Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lidostas attīstība turpināsies. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.2005., Nr. 40 https://www.vestnesis.lv/ta/id/103217

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārzemju presē

Vēl šajā numurā

09.03.2005., Nr. 40

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lidostas attīstība turpināsies

“Latvijas Vēstnesis” jau ne reizi vien atspoguļojis mūsu valsts civilās aviācijas attīstības gaitu. Vakar satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un starptautiskās lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētājs Dzintars Pomers informēja par lidostas pērnā gada darba rezultātiem un turpmākās attīstības plāniem.

Vērienīgi darbi lidostā un tās teritorijā

LIDOSTA.PNG (76771 bytes)
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

2004.gads lidostai bijis visstraujākais attīstības posms līdzšinējās darbības laikā. Dz. Pomers norādīja: vēl pirms desmit gadiem tika apkalpoti 300 000 pasažieru gadā, pērn šis rādītājs audzis līdz vienam miljonam, bet turpmākajos gados paredzēts pasažieru plūsmu palielināt līdz 5 – 6 miljoniem cilvēku gadā. Pērn pasažieru skaits, salīdzinot ar 2003.gadu, audzis par 49 procentiem, bet lidojumu skaits – par 40,1 procentu. Esam ne tikai Baltijas līderi – ar šādiem attīstības tempiem nevar lepoties neviena cita Eiropas lidosta. Arī lidostas neto apgrozījums (saskaņā ar neauditētajiem rezultātiem) audzis no 8,3 miljoniem latu 2003.gadā līdz 10,3 miljoniem latu pērn.
Dz. Pomers uzsvēra: lai sasniegtu plānotos rezultātus, būs jāveic vairāki darbi. Šogad paredzēts pabeigt pērnā gada nogalē sākto lidostas jaunā, tā dēvētā Ziemeļu termināļa, būvi. Šī ēka tiks izmantota galvenokārt to pasažieru apkalpošanai, kuri nav Šengenas valstu iedzīvotāji, jo terminālī būs nodrošinātas labākas iespējas robežkontroles un citu nepieciešamo dienestu darbībai. Ēkas pirmais un otrais stāvs kalpos pasažieru vajadzībām, bet trešajā stāvā tiks izvietots Latvijas aviosabiedrības “airBaltic” galvenais birojs.
Taču lidostas kapacitāte nespēs nodrošināt perspektīvā paredzamo ikgadējo 5–6 miljonu pasažieru plūsmas apkalpošanu, tāpēc līdzās pašreizējai lidmašīnu piestātņu ēkai jāuzbūvē vēl divas. Tiks izveidota arī šādam cilvēku daudzumam atbilstoša bagāžas šķirotava, bet līdzšinējo stāvlaukumu nomainīs daudzstāvu autostāvvieta. Lai lidosta spētu piedāvāt tranzītpakalpojumus lielākiem lidaparātiem, paredzēts pagarināt lidlauka skrejceļus, šā projekta īstenošanai izmantojot Eiropas Savienības finansējumu. Paredzams, ka kopējās lidostas paplašināšanas un modernizācijas izmaksas būs ap 70 miljoni latu.
Lidostas attīstības plāni saistās arī ar tai piederīgās teritorijas saimniecisko izmantošanu. Apmēram 90 hektāru platībā (lidostas teritorijas kopplatība ir ap 600 hektāru) tiks ierīkots biznesa parks, kurā paredzēts būvēt ēkas dažādu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vajadzībām, kā arī viesnīcas. Parka izveide jau sākta, un gaidāms, ka biznesa aprindu ieinteresētība par biroju atvēršanu šajā vietā strauji augs. Jau tiek būvēts valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” modernais šķirošanas komplekss, savukārt AS “Preses nams” lidostas teritorijā plāno tipogrāfijas celtniecību.
Dz. Pomers pastāstīja, ka nākotnē lidostu ar Rīgas centru savienos ātrgaitas tramvaja līnija – šāds maršruts iekļauts Rīgas attīstības plānā, un līnijas atklāšanas termiņi atkarīgi no Rīgas domes lēmumiem.

