Šodien nerunāšu par tām tēmām, kuras mēs skatījām Saeimā, bet pastāstīšu par to, kas satrauc mūsu frakciju ārpus Saeimas.
Šajās dienās ir saasinājusies situācija saistībā ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, proti, slēgtas vairākas ražotnes. Viena no tām – Dundagas pienotava. Man kā deputātam jāatzīst, ka šajā brīdī mēs skatāmies un reaģējam tikai uz sekām, kuru cēloņus neesam novērsuši vairāku gadu garumā. Mans kolēģis Andis Kāposts ir ilgi cīnījies un mēģinājis pārliecināt Zemkopības ministriju par to, ka tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs ir jābūt dažādiem tirgus līmeņiem. Un galu galā mēs esam panākuši to, ka šie principi tiks iestrādāti pārtikas aprites likumā, kas līdz šim laikam nav izdarīts. Līdz ar to pilnīgi visām ražotnēm neatkarīgi no tā, kam produkcija tiek ražota – sev, ģimenei, pagasta vai vietējam valsts tirgum, visi šie pārstrādes noteikumi ir tādi paši kā tām ražotnēm, kas savu produkciju šodien eksportē uz Eiropas Savienības valstīm.
Un gribu teikt, ka man nepatīk tas, ko dzirdēju raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, proti, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam ir jābūt par kaut kādu biedu. Pārtikas un veterinārais dienests nav domāts, lai biedētu un kaut kā iespaidotu zemniekus, bet tam jāseko, lai cilvēki strādātu atbilstoši likumiem. Un te ir tā mūsu kļūda – neesam panākuši to, ka galvenajam jābūt galaproduktam ar atbilstošu ražojuma kvalitāti. Ja mēs varam saražot kvalitatīvus produktus – pienu, sieru, biezpienu, tad nav būtiski, ka kādā ražotnē tās flīzes ir vai nav. Galvenā ir higiēna un mūsu cilvēku drošība. Tas šodien ir redzams, jo pastāv godīgi un arī negodīgi ceļi, kā tiek iekarots tirgus.
Nākamnedēļ uz frakcijas sēdi esam uzaicinājuši Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru Veldres kungu, lai no viņa dzirdētu komentārus par to, kādēļ nekas nav darīts saistībā ar mūsu pirms gada notikušo sarunu. Toreiz dienests solīja, ka šie jautājumi tiks sakārtoti, tomēr līdz šim tas nav izdarīts. Tāpēc no savas puses mēs solām stingrāku kontroli.
Vēl mūs ļoti satrauc pēdējā laikā aktualizējies jautājums par iespējamo Rīgas Doma laukuma apbūvi. Mūsu frakcijas deputāti būs kategoriski pret jebkādu būvniecību šajā Rīgas senatnes vietā. Ir jāsaglabā tas, ko vēl iespējams saglabāt, lai vismaz Rīga mūsu bērniem un mazbērniem paliktu tāda, kāda tā ir šodien.

Šodien Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā. Protams, no pirmā skata šis likums ir diezgan garlaicīgs, bet tie cilvēki, kuri spiesti griezties tiesā vai kuriem jau ir tāda pieredze, zina, ka tagad ir grūti tiesāties. Mūsu tiesām ir ļoti lielas problēmas, jo tiesu prāvas ir ļoti ilgas – divi trīs gadi, un tas ir ļoti dārgi. Cilvēki advokātiem ir spiesti maksāt ļoti lielas naudas summas, kā arī, protams, visādas valsts nodevas. Tāpēc mūsu frakcija piedāvāja savus priekšlikumus grozījumiem šajā likumā, samazinot valsts nodevas tiem cilvēkiem, kuri grib vērsties tiesā, lai samazinātu cilvēku tiesu izdevumus. Diemžēl mūsu kolēģi Saeimā neatbalstīja šādu pieeju un valsts nodevas apmērs paliks tāds pats kā tagad.
