Par papildinājumiem nekustamā īpašuma nodokļa prognozes saskaņošanā ar pašvaldībām

Ministru kabinetā otrdien, 1.martā, akceptēti grozījumi noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes sagatavošanai nepieciešamās informācijas savlaicīgu apmaiņu starp Valsts zemes dienestu, pašvaldībām un valsts institūcijām, īstenojot likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredzēto pāreju uz nodokļa aprēķināšanu pēc kadastrālās vērtības visiem nekustamajiem īpašumiem.
Likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir paredzēts ar 2007.gadu piemērot kadastrālo vērtību kā nodokļa bāzi arī ēkām. Tas nozīmē, ka ar minēto termiņu nodokli par ēkām, tāpat kā par zemi, aprēķinās pašvaldības. Pašlaik nodokli par ēkām aprēķina pats nodokļa maksātājs pēc ēku bilances vai inventarizācijas vērtības un iesniedz pašvaldībai deklarāciju par maksājamā nodokļa summu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 7.maija noteikumiem Nr.180 “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām” informāciju par ar nodokli apliekamo objektu kadastrālo vērtību pašvaldībām sniedz Valsts zemes dienests, pirms tam no nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību kopsummas izslēdzot ar nodokli neapliekamo objektu kadastrālo vērtību atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai par neapliekamajiem objektiem.
Savukārt pašvaldības lielāko daļu informācijas par neapliekamajiem objektiem saņem no valsts institūcijām. Līdz šim minētā informācijas apmaiņa starp Valsts zemes dienestu, pašvaldībām un valsts institūcijām notika tikai attiecībā uz zemi, bet, pārejot uz nodokļa aprēķināšanu ēkām pēc to kadastrālās vērtības, šāda informācijas apmaiņa būs nepieciešama arī par ēkām.
Noteikumi maina arī nodokļa iekasējamības koeficientu no 0,90 uz 0,95. Nodokļa iekasējamības koeficients mainīts no 0,90 uz 0,95, pamatojoties uz Valsts kases oficiālajiem datiem par pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodokļa 2002., 2003.gadā un 2004.gada deviņos mēnešos (izmantoti dati tikai par saimnieciskā gada ieņēmumiem).
Tā, piemēram, 2002.gadā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze bija 41,37 miljoni latu, faktiskie ieņēmumi – 43,63 miljoni latu, izpildes procents – 105,5 jeb +2,3 miljoni latu.
2003.gadā attiecīgi prognoze bija 43,4 miljoni latu, izpilde – 48,6 miljoni latu, izpildes procents – 112,0 jeb +5,2 miljoni latu.
Savukārt 2004.gada prognoze ir 47,3 miljoni latu, deviņu mēnešu izpilde – 41,4 miljoni latu jeb 87,6% no 2004.gadam prognozētajiem ieņēmumiem.
Jāatzīmē, ka 2002.gada deviņu mēnešu izpildes procents bija 85,7, bet 2002.gada deviņos mēnešos – 80 procenti. Turklāt jāņem vērā, ka 2002.gadā iekasējamības koeficients bija 0,95, bet prognozes noteikšanai ēkām un būvēm līdz šim koeficients vispār netika piemērots un līdz 2006.gadam to arī nav paredzēts darīt.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Finanšu ministrija uzskatīja, ka nekustamā īpašuma nodokļa prognoze pēdējos gados tiek nepamatoti samazināta, tādēļ iekasējamības koeficients jāpaaugstina no 0,9 uz 0,95.

Finanšu ministrijas preses dienests