Par atzinību Latvijas ieguldījumam starptautiskajās operācijās

25.februārī aizsardzības ministrs Einars Repše tikās ar ASV ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Ketrinu Todu-Beiliju, kas bija ieradusies Aizsardzības ministrijā akreditācijas vizītē.
Tikšanās noritēja draudzīgā gaisotnē, aizsardzības ministrs un ASV vēstniece apsprieda abu valstu divpusējās attiecības. K.Toda-Beilija izteica atzinību Latvijai par tās sadarbību un lielo ieguldījumu starptautiskajās operācijās, jo īpaši Irākas demokrātijas atjaunošanā, uzsverot, ka Latvija izprot demokrātijas nozīmi, ņemot vērā valsts vēsturisko pieredzi. ASV vēstniece uzsvēra, ka vēlēšanas Irākā vērtē kā veiksmīgas un ASV bruņotie spēki plāno uzturēties šajā valstī līdz laikam, kamēr Irākas valdība pati spēs kontrolēt situāciju valstī. Aizsardzības ministrs E.Repše informēja ASV vēstnieci par izteikto piedāvājumu Irākai apmācīt nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas speciālistus, ko vēstniece novērtēja atzinīgi.
Aizsardzības ministrs pateicās ASV par sniegto iespēju Latvijas karavīriem piedalīties starptautiskajās militārās izglītības programmās un ārvalstu militārās finansēšanas programmā, ar kuras palīdzību tiek sagatavota mūsu bruņoto spēku dalība starptautiskajās operācijās, kā arī iecerēts attīstīt Brigādes projektu.
Aizsardzības ministrs un ASV vēstniece pārrunāja arī NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operāciju turpmāko nodrošināšanu, kur savu dalību plāno arī ASV.
Sarunas noslēgumā ASV vēstniece aizsardzības ministru informēja par savu vizīti Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centrā Liepājā un augstu novērtēja tur redzēto, kā arī aizsardzības ministra E.Repšes sniegto informāciju par NBS modernizācijas un profesionalizācijas plāniem.

Atzīstot Dziesmu un deju svētku procesu par unikālu kultūras izpausmi ar dziļi simbolisku un visaptveroši izglītojošu vērtību, kas pieder visai nācijai un ir brīva no politiskām un komerciālām interesēm,
Ņemot vērā UNESCO Rekomendācijas tradicionālās un tautas kultūras saglabāšanai (1989) un UNESCO Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (2003),
Apzinoties Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesa un simbolisma pasludināšanas par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu 2003.gadā nozīmību,
Pildot pienākumus, ko Igaunija, Lietuva un Latvija uzņēmušās, lai īstenotu rīcības plānu Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesa saglabāšanai un attīstībai,
Pārliecībā, ka neatkarīgi no pieaugošajām ekonomiskajām un sociālajām grūtībām un citiem nelabvēlīgiem faktoriem Dziesmu un deju svētku tradīcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir saglabājama nākamajām paaudzēm ar triju Baltijas valstu valdību, koordinējošo institūciju, nevalstisko organizāciju, tradīcijas nesēju un sabiedrības kopīgiem spēkiem,
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgās konferences “Dziesmu un deju svētku tradīcija – ideāli un īstenība” dalībnieki uzskata par nepieciešamu vērsties pie savu valstu parlamentāriešiem, valdībām, pašvaldībām, svētku rīkotājiem un dalībniekiem ar aicinājumu:
1. Izstrādāt vai nostiprināt piemērotu tiesisko pamatu, lai saglabātu Dziesmu un deju svētku tradīciju kā nepārtrauktu ciklisku procesu, kas saskaņā ar katrā valstī noteiktu periodiskumu sasniedz savu augstāko izpausmi vispārējos un skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos.
2. Veicināt sadarbību starp visām tradīcijas uzturēšanā līdzdalīgajām institūcijām, izveidojot pastāvīgu, labi saskaņotu institucionālo sistēmu, kas aptver lēmumu pieņēmējus, iesaistītās ministrijas, Dziesmu un deju svētku rīkotājus un dalībniekus, kā arī pašvaldību pārstāvjus. Šādas sistēmas izveide, tajā iesaistīto institūciju savstarpējo attiecību un funkciju precīzāka noteikšana ir katras valsts kompetencē.
