
Nevaldāmas līnijas, dzejiskas noveles
Mākslinieki Kati Kovāča (no labās) un Timo Makela izstādes atklāšanā galerijā “Bastejs” 2005.gada 22.februārī Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Galerijā “Bastejs” 22.februārī atklāja mūsdienu somu komiksu
izstādi un ar skatītājiem tikās eksponēto darbu autori – Somijā populārākie šā
žanra mākslinieki Kati Kovāča un Timo Makela. Iejusties daudzveidīgajā komiksu
pasaulē palīdzēja Somijas izdevniecību “Arktiken Banaani” un “Bulls
Press” pārstāvji, kā arī somu žurnālists un rakstnieks Juka Rislaki, kurš jau
labu laiku dzīvo Latvijā un latviešu lasītājiem kļuvis pazīstams ar vairākām
grāmatām.
Pirms izstādes tika piedāvāta lekcija par somu komiksu tradīcijām. Somijā tas ir
ļoti populārs mākslas veids. Tos publicē gandrīz visi laikraksti, tiek izdoti komiksu
albumi un uzņemtas filmas. Gandrīz miljons somu atzinuši, ka viņi ik dienas lasa
komiksus, jo tas kļuvis par ieradumu, neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Komiksi var būt
visdažādākie – viena rindiņa, viena lappuse vai pat romāns. Tajos var būt
humors, var būt nopietnas lietas un nenoteiktas lietas. Pērn somi svinējuši simto
gadadienu kopš pirmo komiksu parādīšanās. Tā ir “Amerikāņu bilžu grāmata” ar
1904.gadā izdarītu atzīmi, ka cariskā cenzūra atļāvusi to drukāt.
Pirmais somu komiksu izdevums ir Ilmari Vainio 1911.gadā publicētā “Profesora
Itikainena pētniecības ekspedīcija”. Pasaulē visplašāk pazīstamais somu komikss
joprojām ir Tūves Jansones “Mumini”, kas svin jau 50 gadu jubileju.
Sevišķu uzplaukumu komiksu māksla piedzīvojusi pagājušā gadsimta 70.gados. Kopš
1979.gada notiek komiksu svētki, bet kopš 1981.gada – starptautisks komiksu
festivāls.
Kati Kovāču kolēģi raksturo kā “nevaldāmās līnijas locītāju”. Ungāru
izcelsmes māksliniece kopš 1986.gada dzīvo Romā, taču “viņas dzīvesstāstu veido
somu sirds izjūtas”. Viņas darbos jūt “lielpilsētas straujuma garšu, piparotu
izteiksmi un somisku untumainību”. Kati Kovāčas komiksi neskaitāmos izdevumos
publicēti Somijā, Itālijā, Francijā, Zviedrijā un Honkongā. 1994.gadā apgāds “Like”
izdeva viņas albumu “Zaļā rapsodija”. Apgāds “Artiken Banaani” (kā saka tā
vadītājs, Somijā viss ir iespējams, arī arktiski banāni) šo albumu nesen atkārtoti
laidis klajā cietos vākos un izdevis albumu “Veiksmes dāvanas” ar viņas
zīmējumiem un Pauli Kallio tekstu.
Vaicāta, kas komiksu autoram svarīgāk – būt labam zīmētājam vai labam
stāstniekam, māksliniece teic, ka svarīgi ir gan viens, gan otrs, tomēr stāstītāja
dotības vajadzīgas katrā ziņā: “Lai cik labi jūs arī zīmētu, nevienam tas
nebūs interesanti, ja jums nebūs ko stāstīt. Ja ir labs stāsts, par to var pavēstīt
arī primitīvāks zīmējums.”
Timo Makelu tautā mīļi sauc par Timpu, jo viņam labāk par citiem savos darbos izdodas
atklāt somu tautas raksturu. Kāds tas ir?
Mākslinieks atbild, ka somi ir labsirdīgi, patstāvīgi, vairāk darītāji nekā
runātāji. “Komiksu autoram tas ir izdevīgi: vieglāk uzzīmēt cilvēku darbībā
nekā domās nogrimušu.” Par Timpu saka: “Viņa zīmulis pārvērš par komiksiem gan
mežonīgos ļaundaru tēlus, gan dzejiskus stāstus, arī sižetus no pasaules
literatūras klasikas.” “Kansan Uutiset” un Helsinku vakara avīze regulāri
publicē viņa politiskās karikatūras un komiksus. Izdoti jau desmit Timo Makelas
komiksu albumi. Bet viņa “Rozā mākonis”, kas iznāca 2001.gadā, bija viens no
pirmajiem somu komiksu romāniem.
Juka Rislaki uzskata, ka visaugstāko līmeni komiksu māksla sasniegusi Francijā un
Beļģijā. Viņam, tāpat kā visiem somiem, komiksi ļoti patīk. Somu lasītāji jau
šogad saņemšot grāmatu par viņa vismīļāko komiksu varoni Kokpauri Peku un šā
tēla radītāju. “Tas ir Olli Fogelbergs. Viņš dzīvoja no 1894. līdz 1952.gadam un
visu mūžu zīmēja komiksus par Kokpauri Peku. Šis viņa radītais vīrs ir īsts soms,
drusku dulls un ļoti labsirdīgs. Viņš visiem grib palīdzēt, ļoti cenšas, bet
parasti no tā visa nekas neiznāk. Par Peku uzņemtas 15 filmas, un tām ir liela
piekrišana.”
Juka Rislaki izsaka nožēlu, ka Latvijā komiksi nav visai populāri. “Nevajag domāt,
ka somi palikuši dumjāki, lasīdami komiksus, un ka somu bērnu vārdu krājums ar tiem
kļuvis nabadzīgāks. Tieši otrādi: komiksi valodu bagātina, jo tiek izdoti arī
dažādo Somijas novadu izloksnēs un dialektos.”
Izstāde būs atvērta līdz 13.martam.
Aina Rozeniece, “LV”