Mums bija vēl arī otrs priekšlikums grozījumiem Civilprocesa likumā, kuru Saeima atbalstīja. Tas paredz iespēju cilvēkam mutvārdu pieteikuma veidā uz tiesas sēdi uzaicināt kādu savu pārstāvi, lai to pārstāvētu šajā tiesā. Līdz šim kārtība bija šāda: cilvēkam jāgriežas pie notāra, lai uzrakstītu notariāli apliecinātu pilnvaru, jāsamaksā notāram, tikai pēc tam šis pārstāvis kopā ar cilvēku varēja iet uz tiesas sēdi. Tagad tiesas process tiks būtiski atvieglots, īpaši tiem cilvēkiem, kuriem nav naudas, ko samaksāt par dārgajiem advokātu pakalpojumiem.
Mums bija vēl viens priekšlikums, kuru Saeima arī atbalstīja, par to, ka šķīrējtiesas tagad nevarēs pieņemt lēmumus par cilvēku izlikšanu no dzīvokļa. Mūsu valstī diemžēl ir izveidojusies tāda prakse, ka daudzas firmas vai fiziskas personas cilvēkiem piedāvā parakstīt vai nu īres līgumus, vai kredītlīgumus, kuros ietverta norma, ka strīda gadījumā nav jāgriežas parastajā tiesā, bet gan šķīrējtiesā, kuras lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Šķīrējtiesu var veidot trīs cilvēki. Diemžēl arī dažām firmām un bankām ir savas šķīrējtiesas. Līdz ar to tās pieņem lēmumus, piemēram, par cilvēku izlikšanu, kuri nav pārsūdzami. Tātad Saeima atbalstīja mūsu priekšlikumu, ka šādos sensitīvos jautājumos par cilvēku izlikšanu no dzīvokļiem tomēr ir jābūt normālas tiesas lēmumam.

Es šo nedēļu nosauktu par ļoti aktīvu ekonomisko likumu sagatavošanā. Lai arī man ir prieks par to, ka beidzot galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, jo tiem, protams, spēkā jāstājas vēl pirms pašvaldību vēlēšanām, tomēr šie ekonomikas jomas likumi ir ļoti svarīgi. To sagatavošanā ir piedalījusies arī mūsu frakcija. Nedaudz par to informēšu.
Saeimas komisijās pašlaik tiek apspriesti grozījumi Būvniecības likumā. Tajā joprojām nav atrisināts jautājums par amatnieku kā uzņēmējsabiedrību tiesībām piedalīties būvniecības procesā. To amatnieki var darīt tikai kā privātpersonas. Iespējams, ka uz likumprojekta trešo lasījumu ar pārējo frakciju atbalstu mēs varētu panākt kādu kompromisa variantu.
Tāpat tiek gatavoti arī priekšlikumi grozījumiem Aizsargjoslu likumā, kas ir specifiski un saistīti ar jaunu ekspluatācijas aizsargjoslu izveidošanu, nostiprinot drošības joslu statusu, kā arī ar to, lai kāpu zona tajā atstātajā šaurajā joslā sabiedrības vispārējai un publiskai pieejai tomēr netiktu nelikumīgi apbūvēta.
Ļoti svarīgs ir arī šonedēļ Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts par privatizācijas pabeigšanas procesu. Mūsu frakcija šo koncepciju atbalsta, tomēr šim likumprojektam, protams, būs nepieciešami vēl daudzi precizējumi, jo pašlaik dažas normas ir strīdīgas.
