1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā:
1) pabeidz valsts un pašvaldību īpašuma objektu un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo zemesgabalu privatizāciju saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums);
2) pabeidz apbūvētu zemesgabalu atsavināšanu, par maksāšanas līdzekli izmantojot īpašuma kompensācijas sertifikātus, un rīkojas ar neapbūvētiem zemesgabaliem saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu (turpmāk – Atsavināšanas likums);
3) veido lauku apvidus un pilsētas zemes izpirkšanas reģistrus un turpmāk rīkojas ar neizpirkto zemi saskaņā ar likumiem “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”;
4) pabeidz privatizācijas sertifikātu un īpašuma kompensācijas sertifikātu (turpmāk – sertifikāti) piešķiršanu un to izmantošanu saskaņā ar likumu “Par privatizācijas sertifikātiem” (turpmāk – Sertifikātu likums).
 

2.pants. Privatizācijas ierosinājumu iesniegšana un reģistrācija
(1) Valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu saskaņā ar Privatizācijas likuma 12.panta pirmo un otro daļu vai 31.panta pirmo un otro daļu privatizācijas subjektam ir tiesības iesniegt līdz 2005.gada 30.decembrim (turpmāk – pabeigšanas datums).
(2) Apbūvētā zemesgabala, uz kura atrodošās ēkas (būves) īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, privatizācijas ierosinājumu saskaņā ar Privatizācijas likuma 65.pantu ir tiesīgs iesniegt uz zemesgabala atrodošos ēku (būvju) īpašnieks līdz pabeigšanas datumam.
(3) Neapbūvēta zemesgabala un apbūvēta zemesgabala, uz kura esošās ēkas (būves) īpašuma tiesības saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 19.pantu nevar nostiprināt zemesgrāmatā, privatizācijas ierosinājumu saskaņā ar Privatizācijas likuma 65.pantu ir tiesīga iesniegt persona līdz pabeigšanas datumam.
(4) Visus valsts vai pašvaldību īpašuma objektu un zemesgabalu (turpmāk – valsts vai pašvaldības īpašums) privatizācijas ierosinājumus reģistrē privatizācijas ierosinājumu reģistrā (turpmāk – Privatizācijas reģistrs). Privatizācijas reģistrā iekļauj arī visus tos valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas ierosinājumus, kurus privatizāciju veicošā institūcija ir saņēmusi pirms likuma spēkā stāšanās, bet par kuriem attiecīga institūcija nav pieņēmusi lēmumu par nodošanu privatizācijai.
(5) Privatizācijas ierosinājumus Privatizācijas reģistrā reģistrē tā saņemšanas dienā.
(6) Pašvaldības pēc 2006.gada 1.janvāra reizi ceturksnī nosūta Ekonomikas ministrijai ziņas par pašvaldības īpašuma objektiem un zemesgabaliem (turpmāk – pašvaldības īpašumi), saņemtajiem privatizācijas ierosinājumiem, lēmumiem par to nodošanu privatizācijai, pārdošanas cenu un samaksai izmantojamo sertifikātu nominālvērtību.
(7) Privatizācijas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot ziņas, kas saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.
(8) Privatizācijas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
 3.pants. Lēmumu pieņemšana par iesniegtajiem privatizācijas ierosinājumiem
(1) Valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) Privatizācijas likuma 12.panta trešajā daļā un 66.panta pirmajā daļā noteiktais Ministru kabineta rīkojuma projekts par valsts īpašuma objekta vai zemesgabala (turpmāk – valsts īpašums) nodošanu privatizācijai jāsagatavo un jāiesniedz Ekonomikas ministrijā divu mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma reģistrēšanas Privatizācijas reģistrā.
(2) Ministru kabinetam vai pašvaldības domei (padomei) attiecīgi Privatizācijas likuma 12.panta ceturtajā daļā, 31.panta trešajā daļā un 66.pantā minētais lēmums par valsts vai pašvaldību īpašumu nodošanu privatizācijai vai pamatots atteikums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu jāpieņem sešu mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma reģistrēšanas Privatizācijas reģistrā.
(3) Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašumu nodošanu privatizācijai pieņem līdz 2006.gada 30.jūnijam.
(4) Lēmumu par atteikumu privatizēt valsts īpašumu var pieņemt tikai Ministru kabinets. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī konkrētā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības.
