Argumenti par labu papīra šķirošanai

Papīra otrreizējai pārstrādei ir gandrīz sešsimt gadus sena vēsture. Sākot akciju “Laiks šķirot papīru”, “Latvijas Zaļais punkts” uzsver, ka jauna papīra izgatavošanai noderīgs gandrīz jebkurš papīra un kartona izstrādājums.

Atkritumu šķirošana Latvijā nav pašsaprotama lieta. Daļai iedzīvotāju par grūtu pat sadzīves atkritumus nogādāt līdz kopējai tvertnei vai Rīgā konkrētā laikā tos iemest atkritumu savācējmašīnā, un tie tiek izmesti, kur pagadās Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Ekoloģiskie apsvērumi

Pasaulē aptuveni trīsdesmit procentus papīra un kartona ražo no izmantotā papīra un kartona, un tā ir svarīga papīra industrijas izejviela. Latvijā atkritumu šķirošanas prakses iedzīvināšana vēl ir pirmsākumos. Daļa iedzīvotāju grib šķirot, bet viņiem nav šādas iespējas, citiem trūkst motivācijas. Proti, viņi nešķiro, uzskatot to par apgrūtinošu procesu vai arī nesaskata šķirošanā jēgu. Savukārt citi dalīto atkritumu urnās met visu, kas pagadās. Līdz ar to tvertnēs ir liels sadzīves atkritumu piemaisījums, kas savukārt sabojā papīru un kartonu vai arī apgrūtina to ceļu līdz pārstrādei.
Bieži vien iepakojums, it sevišķi no papīra un kartona, tiek uztverts kā precei pievienota nevērtīga lieta, spriež “Latvijas Zaļā punkta” tehniskais direktors Kaspars Zukulis, uzsverot, ka papīra un kartona iepakojums ir aptuveni četrdesmit procenti no kopējā iepakojuma apjoma. “Papīra iepakojums ir biodegradējams (dabā sadalās) un simtprocentīgi pārstrādājams – otrreizējās izejvielas izmantojamas jauna iepakojuma un citu produktu ražošanai,” uz ekoloģiskajām priekšrocībām norāda K.Zukulis.
Tā no 21 tūkstoša tonnu izlietotā iepakojuma, par kura nogādi pārstrādes vietās pērn rūpējies “Latvijas Zaļais punkts”, tapuši virtuves dvieļi, gofrēta kartona kastes, olu kastītes un daudz kas cits.

Finansiālais stimuls

Akcija ilgs līdz maija beigām, un tās mērķauditorija ir mājsaimniecības. Rīkotāji vēlas veicināt sabiedrībā izpratni par to, cik svarīgi nemest papīru kopējā atkritumu tvertnē, bet gan savākt atsevišķi no pārējām mājsaimniecības drazām, kā arī pēc tam izmest papīram un kartonam paredzētajā dalīšanas konteinerā, kura saturs tiek nogādāts uz otrreizējo pārstrādi.
Ekoloģiski apsvērumi ne visu iedzīvotāju acīs ir galvenais trumpis. Jautāts, kādi apsvērumi var mudināt sabiedrību šķirot atkritumus, “Latvijas Zaļā punkta” Mārketinga un komunikācijas direktors Valdis Martinsons min arī finansiālo stimulu. Nodalot atsevišķā maisā papīru un kartonu un tos saplacinot, kopējo atkritumu tvertni varēs iznest retāk. Piemēram, saplacināta piena vai sulas paka aizņem desmit reizes mazāk vietas nekā nesaplacināta. Teiksim, privātmājās, kur noslēgti līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem, iepriekšminētā iemesla dēļ atkritumu konteineru varētu izvest nevis divas, bet vienu reizi nedēļā, pieļauj “Latvijas Zaļā punkta” pārstāvis. Tātad saimniekiem par atkritumu apsaimniekošanu būtu jāšķiras no mazākas naudas summas. Savukārt par šķiroto iepakojumu, kā zināms, vispār nav jāmaksā. Tā kā sadzīves atkritumu izvešana ir maksas pakalpojums, iedzīvotāji ir ieinteresēti šķirot un samazināt sadzīves atkritumu apjomu.
Iepriekšminētais gan var attiekties tikai uz mājsaimniecībām, kurām pieejama dalīto konteineru sistēma.  V.Martinsons iesaka iedzīvotājiem interesēties pie namu apsaimniekotājiem par varbūtējām alternatīvām šķiroto atkritumu savākšanā.
Tā kā atkritumu šķirošana Latvijā vēl iedīglī, iedzīvotājiem nebūt nav pašsaprotami, piemēram, gādāt, lai izmetamais papīra un kartona iepakojums būtu tīrs un salocīts jeb saplacināts. Tomēr ideālā variantā vēlams, lai piena un sulu pakas pirms izmešanas atsevišķajā urnā tiktu izskalotas. “Tas neprasa ne daudz ūdens, ne lielas pūles,” uzskata V.Martinsons. Pretējā gadījumā pārtikas produktu atliekas bojājas un izplata nelāgu aromātu.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv

Fakti

Nododot papīra un kartona iepakojumu otrreizējai pārstrādei, iedzīvotāji:

* paglābj vēl augošus kokus no nociršanas, jo vienas tonnas papīra izgatavošanai ir jānocērt četrpadsmit koki;
* piešķir koka šķiedrām jaunu dzīvi, jo koka šķiedras var pārstrādāt pat sešas reizes;
* taupa enerģiju, jo pārstrādes procesā, izmantojot otrreizējās izejvielas, nepieciešams mazāks enerģijas un ūdens patēriņš;
* rūpējas par vidi, jo otrreizējās izejvielu pārstrādes process ir videi draudzīgāks nekā pirmējā papīra izgatavošana, celulozi pārstrādājot papīrā;
* samazina atkritumu izgāztuvēm nepieciešamo teritoriju, jo sarūk noglabājamo atkritumu daudzums.

Avots: “Latvijas Zaļais punkts”