
“Lauksaimnieciskajā izglītībā ir iestājies krahs,” atzina Jāņmuižas profesionālās vidusskolas direktors Ojārs Ābolkalns. “Ir lielas problēmas ar lauksaimniecības speciālistu sagatavošanu, piemēram, traktoristus negatavo vispār. Zemes īpašnieki prasa, bet nav skolēnu, kas vēlētos mācīties. Vislielākās problēmas ir ar materiāltehnisko nodrošinājumu – pēdējo desmit gadu laikā pa visu valsti ir nopirkts tikai viens traktors.”
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis par visnotaļ kritisko situāciju vidējā profesionālajā izglītībā, kas līdz pagājušā gada 1.jūlijam bija tiešā Zemkopības ministrijas pārziņā. Savrupība noved pie atpalicības, bet Latvijā ir nepieciešama kvalitatīva izglītība, tāpēc jārod risinājumi vairāk nekā desmit gados uzkrātām problēmām.
Izglītības pieejamības aspektā ļoti būtisks jautājums ir par bērniem bāreņiem, kas turpina mācības pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Skolām naudas nav, un pašvaldība tam finansējumu nepiešķir, tādēļ bērni paliek bez pusdienām, bet tiek ierobežotas arī viņu izglītības ieguves un aroda apguves iespējas. Ir jādomā, kā pilnveidot bez vecāku gādības palikušo bērnu un bāreņu aprūpi un nodrošināt bērnu tiesību aizsardzību, kur svarīga ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nostāja.
Direktoru padome par ļoti būtisku uzskata pašvaldību atbalstu, tāpēc neizpratni izraisa Rīgas domes noraidošā un neieinteresētā attieksme pret profesionālajām mācību iestādēm.
Sarunā vairākkārt tika uzsvērts, ka profesionālās sistēmas uzlabošanai nepieciešams stratēģiskais nodarbinātības plāns. Būtu vēlama lielāka uzņēmēju atsaucība audzēkņu prakšu vietu nodrošināšanā. Lielāka uzmanība pievēršama pedagogu tālākizglītībai un skolu materiālās bāzes nodrošināšanai, kas celtu profesionālās izglītības pievilcību jauniešu acīs un nodrošinātu tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu.
Laila Spaliņa, ministres padomniece komunikāciju lietās