Cīņa par investīcijām bijusi sekmīga

Arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers atzina, ka pagājušais gads lidostas darbā bijis faktiski revolucionārs. Viņš norādīja, ka lidosta no parasta valsts uzņēmuma kļuvusi par svarīgu valsts ekonomiskās attīstības instrumentu, jo nauda, ko pasažieri izdod Latvijā, uzskatāma par investīciju valsts izaugsmē. A.Šlesers uzsvēra, ka aviopārvadājumu attīstīšana nepieciešama arī ārvalstu kompāniju investīciju sekmēšanai. Ministrs atgādināja, ka vēl pirms dažiem gadiem, piemēram, Francijas uzņēmēji nelabprāt investēja mūsu valstī tieši transporta problēmu dēļ – gaisa satiksme ar Rīgu bija neērta un dārga.
Pērnais gads Latvijai bija nozīmīgs arī ar aviosatiksmes cenu vērā ņemamu pazemināšanos. Iedzīvotājiem lidojumi kļuvuši pieejamāki, pirmām kārtām pateicoties “lēto” aviosabiedrību “Ryanair” un “EasyJet” ienākšanai mūsu valsts tirgū. Ministrs atgādināja, ka nereti izskanējis jautājums – vai ministrs drīkst personiski runāt ar ārvalstu uzņēmumu vadību par to iespējamo ienākšanu valsts tirgū. Pēc A. Šlesera domām, cīņa par investīcijām ir mazas valsts valdības pienākums. Viņš norādīja, ka šī cīņa devusi augļus – piemēram, Viļņas lidosta attīstības ziņā ievērojami atpaliek, un daudzi Lietuvas iedzīvotāji ar automobiļiem un autobusiem dodas uz Rīgu, lai izmantotu Rīgas lidostas pakalpojumus. Turklāt Lietuvas galvaspilsētas lidosta saņem nozīmīgas valsts dotācijas, bet lidosta “Rīga”, kā nopietnam tirgus dalībniekam klājas, savu eksistenci un darbību nodrošina pati. Zīmīgi, ka šā gada sākumā lidostas rādītāji ir arī labāki nekā Tallinas lidostai, kaut agrāk šajā laikā Igaunijas galvaspilsētas lidostā pasažieru apgrozījums bija lielāks.

Atjaunos iekšzemes aviolīnijas

Satiksmes ministrs pauda gandarījumu par “airBaltic” aktivitātes pieaugumu. Pērn Latvijas aviosabiedrība ne vien saglabājusi savu vietu tirgū, bet arī atklājusi vairākus jaunus maršrutus un izveidojusi bāzi Viļņā. Latvijas tirgū atgriezusies sabiedrība “Austrian Airlines”, bet “debitantu” pulku papildinājušas kompānijas “KLM” un “Uzbekistan Airways”. Pašreizējie lidostas attīstības tempi ļauj cerēt, ka šogad tiks apkalpoti jau divi miljoni pasažieru, sliktākajā gadījumā – 1, 5 miljoni.
A. Šlesers arī paziņoja, ka, iespējams, jau šā mēneša beigās tiks sākti “airBaltic” lidojumi uz Liepāju, bet netālā nākotnē – arī uz Ventspili. Paredzams, ka sākotnēji nedēļā būs četri reisi Rīga – Liepāja, bet lidaparātu izlidošanas un ielidošanas laiki tiks saskaņoti ar lidostas “Rīga” vakara un rīta ārvalstu reisu grafiku. Diemžēl pagaidām nav iespējams sākt lidojumus uz Daugavpili.   A.Šlesers paskaidroja, ka šās pilsētas lidlauks atrodas privātā valdījumā, un vietējā pašvaldība nav centusies problēmu atrisināt. Atcerēsimies: regulāri iekšzemes avioreisi Latvijā nav bijuši pieejami kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!