Manuprāt, ļoti svarīgs ir arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kura tapšanā piedalījās arī citas Saeimas frakcijas. Grozījumi paredz neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apmērā īpašnieka mežus, ja tie tiek pārdoti izciršanai, tātad – ja cirsmas tiek pārdotas, kā arī tādos gadījumos, ja šis pats īpašnieks šos kokus pārdod tālāk kā kokmateriālus. Līdz šim šis nodoklis bija 25% apmērā, kas sagādāja ārkārtīgi lielas grūtības, jo par šo pašu meža gabaliņu ir jāmaksā arī zemes vai nekustamā īpašuma nodoklis. Turklāt katru gadu. Bet vēl tad, kad koki apmēram simts gadu periodā ir izaudzēti līdz nociršanai, tad, lūk, vēl 25% jāmaksā valstij. Šajā jautājumā esam saņēmuši lielu sapratni gan no meža darbiniekiem, gan arī no citām uzraugošām institūcijām. Es domāju, ka likumprojekta izskatīšana un pieņemšana varētu noritēt diezgan ātri, īpaši sakarā ar vētras postījumiem.
Manuprāt, ļoti svarīgs jautājums, par ko runāja arī deputāts Pēteris Kalniņš, ir par mazo piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību likteni. Tā kā es dzīvoju Dundagas pagastā, tad esmu rūpīgi iepazinusies ar šo situāciju. Arī mūsu frakcija, atbildot uz Dundagas pašvaldības un iedzīvotāju vēstulēm ar daudziem savāktajiem parakstiem, ir apspriedusi šo jautājumu. Tāpēc mēs esam nolēmuši ar savu aicinājumu vai vēstuli vērsties pie zemkopības ministra vēlreiz rūpīgi izvērtēt, vai tiešām nav nekādu iespēju atļaut darboties vismaz dažām ražotnēm šajos mazajos kooperatīvos, kur pārstrādā vietējās saimniecībās ražoto pienu, ja viss, protams, atbilst sanitārajām normām. Uzskatu, ka nav pieļaujama tik ilga šī jautājuma risināšanas vilcināšana. Domāju, ka šai Dundagas pienotavai, kura tomēr zināmā mērā ir ļoti labā kārtībā, vismaz daļēji vajadzētu atļaut turpināt ražošanu, lai neiznīcinātu ražošanas procesu.
Svarīgs ir jautājums arī par biodegvielu, taču šeit tik īsā laikā nav iespējams apskatīt visus jautājumus. Tāpēc es tikai varu solīt, ka mūsu frakcija aizstāvēs zemniekus, kuri audzē rapsi vai nepārtikas graudus, lai Latvijā ražotai biodegvielai būtu noiets. Cik spēsim, tik arī mēģināsim piešķirt prioritāti šai Latvijā ražotai biodegvielai attiecībā uz visu pārējo procesu.

Runāšu par, mūsuprāt, būtiskāko šīsdienas plenārsēdē nolemto.
Pirmkārt, beidzot galīgajā lasījumā ir pieņemti grozījumi likumā “Par pašvaldībām”. Saeima šo likumprojektu ļoti ilgās un garās debatēs skatīja veselu gadu. Ko likums ir mainījis? Manuprāt, dažas lietas ir padarītas labākas – ir definēti un izveidoti pakalpojumu sniegšanas centri pašvaldībās, novados un pagastos. Šie centri iedzīvotājiem palīdzēs iegūt jebkuras viņiem vajadzīgās izziņas vai dokumentus, šeit varēs veikt nepieciešamos maksājumus, pat nebraucot kaut kur uz rajona vai novada centru, kā arī saņemt pensijas un pabalstus. Šajos centros varēs nodot jebkurus iesniegumus, veikt civilstāvokļa aktus, tas ir, laulāšanos vai ko citu, kā arī prasīt no pašvaldības jebkurus iedzīvotājus interesējošus dokumentus. Tā ir tāda laba lieta.
