Vai darbs un pabalsts ir savienojami?

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

“Valsts mani spiež nestrādāt, kamēr atrodos bērna kopšanas atvaļinājumā” – tā, vakar, 8. martā, preses konferencē pauda Dzimumu līdztiesības apvienības valdes locekles. Sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes (LU) docente Aivita Putniņa, juriste, LU doktorante Kristīne Dupate un maģistrante kultūras/ mākslas menedžmentā Aija Freimane (visas vairāku bērnu māmiņas) vakar iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā. Tā būtība: Satversmei neatbilstoša ir likuma norma, kas liedz saņemt bērna kopšanas pabalstu, ja tā saņēmējs strādā nepilnu darba laiku. A. Putniņa uzskata, ka sievietei, gadu nestrādājot, būtiski zūd kvalifikācija, tādēļ valstij būtu jāveicina iespējami drīzāka māmiņu atgriešanās darba tirgū. Šobrīd vecākiem ir jāizdara izvēle: vai līdz bērna viena gada vecumam nestrādāt nemaz un saņemt bērna kopšanas pabalstu vai strādāt nepilnu darba laiku un to zaudēt. Dzimumu līdztiesības apvienība uzskata, ka šī norma ir diskriminējoša un neveicina darba un ģimenes dzīves apvienošanu. Apvienības valdes locekles uzskata, ka bērni tikai iegūs, ja abi vecāki būs strādājoši. Kā norādīja K. Dupate, divdesmit četras stundas diennaktī būt kopā tikai ar bērniņu prasa no sievietes pārāk daudz spēka, nemitīgas uzmanības, līdz ar to pastāv risks kļūt neiecietīgai. Visas jaunās sievietes apgalvoja, ka bērni tikai iegūst, ja māmiņa strādā. K. Dupate stāsta, ka viņai ir dažus mēnešus vecs bērniņš un viņa sekmīgi varētu apvienot tā kopšanu ar pilna laika doktorantūras studijām. Taču studentiem obligāta prasība ir pedagoģiskā prakse, lasot lekcijas. Par tām tiek arī maksāts. Tāpat doktorantūras studentiem ir jābūt zinātniskajām publikācijām, par kurām arī tiek saņemta samaksa. Līdz ar to doktorantei zūd tiesības uz bērna kopšanas pabalstu. Dzimumu līdztiesības apvienība uzskata šo situāciju par absurdu.
Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) juriste Anita Kovaļevska atzina: ir labi, ka sākta šāda diskusija. Taču VCB nevar viennozīmīgi apgalvot, ka Dzimumu līdztiesības apvienības apstrīdētā likuma norma ir neatbilstoša Satversmei.
Arī Labklājības ministrija uzskata, ka situācija ir sarežģīta un monētai ir arī otra puse. Kāda tā ir? Visu viedokļu sīkāku analīzi un diskusiju par šo tēmu turpināsim rītdienas laikrakstā.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv