Zīmola apoloģija

Ar gandarījumu jāsecina, ka latviešu valodā nostiprinājies jauns, stilīgs, pašu veidots vārds “zīmols”. Angliskā “brenda” aizstājējvārds kļuvis par nozīmīgu jēdzienu ne tikai reklāmas biznesā – 21. gadsimta kultūra nav iedomājama bez diskusijām par lielajām starptautiskajām kompānijām, antiglobālistiem un manipulāciju ar masu apziņu. Jaunie mākslinieki labprāt pievēršas parafrāzēm par patērētāju kultūru, un mūsdienu filozofi uzsver globalizācijas un komercializācijas nozīmi mūsdienu kultūrā.
Tāpēc likumsakarīgi, ka pasaulslavenā reklāmas speci-ālista Volija Olinsa grāmata “Par zīmolu” Latvijā izdota mākslas un dzejas grāmatu apgādā “Neputns” – zīmolu sistēmas attīstība pasaulē pēdējo pusotra simta gadu laikā savdabīgā veidā atklāj šā laikmeta cilvēces vēsturi, un mūsdienu zīmolvedības principu izvērtējums daudz ko pasaka par visu mūsdienu sabiedrību. “Valsts loma sarūk, privātā iniciatīva izvēršas, un cilvēki kļūst arvien skeptiskāk noskaņoti pret tādām vispāratzītām institūcijām kā policija, mediķa profesija vai politika. Zīmoli, kas ir vitāli, individuāli, prot pielāgoties un šķiet iemiesojam šo jauno tendenci, izrādās pievilcīgi,” raksta V.Olinss.
Kā īsti definēt zīmolu? Latviešu reklāmas speciālista Ērika Stendzenieka sarakstītajā emocionālajā, sirsnīgajā pēcvārdā zīmoli definēti kā “psiholoģiski koncepti, kas mājo sabiedrības apziņā”. Pretēji Latvijas slavenāko produktu (Rīgas melnais balzams, šokolādes sieriņš “Kārums”) mierpilnajai eksistencei, pasaules slavenākie zīmoli popularitāti un ilgu produkta mūžu nodrošina, asociējot savu produktu ar zināmai patērētāju grupai tīkamiem tēliem, vērtībām, dzīves stilu.
V.Olinsa grāmata zināmā mērā rakstīta kā atbilde anti-globālistu ideoloģijai, kas kritizē starptautisko kompāniju zīmolus kā “smadzeņu skalošanas” un ekspluatācijas simbolus. Uz to V.Olinss atbild, ka mūsdienās zīmolvedība ir iespiedusies arī izglītības, sporta, modes, tūrisma, mākslas, teātra, literatūras jomā, reģionālajā un nacionālajā apziņā, respektīvi, jebkurā iedomājamā sfērā – arī vides aizsardzības kustības “Greenpeace”, Sarkanā Krusta un “Amnesty International” vārdi ir kļuvuši par zīmoliem, un to komunikācija ar sabiedrību notiek pēc tādiem pašiem principiem kā citu zīmolu nesējiem, tātad cīnīties ar zīmoliem nozīmētu cīnīties pret mūsdienu cilvēka domāšanu. Turklāt pasaulē, kurā valda milzīga konkurence un racionāla izvēle ir kļuvusi gandrīz neiespējama, zīmoli, kā uzskata V.Olinss, nozīmē “skaidrību, pārliecību, patstāvību, statusu, piederību – visu to, kas ļauj cilvēkiem kaut kādā veidā pašnoteikties. Zīmoli nozīmē identitāti”.
Grāmatas divpadsmit nodaļās V.Olinss rāda gan zīmolu attīstības vēsturi kopš 19. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, kad iekārdināšanas kampaņas palīdzēja pārdot nekvalitatīvas ātrā noieta patēriņa preces jeb “pilnīgu draņķi – nedaudz uzbudinošu, aromātisku un pievilcīgu”, gan analizē mūsdienu zīmolvedības situāciju, kurā pasaule pārorientējas no precēm uz pakalpojumiem un kurā zīmols ir sekmīga uzņēmuma kodols.
Kad lasītājs izceļojies pa transkontinentālo zīmolu vēsturi, tagadni un nākotni, Ē.Stendzenieka pēcvārds tam atgādina, ka zīmols nav tikai agresīva, nogurdinoša un demagoģiska propaganda – pievilcīgs zīmols ir radīts saskaņā ar cilvēka vēlmēm un iespējām, un tā radītājam tas nozīmē hobiju, dzīvesveidu un misiju. Šāds zīmols iekaro savu patērētāju ar uzticamību un intimitāti, jo neuzskata klientu tikai par “peļņu nesošu vienību” vien. Kad mainīsies Latvijas reklāmas situācija un sabiedrība vairs nebūs jāuzpērk tikai ar produktu loterijām un atlaidēm, iespējams, arī zīmoli mūsu acīs iegūs cilvēcīgākus vaibstus un “nopirks” mūs ar vecajām, labajām lietām – mīlestību, draudzību, sirsnību.

Mg.art. Kārlis Verdiņš