ATSAUCĒ IETVERT:
Kriminālatbildība par kuģu radīto piesārņojumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.02.2005., Nr. 33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/102454
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Kriminālatbildība par kuģu radīto piesārņojumu
Noplūdes no tankeriem Eiropas krastus apskalojošos ūdeņos var nodarīt būtisku kaitējumu apkārtējai videi un arī iedzīvotājiem. Tāpēc šonedēļ Eiropas Parlaments (EP) otrajā un galīgajā lasījumā apstiprināja direktīvas stāšanos spēkā, kas paredz nopietnas sankcijas par kuģu radīto piesārņojumu. Tankkuģis “Princess”, kurā atradās 50 000 tonnu naftas produktu, 2002.gada 12.decembra vakarā uzskrēja uz sēkļa netālu no ieejas Klaipēdas ostā. Tas draudēja ar ekoloģisko katastrofu visā Baltijas jūrā Foto: ELTA/A.F.I. |
EP ziņo, ka katru gadu no Eiropas Savienības (ES) ūdeņos
kuģojošajiem tankeriem noplūst 500 tūkstoši tonnu naftas un tās produktu. Pērn
kopumā reģistrēti 90 tūkstoši būtisku naftas produktu noplūdes gadījumu.
Jāatzīmē, ka tas ir milzīgs daudzums kaitīgo vielu, kas nonāk apkārtējā vidē. EP
izskatītais dokuments paredz kriminālsankcijas pret tiem kuģiem, kuri vainīgi naftas
produktu noplūdē ES ūdeņos. EP apstiprinātā direktīva paredz, ka noteikumi
attieksies uz visiem kuģiem, kuri piesārņos ES ūdeņus.
Direktīvas projekts paredz, ka kriminālvajāšana tiks uzsākta
gadījumos, kad naftas produktu noplūde notiek apzinātas kaitniecības vai izteiktas
nenovīdības dēļ. Paredzēts, ka visnopietnākajos vides piesārņojuma gadījumos
vainīgajam paredzēts cietumsods, bet soda naudas apmērs var sasniegt pat 1500 miljardus
eiru.
Paredzēts, ka kriminālsankcijas piemērojamas ne tikai kuģu īpašniekiem vai kuģa
kapteinim, bet arī kravas īpašniekiem, klasificēšanas sabiedrībai vai jebkurai citai
naftas noplūdes negadījumā iesaistītajai personai.
Svarīga loma cīņā pret kuģu izraisīto piesārņojumu paredzēta Eiropas Krasta
apsardzes spēkiem. Tiesa, vēl nav pilnīgas skaidrības par šādas institūcijas
izveides iespējām un izmaksām. Tāpat deputāti vēlas, lai tiktu paplašinātas
Eiropas Jūras drošības aģentūras pilnvaras. Piemēram, darbinieki ar satelīta
palīdzību varētu analizēt un laikus reģistrēt vidi piesārņojošo vielu klātbūtni
ūdenī.
Lai nozīmīgā direktīva stātos spēkā, tā vēl tikai formāli jāapstiprina Ministru
padomē. Pēc tam dalībvalstīm būs doti 12 mēneši, lai jaunās normas ieviestu
nacionālajā likumdošanā.
Direktīva svarīga arī Latvijai
Iecere paredzēt kriminālatbildību par kuģu radīto piesārņojumu
radās pēc tankkuģa “Prestige” avārijas pie Spānijas krastiem 2002.gada novembrī.
Tad atklātā jūrā izplūda liels daudzums naftas produktu. Tiek lēsts, ka videi
nodarītie kaitējumi būs jūtami vēl pat pēc desmit gadiem.
Direktīvu, par kuru šajā nedēļā balsoja EP, Latvija iepriekš
atbalstījusi arī ES Ministru padomes sanāksmēs. Ministru padomē šis jautājums tika
izskatīts pērn. Toreizējais Ministru prezidents Indulis Emsis norādīja, ka arī
Baltijas jūras piesārņojuma karte “izskatās ļoti slikti”, un atzina, ka lielāka
atbildība varētu uzlabot situāciju.
Ilze Sedliņa, “LV”
speciālkorespondente Strasbūrā