Vēl viena šajā likumā iestrādāta lieta, lai gan, mūsuprāt, varbūt likums kopumā nav tik labs, kā gribētos, tāpēc pēc vēlēšanām tomēr būs jāstrādā pie jauna likuma sagatavošanas, ir tā, ka rajona padomēs pēc trešās budžeta neapstiprināšanas reizes rajona padomes vadītājam būs jāatkāpjas no amata. Tas ir loģiski, ja rajona padomes vadītājs nav spējīgs nodrošināt budžeta pieņemšanu, kas ir ļoti būtisks dokuments, tad acīmredzot viņš nav spējīgs pildīt arī savas funkcijas.
Otrkārt, šodien pirmajā lasījumā konceptuāli tika akceptēti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz atbalstīt mūsu valsts mazās alus darītavas. Tātad turpmāk akcīzes nodokļa atlaide būs tiem alus darītājiem, kuri alu ražo savam mazajam krodziņam vai nelielajai zemnieku saimniecībai. Šie ražošanas apjomi nav lieli. Šīs alus darītavas savu produkciju tālāk nerealizē, bet gan atstāj sev, savam novadam, miestam un savam reģionam ļoti specifisku un atbilstošu alu. Tā ir Eiropas tradīcija, kas padara krāšņāku mūsu nacionālo vidi.
Mūsuprāt, tas ir atbalstāmi.
Un, treškārt, vēl viena aktualitāte, ko “Jaunais laiks” šobrīd apspriež savā frakcijā. Mēs joprojām uzskatām, ka ļoti būtiska ir diskusija, kam vajadzētu noslēgties ar pozitīvu rezultātu, par deputātu vienlīdzību ar pārējiem cilvēkiem. Šobrīd, kā zināms, deputātu nevar administratīvi sodīt bez Saeimas piekrišanas. Šo jautājumu mēs jau vairākkārt esam skatījuši, bet Saeimas atbalstu diemžēl neesam guvuši. Šobrīd Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija šo jautājumu ir aktualizējusi vēlreiz, un mēs ļoti ceram, ka mums izdosies pārliecināt kolēģus, ka deputāti ir vienlīdzīgi ar pārējiem cilvēkiem.
Ceturtkārt, ir sagatavots un Saeimā drīz tiks izskatīts Deputātu ētikas kodekss. Mēs ceram, ka beidzot arī Saeimas deputātiem būs vienoti ētikas principi – soli pa solim, bet ētiskā vide parlamentā tādējādi tomēr kaut nedaudz uzlabosies.
Vēl mums ir liels prieks, ka Ministru kabinets ir akceptējis “Jaunā laika” sagatavoto privatizācijas procesa pabeigšanas likumprojektu, kas skaidri un gaiši beidzot pateiks, kad ir jābeidzas šai bezgalīgajai privatizācijai par sertifikātiem, kuri lielie valsts uzņēmumi netiks privatizēti par sertifikātiem un kuri vispār nekad netiks privatizēti. Ceram, ka likumprojekts jau nākamnedēļ būs Saeimā un ka ātri arī tiks pieņemts.
Noslēgumā uzsvēršu, ka “Jaunā laika” deputāti kā vienmēr visus šos gadus katru piektdienu un sestdienu ļoti aktīvi tiekas ar vēlētājiem un uzklausa viņu problēmas. Mēs esam atvērti gandrīz katrā Latvijas nostūrī.

Šodien Saeimas sēdē patiešām ir bijis ražīgs darbs – izskatīti deviņpadsmit likumprojekti, no kuriem uzsvēršu trīs, jo tie lielā mērā attiecas uz katra iedzīvotāja ikdienas dzīvi, regulē un arī uzlabo dzīves kvalitāti.