3. Izveidot un attīstīt pastāvīgu, efektīvi funkcionējošu kvalificētu speciālistu vai mentoru (virsdiriģentu, deju un mūzikas kolektīvu virsvadītāju) tīklu, kas reģionālā līmenī veicina amatiermākslas kolektīvu radošo attīstību, tādējādi saglabājot Dziesmu un deju svētku tradīcijas kvalitāti. Katra valsts atsevišķi šim nolūkam izstrādā atbilstošu pasākumu kopumu.
4. Atzīt, ka šīs tradīcijas pārmantojamības priekšnoteikums ir augstu vērtēts un godā turēts katras nācijas nemateriālais kultūras mantojums, kas kalpo par pamatu Dziesmu un deju svētku koprepertuāra turpmākai radošai attīstībai, piedāvājot mūsdienīgas mākslinieciskās interpretācijas un laikmetīgus izteiksmes veidus. Koprepertuāra veidošanas galvenais mērķis ir saglabāt tradīcijas unikālās vērtības, piemēram, daudzbalsīgu a cappella kopdziedāšanu vai vienotas mākslinieciskas kompozīcijas deju lieluzvedumu, kas raksturo šī cilvēces radītā brīnuma savdabību.
5. Veidot nosacījumus autentiska tautastērpa prestiža celšanai un paplašināt tā lietošanu, lai sabiedrība, īpaši jaunieši, atzītu un nēsātu tautastērpu, kā arī lai dažādu tautas mākslas žanru kolektīvi konsekventi turpinātu tos valkāt. Augstas kvalitātes tērpu pieejamība ir nodrošināma ar lietišķās mākslas studiju, darbnīcu un amatnieku apmācības palīdzību, piešķirot šim mērķim valsts atbalstu.
6. Ieteikt Izglītības un Kultūras ministrijām un vietējām pašvaldībām izvēlēties iedarbīgus līdzekļus, lai visos izglītības līmeņos, ieskaitot mūžizglītību, un visām vecuma grupām, bet jo īpaši bērniem un jauniešiem, tiktu izstrādātas un ieviestas izglītības un apmācības programmas, kas vērstas uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai nepieciešamo māksliniecisko prasmju izkopšanu un pārmantošanu.
7. Nodrošināt apmācību un tālākizglītības programmas ar Dziesmu un deju svētku tradīciju saistīto māksliniecisko žanru speciālistiem un tautas mākslas kolektīvu vadītājiem. Lai celtu šo speciālistu sociālo statusu, izstrādāt pasākumu kopumu viņu darba adekvātam novērtējumam un atalgojumam.
8. Ieteikt visu triju valstu valdībām izstrādāt un ieviest valsts budžeta finansētas mērķprogrammas ar nolūku nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanai nepieciešamo daudzveidīgo māksliniecisko izpausmju ilgtspēju un attīstību.
9. Katras valsts budžetā plānot adekvātus līdzekļus nacionālajām radio un televīzijas institūcijām Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesa regulāram atainojumam un izvērtējumam audiovizuālajos plašsaziņas līdzekļos. Paredzēt papildu līdzekļus galveno pasākumu atspoguļojumam vispārējo un skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku norišu gados.
10. Piešķirt valsts investīcijas Dziesmu svētku estrādēm kā nacionālas nozīmes svētvietām ar simbolisku vērtību, kā arī Deju svētku norises vietām, lai tradīcijas dalībniekiem būtu garantēti piemēroti apstākļi svētku īstenošanai.
11. Organizēt informācijas apmaiņu par Dziesmu un deju svētku norišu kalendāru Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, stiprināt sadarbību starp mākslinieciskajiem kolektīviem, speciālistiem un organizatoriem, kā arī dalīties repertuāra veidošanas pieredzē.
12. Attīstīt Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības koordinācijas komitejas darbību, katrai valstij rotācijas kārtībā uzņemoties tās vadību, lai pārraudzītu kopējā rīcības plāna īstenošanu un noteiktu turpmākās kopīgi veidojamās aktivitātes.