Par turpmāko Eiropas Savienības jūrniecības politiku

Eiropas Komisija 2.martā paziņoja par savu lēmumu sākt apspriesties par turpmāko Eiropas Savienības (ES) jūrniecības politiku. Kopīgajā priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu un komisāra Džo Borga paziņojumā Eiropas Komisija skaidro šādas iniciatīvas iemeslus. Paziņojumā teikts, ka ieguldījums, ko jūra dod, nodrošinot cilvēkiem iztiku un labklājību, ir tikpat ievērojams kā ekonomiskās izaugsmes potenciāls. Visgrūtākais ir panākt, lai šo potenciālu mēs varētu maksimāli ilgstoši izmantot. Integrēta pieeja palīdzētu izvairīties no konfliktiem un uzlabot dažādo ar jūru saistīto aktivitāšu sinerģismu, lai vairotu ekonomisko potenciālu un sargātu vidi. Tas arī mudinātu ieinteresētās aprindas līdzdarboties un ļautu visām ieinteresētajām personām apzināt jūru kā vienotu veselumu, kas ļautu izprast ar to saistīto atsevišķo komplekso darbību nozīmi. Taktiskā grupa, kuras sastāvā ir komisāri, kas atbildīgi par politiskiem jautājumiem, kuri saistīti ar jūru, un ko vada komisārs Borgs, sagatavos ES adresētu konsultatīvu dokumentu par turpmāko jūrniecības politiku. Līdz ar šā dokumenta publikāciju, kas paredzēta nākamā gada pirmajā pusē, sāksies ekstensīvas konsultācijas attiecībā uz ES jūrniecības politikas varbūtējām iespējām. Pēc tam Komisija izskatīs katras puses ieguldījumu un lems par to, vai ES jūrniecības politika būs vai nebūs progresīva un, ja būs, tad kādai tai jābūt pirms priekšlikumu sagatavošanas šajā virzienā.
Žozē Manuels Barrozu paziņoja: “Eiropas pagātne, šodiena un nākotne ir saistīta ar okeāniem un jūrām. Tikai tad, ja mēs labi rūpēsimies par tiem, okeāni un jūras varēs gādāt par mums un nākamajām paaudzēm. ES jūrniecības politika palīdzēs atraisīt Eiropas milzīgo izaugsmes potenciālu, vienlaikus sargājot mūsu jūras vidi. Atbildīgi apsaimniekojot mūsu kopējos jūras resursus, visiem eiropiešiem okeāni un jūras gadiem ilgi būs bagātību un prieka avots.”
“Jūrniecības politika ļaus mums identificēt, koordinēt un īstenot ar jūru saistītus pasākumus ES tā, lai ekonomikas un izklaides jomā ieguvumam no jūras būtu lielāka līdzdalība un ilgtspējība. “Es ļoti gaidu to brīdi, kad ar saviem kolēģiem un ieinteresētajām valsts iestādēm un privātpersonām varēšu sākt šo projektu,” teica komisārs Džo Borgs, kas atbild par zivsaimniecību un jūrlietām.
EK priekšsēdētājs ir lūdzis Džo Borgu “virzīt jaunas jūrniecības politikas taktiskās grupas darbu tā, lai uzsāktu plašas pārrunas par turpmāko ES jūrniecības politiku”. Grupā strādās Ginters Ferhoigens, kas atbild par uzņēmējdarbību un rūpniecību, Žaks Baro – par transportu, Stavross Dimss – par vidi, Danuta Hībnere – par reģionālo politiku, Janežs Potočniks – par pētniecību un Andris Piebalgs – par enerģētiku. Varēs pieaicināt arī citus komisārus, visdažādāko politikas un tehnikas jomu ekspertus.
Jūra Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga. Divdesmit dalībvalstu kopējais jūras krastu garums ir gandrīz 70 000 km. Gandrīz puse ES iedzīvotāju dzīvo mazāk nekā 50 km attālumā no jūras krasta. ES 15 dalībvalstu jūras reģionu ieguldījums nacionālajā kopproduktā jau pārsniedz 40%. Kuģu būvē, ostās, zivsaimniecībā un saistītajās pakalpojumu nozarēs ir nodarbināti divarpus miljoni cilvēku.