Kā pirmo uzsvēršu otrajā lasījumā pieņemto un arī Latvijas Pirmās partijas atbalstīto likumprojektu “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums”. Tā mērķis ir nodrošināt personas tiesības uz atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, tajā skaitā arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīti ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, vai bezdarbību, vai arī administratīvo aktu atcelšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85. un 86.pantu. Saskaņā ar šo likumprojektu tiek noteikts, ka reizi pusgadā Finanšu ministrija iesniedz Ministru kabinetam informāciju par zaudējumu atlīdzināšanas gadījumiem un izmaksāto zaudējumu atlīdzības apmēriem, kas rada iespēju apkopot informāciju par tām valsts pārvaldes iestādēm, kuru darbības rezultātā personām visbiežāk ir nodarīti kaitējumi. Tātad nākotnē minētā informācija palīdzēs prognozēt nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus uz naudas maksājumu vērstu iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu izpildei. Bet vissvarīgākais ir tas, ka šis likumprojekts nosaka amatpersonas civiltiesisko atbildību par publiskai personai nodarītajiem zaudējumiem, kā arī šo zaudējumu piedziņu regresa kārtībā. Atbalstot šo likumprojektu, Saeimas deputāti patiešām rūpējas par iedzīvotāju dzīves kvalitāti un tiesisko aizsardzību.
Tāpat es minēšu arī šodien vienbalsīgi atbalstītos grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, kas lielā mērā novērsīs laika gaitā radušās problēmas pašvaldības institūcijās un arī amatpersonu darbībā. Pirmkārt, deputāti būs atbildīgi par saviem balsojumiem, ko parastā balsošanas kārtība neparedzēja. Tiks formulēts un padarīts skaidrāks pašvaldības administrācijas jēdziens kā tāds, paredzot tiesības pašvaldībai izdot saistošus noteikumus. Likuma iepriekšējā redakcija pašvaldību tiesības nepamatoti sašaurināja.
Šie grozījumi arī saskaņoti ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, padarot pašvaldību iekārtu caurskatāmāku un deputātu atbildīgāku savā amatā. Kas vēl ir būtiski? Svarīgi arī tas, ka rajona padomes priekšsēdētāji un arī rajona padome var atbrīvot no priekšsēdētāja pienākumiem, ja netiek pildīti amata uzdevumi, proti, ja trīs reizes pēc kārtas neapstiprina priekšsēdētāja iesniegto pašvaldības budžeta projektu.
Vēl runāšu par otrajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas lielā mērā novērsīs daudzas problēmas, ar ko pēdējā laikā saskaramies mūsu sabiedrībā. Proti, tas ir par klaiņojošiem dzīvniekiem, saimnieku bezatbildību pret saviem mājdzīvniekiem, vieglprātīgi tos vienkārši izmetot ārā. Likumprojekts paredz arī kārtību, kādā Pārtikas un veterinārais dienests var uzlikt sodu bīstamo suņu saimniekiem, jo pēdējā laikā šie suņi ir nodarījuši ļoti lielus kaitējumus daudzu cilvēku veselībai un pat dzīvībai.
Šeit ir tā vieta un laiks minēt arī vēl vienu ļoti būtisku un svarīgu lietu. Es pat teiktu – arī valstiski nozīmīgu lietu. Vakar Latvijas Pirmās partijas frakcijas un partijas vadība tikās ar tradicionālo konfesiju – Latvijas Evaņģēliski luteriskās, baptistu, Latvijas Pareizticīgās baznīcas, tāpat arī vecticībnieku, metodistu, adventistu draudžu – vadītājiem, lai kopīgi spriestu par pagājušā gada 8.jūnijā noslēgto līgumu starp šīm konfesijām un Latvijas valsti tālāko virzību un ratifikāciju Saeimā. Tikšanās laikā baznīcu vadītāji vienprātīgi un vienbalsīgi atzina, ka atbalsta šo līgumu ratifikāciju Saeimā un ir gatavi arī tos aizstāvēt. Bet ir jāsaka arī tas, ka, neskatoties uz to, ka lielākā daļa mūsu deputātu it kā no vienas puses atbalsta šos līgumus kā tādus, veids, kādā tie tiek noslēgti, bieži vien tiek nepamatoti kritizēts, neminot nekādus juridiski pamatotus argumentus. Un tieši tādēļ bažas rada tas, ka šo līgumu tālākā virzība kaut kādā veidā var tikt apdraudēta.
