Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Katram sava Jūrmala. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.2005., Nr. 40 https://www.vestnesis.lv/ta/id/103216

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

No Esmeraldas līdz profesorei

Vēl šajā numurā

09.03.2005., Nr. 40

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Katram sava Jūrmala:

Kam kūrorts. Kam guļamrajons. Kam trekns pīrāgs

Juris Hlevickis, Jūrmalas domes priekšsēdētājs, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

HLEVICKIS.PNG (104975 bytes)
Juris Hlevickis
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Jūrmalas domi atšķirībā no citām lielajām pilsētām šai sasaukumā var raksturot kā politiski sadrumstalotu. Viens līdz trīs deputātu mandāti no 11 sarakstiem. Vai koalīcija bija noturīga, un vai tika parakstīta kāda vienošanās?

– Ar šodienas skatu raugoties, varu atzīt, ka vienošanās dokumentam, kā arī nostādnēm par prioritāri darāmo bija jābūt, bet nebija. Skaidrs, ka ar tik sadrumstalotu deputātu sastāvu neviens politiskais spēks atbildību uzņemties nevēlēsies. Domes koalīciju veidoja desmit deputāti. Prakse daudz ko iemāca.

– Kā vērtējat domes darbu?

– Pašvaldībās partiju attiecības nav tik izteiktas kā Saeimā. Vēlētājam svarīgs ir deputāta vārds un tikai pēc tam viņa piederība konkrētai partijai. Pašvaldības risina saimnieciskus jautājumus, un tajos ļoti bieži tā sauktās pozīcijas un opozīcijas nostāja ir vienāda. Nosacītu opozīciju varēja just no iepriekšējā domes priekšsēdētāja.

– Kādas bija domes darba prioritātes?

– Par savu mērķi mēs izvirzījām Jūrmalas kā tūrisma un kūrorta pilsētas attīstības sekmēšanu. Bija svarīgi to ne tikai deklarēt vārdos, bet arī sākt kaut ko darīt. Radīt pievilcīgu vidi uzņēmējdarbībai un palīdzēt jau esošajiem uzņēmējiem.
Mērķis bija veicināt viesu skaita pieplūdumu Jūrmalā. Viens no veidiem, kā to panākt, ir labā kvalitātē piedāvāt atzītus kultūras pasākumus un veidot jaunus. Spēks ir ne tikai “Jaunais vilnis vien”. Pilsētas svētkos piedalījās viesi no citām Latvijas pilsētām. Vēlējāmies un arī praktizējām pilsētas atpazīstamības pieaugumu. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tam tika tērētas daudz lielākas naudas summas. Piedalījāmies starptautiskās tūrisma izstādēs, gadatirgos. Pēc iestāšanās ES Jūrmalā varēja vērot krasu citu valstu tūristu pieaugumu. Viesi redzēto vērtē pārsvarā pozitīvi. Tomēr nedrīkstam pārlieku sapriecāties, jo tūrisms prasa nopietnas investīcijas servisa piedāvājumā. Jūrmalai vēl arvien ir vajadzīgas labas viesnīcas.

– Pēdējos gados ir atvērtas daudzas jaunas viesnīcas, vai viesnīcu Jūrmalā vēl trūkst? Dome daudzkārt ir skatījusi vērienīgus viesnīcu būvniecības projektus.

– Pilsētā patlaban darbojas ap 60 dažāda lieluma un ranga viesnīcu un viesu māju. Ražens bija 2003.gads, kad tika atvērtas 15 viesnīcas, 2004.gadā – septiņas, šogad plānota piecu viesnīcu atvēršana. Neesmu optimistiski noskaņots, ka šogad tiks atvērta solītā viesnīca Ķemeros.

– Vai redzeslokā bija arī krievu tūristu skaita palielināšana?

– Tā pēdējo divu sasaukumu laikā nekad nav bijusi domes darba prioritāte, kā to mēdz uzsvērt masu saziņas līdzekļi. Tas ir vieglākais, bet ne vienīgais ceļš.

– Runājot par Ķemeru viesnīcas būvniecības gaitu – Jūrmalas dome ir iestājusies par to, lai atļauj uzņēmējiem strādāt.

– Pirmkārt, šis bija valsts īpašums, ko valsts atļāva privatizēt. Dome ir iesaistījusies, nosakot, piemēram, mēneša būvniecības apjomus. Taču pašvaldības viedoklis šai jautājumā nav prasīts. Uzskatu, ka būtu pieļaujama vēl viena termiņa pagarinājuma noteikšana. Un nav runa par gadu vai diviem. Par populistiskiem uzskatu viedokļus par Ķemeru sanatorijas atsavināšanu un nodošanu pašvaldības vai valsts īpašumā.

Izpratne par attīstību

– Vai domes veidotā uzņēmējdarbības politika ir saistoša uzņēmējiem? Vai ir bijis veiksmīgs dialogs?

