ATSAUCĒ IETVERT:
Par kuģu radīto piesārņojumu draud cietumsods. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.03.2005., Nr. 35 https://www.vestnesis.lv/ta/id/102590
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par kuģu radīto piesārņojumu draud
cietumsods
Procedūra: koplēmums, 2.lasījums
Debates: 2005.gada 22.februārī
Balsojums: 2005.gada 23.februārī
Debates: 2005.gada 22.februārī
Balsojums: 2005.gada 23.februārī
Katru gadu no Eiropas Savienības ūdeņos kuģojošajiem tankeriem noplūst 500 000
tonnas naftas un kopumā reģistrēts ap 90 000 šādu gadījumu. Līdz šim dalībvalstu
reakcija bijusi minimāla. Transporta komitejas deputātes Korīnas Vortmanes-Kolas
(Nīderlande) izstrādātais ziņojums, kuru Eiropas Parlaments pieņēma otrajā un
galīgajā lasījumā, pieprasa kriminālsankcijas pret tiem kuģiem, kuri vainīgi naftas
produktu noplūdē ES ūdeņos, un lūdz Eiropas Komisiju izskatīt iespēju izveidot
Eiropas krasta apsardzes spēkus.
Deputāti vēlas, lai šāda rīcība tiktu pakļauta kriminālvajāšanai, īpaši
gadījumos, kad naftas produktu noplūde notiek apzinātas kaitniecības vai izteiktas
nenovīdības dēļ. Turklāt visnopietnākajos vides piesārņojuma gadījumos
vainīgajiem būtu jāpiespriež cietumsods, bet soda naudas apmērs varēs sasniegt pat
1500 miljardus eiru. Kriminālsankcijas būs jāpiemēro ne tikai kuģu īpašniekiem vai
kuģa kapteinim, bet arī kravas īpašniekam, klasificēšanas sabiedrībai vai jebkurai
citai naftas noplūdes negadījumā iesaistītai personai.
Vitāla loma cīņā pret kuģu izraisītu piesārņojumu būs Eiropas krasta apsardzes
spēkiem, tāpēc deputāti lūdz Eiropas Komisiju līdz 2006.gadam veikt padziļinātu
pētījumu par šāda dienesta izveides iespējām un izmaksām. Pēc neformālām
sarunām Eiropas krasta apsardzes spēku izveidei visbeidzot piekrita arī dalībvalstis,
kas sanāk kopā Eiropas Ministru padomes ietvaros. Tāpat deputāti vēlas, lai tiktu
paplašinātas Eiropas Jūras drošības aģentūras pilnvaras. Piemēram, darbinieki ar
satelīta palīdzību varētu analizēt un laikus piereģistrēt vidi piesārņojošo
vielu klātbūtni ūdenī.
Pēc Eiropas Parlamenta balsojuma direktīva vēl tikai formāli jāapstiprina Ministru
padomē, lai tā varētu stāties spēkā. Pēc tam dalībvalstīm 12 mēnešu laikā lai
jaunais likums jāievieš nacionālajā likumdošanā.