Un vēl es gribu pateikt, ka Latvijas Pirmā partija sekos savam aicinājumam un aizstāvēs šo līgumu ratifikāciju, lūdzot pieaicināt ekspertus gan no Eiropas Kopienas, gan arī citas juridiskas autoritātes, lai cīnītos par šo līgumu tālāku virzību Saeimā.

Es runāšu par tiem jautājumiem, ko neskatīja Saeimas sēdē, bet kas skar jebkuru iedzīvotāju – tā ir veselības aprūpes joma.
Ir zināms, ka 1.aprīlī spēkā stāsies jaunā veselības aprūpes finansēšanas kārtība, kur melns uz balta ir rakstīts, ka ģimenes ārsts pats varēs lemt, cik pacientam maksāt par mājas vizīti. Ja šobrīd mēs par to maksājam divus latus, tad no 1.aprīļa to izlems ģimenes ārsts pats.
Mēs jau tagad visur, kur vien iespējams, uzdodam jautājumu Veselības ministrijas pārstāvjiem par nepieciešamību pieņemt tieši šādu lēmumu. Kāpēc tika pieņemts tieši šāds lēmums? Varbūt tomēr bija iespējams atrast citu izeju? Es pats, runājot ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvjiem, ierosināju: tā kā šobrīd doktorātu uzturēšanai tiek piešķirti līdzekļi 140 latu apmērā, arī ģimenes ārstiem varētu piešķirt līdzīgu summu, lai viņi savukārt neņemtu naudu no pacientiem tik, cik grib, bet lai būtu stabila alga par mājas vizīti. Tas, kas notiks pēc 1.aprīļa, satrauc ne tikai mani, bet, es domāju, arī visu sabiedrību. Mēs valdību brīdinājām jau tad, kad tika pieņemts likums par pievienotās vērtības nodokļa likmi 9% apjomā medikamentiem, ka tas nav godīgi pret cilvēkiem. Toreiz mums izdevās pārliecināt valdošo koalīciju un Valsts prezidenti par nepieciešamību šo likmi samazināt līdz 5%. Un arī tagad brīdinām valdību, ka no 1.aprīļa būs lieli trokšņi un neapmierinātība tieši no pensionāriem, kuriem veselības aprūpe mājas vizītē ir nepieciešama visvairāk, bet diez vai viņi to varēs dabūt.
Ticiet darbiem, nevis vārdiem! Un aicinu pašvaldības vēlēšanās jūs balsot, protams, par Tautas saskaņas partiju, jo saskaņa ir vajadzīga sabiedrībai un tautai.

Šī nedēļa patiešām bija sarežģīta, jo ļoti daudz tika strādāts pie ekonomiskajiem likumiem.
Šodien Saeima trešajā lasījumā pieņēma divus svarīgus likumus. Kā zināms, Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija īpašu uzmanību pievērš sociālajai aizsardzībai un palīdzībai. Šajā jomā ir izskatīti grozījumi un galīgajā lasījumā pieņemts likums “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Šajā likumā ļoti būtisks ir 34.pants, kurš nosaka valsts nodevu par katru prasības pieteikumu tiesā. Gan otrajā, gan trešajā lasījumā mēs balsojām par to, ka nepieciešams samazināt valsts nodevu, sevišķi par prasību, kas novērtējama līdz 100 latiem. Mēs piedāvājām 10 latu vietā 5 latus. Un par prasību, kas novērtējama no 100 līdz 1000 latiem, samazināt valsts nodevu no 15% līdz 10%. Šos grozījumus iesniedza kreisā opozīcija, bet valdošā koalīcija tos neatbalstīja. Sakarā ar to maznodrošinātajiem cilvēkiem un cilvēkiem ar vidējiem ienākumiem valsts nodeva par prasības izskatīšanu tiesā jāmaksā it kā jau divreiz vairāk, salīdzinot ar to, ko piedāvāja mūsu kreisā opozīcija.
