.

Pārrunājot Latvijas virzību uz NATO, viesus interesēja, vai mūsu valsts izvēles pamatā ir ģeogrāfiski vai drošības apsvērumi un vai visas parlamentā pārstāvētās politiskās partijas atbalsta Latvijas dalību šajā drošības organizācijā. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts paskaidroja, ka noteicošie ir abi aspekti, jo iekļaušanās Eiropas valstu ģimenē nes līdzi arī drošības garantijas. Uz Parlamentārās asamblejas dalībnieku jautājumu, vai iedzīvotāji apzinās ar integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē saistītos izdevumus un to ietekmi uz valsts ekonomiku, Latvijas parlamentārieši atbildēja, ka kopumā gan Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, gan sabiedrība atbalsta mūsu valsts iestāšanos NATO.

Viesi vēlējās uzzināt arī Latvijas reakciju uz nepieciešamību nākotnē līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO daļu valsts suverenitātes deleģēt šīm organizācijām. "Labāk deleģēt daļu suverenitātes Briselei, nekā zaudēt to pavisam," atbildēja Ārlietu komisijas pārstāvis Valdis Birkavs. Savukārt G.Krasts akcentēja, ka ES un NATO ir pierādījušas lēmumu pieņemšanas demokrātisko raksturu, iesaistot to apspriešanā visas dalībvalstis.

Abas puses pārrunāja arī Latvijas līdzdalību miera uzturēšanas misijās un sabiedrības attieksmi pret to.

Saeimas preses dienests

Pie ārlietu ministra

Vakar, 4. septembrī, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar NATO Parlamentārās asamblejas delegācijas dalībniekiem.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās procesu turpināšanai būtisks ir katras to dalībvalsts parlamenta atbalsts un šādas vizītes ļauj parlamentāriešiem labāk iepazīties ar Latvijas paveikto, sagatavojoties dalībai ES un NATO.

Tikšanās laikā I.Bērziņš iepazīstināja ar Latvijas ārpolitikas prioritātēm, kā arī atbildēja uz NATO dalībvalstu parlamentāriešu jautājumiem. Tika runāts par sabiedrības atbalstu Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem. Tika skarts NATO paplašināšanās process un Latvijas gatavība pievienoties aliansei, kā arī militārās sadarbības jautājumi. Ministrs raksturoja Baltijas valstu sadarbību, kā arī attiecības ar Krieviju. NATO Parlamentārās asamblejas delegācijas pārstāvji interesējās par Latvijas integrāciju ES un to, kādu Latvija vēlas redzēt Eiropas Savienību nākotnē.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!