Eiropas Savienība veicina personu brīvu kustību, dodot eiropiešiem iespējas dzīvot un strādāt ārpus savas valsts. Diemžēl šīs iespējas izmanto ne tikai pilsoņi, bet arī noziedznieki. Viens no piemēriem ir nesenā pedofilijas lieta, kurā Francijā apsūdzētais vēlāk veica identiskus noziegumus Beļģijā. Šajā gadījumā, ja starp dalībvalstīm būtu notikusi ātra un efektīva sodāmības reģistros pieejamās informācijas apmaiņa, tad, iespējams, nākamie noziegumi tiktu laikus novērsti. Vēl šāda veida sadarbība būtu ļoti noderīga, apkarojot terorismu.
Minētajā kontekstā Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu, kura mērķis ir nostiprināt Eiropas Komisijas priekšlikumu par sodāmības reģistrā esošās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, vienlaikus ievērojot personu datu aizsardzības pamatprincipus. Šo tekstu izstrādāja Antonio Di Pjetro (Itālija).
Eiropas Komisijas priekšlikumā bija teikts, ka katrai dalībvalstij būs jānozīmē atbildīgā iestāde, kas koordinēs informācijas apmaiņas pasākumus. Deputāti principā atbalsta šo priekšlikumu, taču uzsver, ka šai informācijas apmaiņai jārit pietiekami ātri un efektīvi. Tāpēc EP ierosina, ka pieprasītā informācija no sodāmības reģistriem jāsniedz piecu darba dienu laikā, bet “steidzamos gadījumos – 48 stundu laikā un citos gadījumos ne ilgāk kā desmit darba dienu laikā”.
Topošā direktīva risina arī personas datu aizsardzības problēmu. Kā pārliecināties, ka informācija no sodāmības reģistra, kas tiek sniegta par kādu personu, tiek izlietota tikai tiesībsargājošo iestāžu vajadzībām un krimināllietu atšķetināšanai? Kādiem citiem mērķiem to vēl varētu lietot?
Eiropas Komisija no savas puses paredz, ka datu izmantošanas apmērus noteiks tās dalībvalsts nacionālā likumdošana, par kuras pilsoni tiks sniegta izziņa no sodāmības reģistra. Deputāti uzskata, kad gadījumos, kad šī informācija netiks izmantota strikti kriminālizmeklēšanas vajadzībām, tad abām valstīm – gan datu sniedzējai, gan saņēmējai – būtu kopēji jāvienojas par datu pieejamības apjomu. Deputāti arī uzsver, ka tīri juridiski topošajai direktīvai pilnībā jāievēro jau spēkā esošās konvencijas par personu datu aizsardzību.
Pēc parlamentāriešu domām, šai direktīvai vajadzētu stāties spēkā jau sešus mēnešus pēc tās pieņemšanas un publicēšanas “ES Oficiālajā Vēstnesī.” Eiropas Komisijā jau tiek izstrādāts jauns likumakts, kas nākotnē paredzētu kopējas ES datu bāzes izveidi. Tā apkopotu visu dalībvalstu sodāmības reģistrus, un attiecīgi dalībvalstu policijas darbinieki varētu nekavējoties piekļūt šai informācijai. Tomēr līdz šādas centralizētas sistēmas apstiprināšanai un ieviešanai paies vēl ilgs laiks.