Bez šaubām, likums “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” ir ļoti svarīgs un vajadzīgs, bet, vērtējot to no sociālās puses, jau sen Latvijā daudz tiek runāts par sabiedrības integrāciju. Sevišķi aktuāli tas kļuva pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kad kopā ar jēdzienu “nepilsoņi” sāk eksistēt arī tādi jēdzieni kā “ārvalstnieki”, “bezvalstnieki”, kuri tiek pārstāvēti ar konkrētiem cilvēkiem, cilvēku grupām mazākā vai lielākā skaitā.
Kreisās opozīcijas priekšlikums ir konkrēts, politiski neitrāls un vērsts uz cilvēktiesību aizstāvēšanu. Tas paredz vietējās pašvaldības domēs veidot nepilsoņu konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir nepilsoņus pārstāvošo sabiedrisko organizāciju deleģēti pārstāvji. Mēs domājam, ka mūsu piedāvātā konsultatīvās padomes izveidošana palīdzēs risināt daudzus sociālos jautājumus un ātrāk panākt Latvijas sabiedrības integrāciju.

Man negribētos atkārtot, ko teica kolēģi. Un es varbūt runāšu par to, ko mēs šonedēļ Saeimā esam darījuši, kas man šķiet arī būtiski un svarīgi. Nākošnedēļ, iespējams, tas parādīsies jau Saeimas plenārsēdē kā darba kārtības jautājums, proti, Saeimas deputāti beidzot nonāca līdz vienotam viedoklim Sociālo un darba lietu komisijā, atbalstot likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” sagatavoto redakciju trešajam lasījumam par ierobežojumiem smēķētājiem. Šo grozījumu ierosinātāja ir Tautas partija, un es kā deputāte Anta Rugāte to esmu izdarījusi un praktiski izpildījusi; uzrakstījusi redakcijas, kā arī, ja nemaldos, piedalījos 13 vai 14 komisijas sēdēs, debatējot ar profesionāļiem, ekspertiem, pašvaldību pārstāvjiem un citiem interesentiem, lai precizētu šīs normas. Es gribu noteikti piezīmēt, ka sadarbība ar valdību un Veselības ministriju mums bija ļoti lietišķa, praktiska un pilnvērtīga.
Pasaules veselības organizācija un konvencija par tabakas ierobežošanu – par ko tad tās ir? Tās ir par tīru gaisu. Un Latvija šo konvenciju ir parakstījusi. Par tīru vidi, kas būtu tīra no kancerogēnām un atkarību izraisošām vielām, proti, šajā gadījumā no nikotīna, lai pasargātu tos cilvēkus, kas paši nesmēķē, bet piedūmotās telpās kļūst par pasīviem pīpētājiem ar tādām pašām veselību apdraudošām sekām, kādas ir pīpētājiem. Tāpat būtiski ir arī mazināt iespēju smēķēt tiem, kuri jau ir atkarīgi no nikotīna, proti, ierobežot iespējas vides nozīmē – kur drīkst, kur nedrīkst smēķēt. Lai neturpinātos šobrīd sabiedrībā novērotā vērienīgā, apjomīgā visatļautība, kad pīpē visur, kur tik ienāk prātā, un nerēķinās nekādā gadījumā ar tiem, kuri nepīpē. Bet katram ir tiesības atrasties tīrā vidē, pamatā tam, kurš nepīpē. Pasaules valstīs šādi ierobežojumi ir ļoti stingri, arī sodīti tiek ļoti stingri. Mums tādā veidā labot likumu bija patiesībā pēdējais laiks. Nu tas būs izdarīts. Kā rāda prakse, ir nepieciešami 20 gadi, lai cilvēku apziņā reāli parādītos rezultāti un sabiedrībā nostiprinātos šī tīrā gaisa ideja un veselības priekšrocība pār šo netikumu vai atkarību kā norma.