– Saikne ir nodibināta ar uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes starpniecību. Mazie un vidējie uzņēmēji sevišķi vasarās ir domei pateicīgi par atbalstu. Protams, ir arī pretenzijas par augstajām nomas maksām īpaši Jomas ielā, un sezonalitāti.
Ir viegli runāt saukļos – pašvaldībai jāveicina uzņēmējdarbības vides uzlabošana utt. Tikai nav gatavas receptes, kā to darīt! Runājot par Jūrmalu, jāatceras, ka pilsētas ģeogrāfiskais izvietojums ir savdabīgs. Mūs ierobežo gan jūra un kāpas, gan Lielupe. Būvniecība ne jūras, ne upes krastā nav pieļaujama. Savukārt attālums starp kāpām un upi ir ierobežots. Rodas jautājums: kur Jūrmalā būvēties? Potenciālie investori nepārprotami izrāda interesi par pilsētas centru. Tas ir ierobežots, turklāt iedzīvotāji protestē pret jebkuru jaunas būvniecības projektu pilsētas centrā, viņu māju tuvumā, jo saskata tajā ierobežojumus sev. Kā neveiksmīgu var minēt tā arī neuzsākto Tenisa akadēmijas projektu – laukumu un kompleksa būvniecību ārpus centra – Vaivaros, ko apstrīdēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

– Vai domei ir izdevies saglabāt līdzsvaru starp pilsētas kultūrvēsturisko vidi un uzņēmējdarbības pieaugošo interesi ienākt pilsētā?

– Process nepārprotami tika virzīts līdzsvara virzienā. Lai kā mēs vēlētos saglabāt Jūrmalu absolūti neskartu, mēs nevaram ignorēt pilsētas attīstības intereses, kas saistītas ar ekonomiskās vides paplašināšanos. Jāatzīst, ka neviens no atšķirīgi vērtētajiem objektu projektiem nav arī sākts. Dome nav pieļāvusi to īstenošanu. Tā pati “Jūras pērle” – 17 stāvu būve. Nupat apritēja pieci gadi, kopš šis projekts bez rezultātiem atrodas uzmanības lokā. Bez tam Jūrmalā liela loma ir valsts institūciju lēmumiem, lai nepieļautu nelikumības.

– Tomēr jūs nevarat noliegt, ka īpaši pēdējā pusgadā domes sēdēs aktīvi ir skatīti daudzi sabiedrības kritizēti projekti.

– Nav noslēpums, ka investori visā pasaulē mēģina panākt sev labvēlīgu lēmumu, izdarot spiedienu. Tas, ko par domē skatītiem projektiem uzzina sabiedrība, ir tikai aisberga redzamā daļa. Īstenībā investoru vēlmes ir daudz lielākas. Sabiedrības aktivitāte palīdz nosargāt pilsētas intereses.

– Vai jūs esat gatavs runāt par aisberga neredzamo daļu?

– Nē, un diezin vai tas ir vajadzīgs.

– Jūs kritiski izteicāties par jūrmalnieku attīstības interesēm, norādot, ka sabiedrība iebilst pret visu. Kāpēc tā notiek?

– Jāatceras, ka lielai daļai jūrmalnieku šeit ir vienīgi naktsmītne un viņus interesē miers. Aktīvā darbadiena paiet Rīgā. Bet ikvienu šeit dzīvojošo interesē labs ceļš līdz mājām, izgaismotas ielas un drošība. Kamēr līdzās mājām ir pussagruvušas siltumnīcas, iedzīvotāji ir mierā. Tiklīdz tiek piedāvāts apspriešanai projekts graustu vietā būvēt daudzdzīvokļu mājas, sākās protesti. Šī dome nav atbalstījusi daudzdzīvokļu namu augstceltnes ar 12 līdz 16 stāviem. Paredzu, ka nākamajā domē būs tādi piedāvājumi. Tas ir bizness, un katrs stāvs nozīmē lielāku peļņu.

– Vai dome ir spējusi vienlīdz pievērsties Jūrmalas centra un arī attālo apdzīvoto vietu attīstībai? Piemēram, Kauguriem, kur dzīvo nevis turīgie, bet izvietoti daudzstāvu nami?

– Lūk, vēl viens mīts! Kauguri un Sloka pēdējos divos gados ir ļoti nozīmīgi attīstījušies. Attīstās sabiedriskie objekti, ienākuši un turpinās ienākt jauni lielveikali, atvērtas jaunas degvielas uzpildes stacijas. Kauguros strauji pieaug dzīvokļu cenas, attīstās individuālā apbūve.

Mūsu mīnusi nav traģēdijas

– Un kas ir rakstāms nepadarīto darbu sarakstā?