Patlaban divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju nepīpē. Viņiem ir tiesības, lai tos aizsargātu. Latvijas Saeima par to ir lēmusi: tas ir ļoti humāns un ārkārtīgi veselību veicinošs lēmums, jo ir milzīga nauda, ja mēs skatāmies uz tiem miljoniem – un tie Latvijas valstī gadā ir 12 miljoni –, kas tiek iztērēti, lai varētu ārstēt pīpēšanas vai nikotīna – pasīvā un arī aktīvā pīpētāja – radītās sekas veselībai, lai atgrieztu cilvēku normālā dzīvē. Ja ir letāli iznākumi, tātad šis cilvēks nemūžam vairs nekļūs darbaspējīgs. Arī bērni smēķē jau no 10 gadu vecuma.
Tā ka ir likumi, kurus ievēro tikai tad, kad arī sabiedrība tos atbalsta. Un šis ir viens no tādiem likumiem. Tādēļ mēs ļoti ceram, ka tas, par ko runā pašvaldības policija, kurai nāksies uzraudzīt šā likuma normu izpildi, arī radio šodien dzirdēju, kā arī mūsu komisijas sēdē pašvaldības policijas pārstāvji uzrunāja cilvēkus, lai šī aktivitāte no sabiedrības puses ir konsekventa, nevis vienaldzīga. Šis ir tāds likums, kurā sabiedrība var izdarīt ļoti daudz, lai likums patiešām darbotos to cilvēku labā, to cilvēku veselības labā, kuri ir pelnījuši būt darbaspējīgi, veseli, turpināt savus bērnus, dzemdēt bērnus veselus un vispār spēt dzemdēt bērnus.
Vēl varētu būt piebilde, ka Tautas partija patiešām ir ļoti gandarīta, ka Saeimas deputāti šos grozījumus ir atbalstījuši. Likumā ir paredzēti arī pārejas noteikumi, ņemot vērā visus ekspertu un interesentu viedokļus, kas piedalījās komisijas sēdēs. Proti, tas varētu būt nākamajās sēdēs, ja Saeima tā nobalsos, ka līdz nākamā gada 1.jūlijam visiem tiem, kuri vēlas savās kafejnīcās, visās savās iestādēs un citur vēl aizvien dot iespēju atkarīgajiem cilvēkiem un pīpētājiem pīpēt, būs jāveic pārbūves tiem piederošajās telpās un jānodrošina, lai dūmi nevarētu nekādā veidā ieplūst citās telpās, kur tie traucē citiem darbiniekiem vai arī apmeklētājiem. Ja viņi šīs prasības nebūs izpildījuši, tad, protams, viņiem nāksies, pildot likumu, vispār aizliegt tajās telpās smēķēt jebkādā veidā.
Tādā kārtā es gribētu teikt, ka parlaments, jācer, šo likumprojektu varētu arī pieņemt, bet, lai šis likums atbilstoši varētu darboties, tas ir arī jāuzrauga. Un tāpēc esmu sagatavojusi arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā grozījumus, kas iesniegti Juridiskajā komisijā. Tie paredz sankcijas par fizisku personu nevērīgu attieksmi pret sabiedrības līdzpilsoņiem un arīdzan juridiskajām personām, tas ir, īpašniekiem, saimniekiem vai attiecīgajai iestādei, ja netiks pildītas likumā paredzētās normas un ierobežojumi. Protams, tā starpība ir apmēram 1 pret 10 tajā apjomā, taču maksāt nāksies ar maciņu, ja mēs citādi nespējam izprast to, kas tad mums patiesībā ir vajadzīgs.
Es atvainojos par to, ka varbūt biju tik emocionāla, bet patiesi mūsu bērniem ir jābūt veseliem! To taču mēs visi gribam. Lai viņi šajā valstī aug par īstiem Latvijas patriotiem!