– Man personīgi ir ļoti žēl, ka nelielas sabiedrības daļas spiediena rezultātā Jūrmalas dome neiznomāja zemi Imantam Freibergam. Par redzamākajiem sasniegumiem ierasti uzskata būvniecības īstenotos projektus. Tādēļ vēlreiz jāpiemin Tenisa akadēmijas nerealizētais projekts, diemžēl dome prāvu zaudēja arī Satversmes tiesā. Nav pabeigta arī pilsētas stadiona rekonstrukcija. Nauda, vēlēšanās mums ir, bet pietrūkst saskaņojuma no valsts institūcijām. Aizsākts, bet līdz galam nepadarīts darbs ir Jūrmalas sabiedrisko tualešu sakārtošana. Lielākā problēma ir tā, ka kāpās tās ir sausās tualetes un ūdensvada un kanalizācijas ievilkšana kāpu joslā ir sarežģīta no dažādu saskaņojumu viedokļa. Nākotnē ir iecerēts daļu tualešu iznomāt uzņēmējiem, kam jau ir tirdzniecības vietas, bet daļu pārdot izsolēs. Jāraugās reāli – neviens uzņēmējs nebūs ar mieru ieguldīt līdzekļus tikai tualetes ierīkošanā. Majoros sabiedriskā tualete par pašvaldības naudu tiks būvēta Jomas ielā.

– Kāds pa gadiem bijis valsts investīciju apjoms Jūrmalai?

– 2004.gadā valsts investīciju apjoms bija ļoti iespaidīgs.

– Kam par to jāpateicas?

– Slidens temats. Tomēr jāatzīst, ka visa valdības koalīcija atbalstīja gandrīz 1,2 miljonu latu investīciju piešķiršanu Jūrmalai. Tas ļāva uzsākt jauna bērnudārza būvniecību par 400 tūkstošiem latu. Pārējie līdzekļi atvēlēti Lielupes tilta remonta pabeigšanai. Šī bija pirmā reize, kad Jūrmalā ienāca tik apjomīgas valsts investīcijas.
Veiksmīgi uzsākti un virzās arī vairāki ES fondu projekti. Piemēram, starptautiskās glābēju skolas projekts. Otrs projekts ir saistīts ar darba tirgus izpēti.

– Kur jūs saredzat iespējas jaunu darba vietu veidošanā?

– Pirmkārt, attīstoties viesnīcu tīklam, būs pieprasījums pēc servisa personāla. Pieļauju, ka nākotnē uz Jūrmalu varētu pārcelties dažādi biroji. Arvien vairāk iezīmējas tendence iestāžu birojiem atstāt Rīgas centru. Zemāk izglītotam darbaspēkam saredzu iespējas būt nodarbinātam parku, mežu un kāpu zonas uzkopšanā, kā arī pilsētas infrastruktūras objektos.

Nepretendējot uz svētā tēlu

– Klausoties jūsu stāstījumā, rodas priekšstats, ka dome strādājusi ideāli. Nav bijis pat domu par investoru lobēšanu, par mēģinājumiem nerunājot. Vai tā patiešām ir?

– Uzņēmēji ir jālobē, tas ir politiķu pienākums. Nav Jūrmalas dome svēto kārtā ieceļama. Kļūdas ir bijušas, taču neviena kļūda nav nesusi ilglaicīgas un neatgriezeniskas sekas. Uzskatu, ka dome ir strādājusi konsekventi. 2005.gada pašvaldības budžeta pieaugums salīdzinājumā ar 2004.gadu ir 7,2 %. Turklāt ieņēmumu daļa pieaugusi par 22%!

– Politiskā interese par Jūrmalas domi ar katrām vēlēšanām pieaug. Ir izteikti dažādi, to skaitā ne tik cēli, minējumi. Kāpēc, jūsuprāt, ir tik liela un sadrumstalota politisko spēku vēlme iekļūt domē?

– Pirmkārt, Latvijas sabiedrība dzīvo ar priekšstatu, ka Jūrmala ir trekns pīrāgs: te ir tik labi, ka pašvaldībai nav daudz jāpūlas, tikai jāievāc augļi. Mītu par Jūrmalu kā vienīgi kūrortu un svētku pilsētu izveidoja padomju laiki. Tikko rīdzinieki iepazīstas ar realitātēm Jūrmalā, mūsu pilsēta vairs neliekas tik saistoša. Īpaši par to pārliecinājāmies, meklējot jaunus domes darbiniekus.

– Vai patiešām jūs uzskatāt, ka nav daļa taisnības priekšstatam par trekno pīrāgu kūrorta biznesa attīstībai?

– Nē, to noliegt nevar, bet vēlos uzsvērt, ka tikpat pievilcīgas ekonomiskajai attīstībai ir arī pārējās lielās pilsētas. Mēs zinām, ka sabiedrībā par Jūrmalu valda daudzi mīti. Uzsveru – mīti. Ka Jūrmala ir tikai turīgo cilvēku apmešanās vieta, ka šeit īpašumus izpērk krievi. Tiesa, četru gadu laikā ir uzcelts ap 300 privātmājas, taču tie nav tūkstoši. Šeit dzīvo gan vēsturisko īpašumu mantinieku paaudzes, gan cilvēki daudzdzīvokļu namos. Zemes Jūrmalā pērk arī amerikāņi, izraēlieši, vācieši, franči, ne tikai krievi.
Bet atgriezīsimies pie iemesliem. Otrs iemesls ir iepriekšējo vēlēšanu pieredze, ka ar nelielu balsotāju skaitu (pagājušajās vēlēšanās pietika ar mazāk nekā 600 balsīm) ir iespēja tikt ievēlētam...

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!