(5) Lēmumu par atteikumu privatizēt pašvaldības īpašumu var pieņemt tikai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) sēdē. Pašvaldības struktūrvienības, komitejas, komisijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā pašvaldības īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī konkrētā pašvaldības īpašuma privatizācijas ierosinājumu neizskatītu pēc būtības pašvaldības domes (padomes) sēdē.
(6) Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais valsts vai pašvaldības īpašums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts, vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
(7) Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) nav tiesīga valsts vai pašvaldības īpašumu nodot atsavināšanai saskaņā ar Atsavināšanas likumu, ja privatizācijas ierosinājums iesniegts līdz pabeigšanas datumam un privatizācijas subjektam saskaņā ar Privatizācijas likuma 17.panta pirmo daļu un 35.panta pirmo daļu ir pirmpirkuma tiesības.
 4.pants. Lēmuma pieņemšana par apbūvētā zemesgabala privatizācijas ierosinājumu
(1) Lēmumu par valstij piederoša apbūvēta zemesgabala, ja uz šī zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašniekam īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, nodošanu privatizācijai pieņem Privatizācijas aģentūra ne vēlāk kā mēneša laikā no privatizācijas ierosinājuma reģistrācijas dienas Privatizācijas reģistrā.
(2) Privatizācijas aģentūra nevar nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
(3) Pēc Privatizācijas aģentūras lēmuma saņemšanas par atsevišķa apbūvēta zemesgabala privatizācijas uzsākšanu valsts institūcija, kuras valdījumā atrodas attiecīgais zemesgabals, nodod to Privatizācijas aģentūrai Privatizācijas likuma 67.pantā minētajā termiņā un kārtībā.
(4) Lēmumu par pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja uz šī zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašniekam īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, pieņem pašvaldības dome (padome) ne vēlāk kā divu mēneša laikā no privatizācijas ierosinājuma reģistrācijas dienas Privatizācijas reģistrā.
(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu par Rīgas pilsētai piederošu zemesgabalu pieņem Rīgas pilsētas domes prezidijs.
(6) Ministru kabinets šā likuma 3.pantā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par:
1) valstij piederošu apbūvētu zemesgabalu, uz kura esošās ēkas (būves) īpašuma tiesības saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 19.pantu nevar nostiprināt zemesgrāmatā;
2) valstij piekrītošu apbūvētu zemesgabalu, kura īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.
 5.pants. Zemesgabala pārdošanas cena
Zemesgabalu pārdod par cenu, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā Latvijā atzītiem nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem, bet ne mazāku par kadastrālo vērtību.
6.pants. Apbūvēta zemesgabala privatizācijas kārtība
(1) Privatizāciju veicošā institūcija nosūta apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesīgajai personai privatizācijas piedāvājumu, kurā norāda:
1) zemesgabala adresi un kadastra numuru;
2) zemesgabala kopējo platību;
3) kādiem mērķiem zemesgabalu var izmantot;
4) iesniegtos prasījumus attiecībā uz privatizējamo zemesgabalu;
5) zemesgabala pārdošanas cenu;
6) maksāšanas līdzekļus un to proporcijas;
7) nododamās tiesības un saistības;
8) zemesgabala izmantošanas nosacījumus;
9) dokumentus un ziņas, kuri jāiesniedz privatizāciju veicošajā institūcijā, lai noslēgtu zemesgabala pirkuma līgumu.
(2) Privatizācijas piedāvājumā privatizāciju veicošā institūcija lūdz pirmpirkuma tiesīgajai personai rakstveidā:
1) atbildēt, vai tā vēlas privatizēt zemesgabalu ar minētajiem nosacījumiem;
2) norādīt tai vēlamo samaksas termiņu norēķiniem par zemesgabalu, ja pirmpirkuma tiesīgā persona to nav izdarījusi jau iepriekš.
(3) Ja pirmpirkuma tiesīgā persona divu mēneša laikā no privatizācijas piedāvājuma saņemšanas brīža nav sniegusi privatizāciju veicošajai institūcijai atbildi uz šā panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem, tiek uzskatīts, ka persona ir piekritusi privatizēt zemesgabalu ar piedāvājumā norādītajiem nosacījumiem ar privatizācijas paņēmienu – pārdošana uz nomaksu piecos gados.
(4) Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad pirmpirkuma tiesīgā persona ir apliecinājusi vēlmi privatizēt zemesgabalu, vai no šā panta trešajā daļā minētā termiņa beigām privatizāciju veicošā institūcija piedāvā pirmpirkuma tiesīgajai personai noslēgt zemesgabala pirkuma līgumu, ierakstītā vēstulē nosūtot minētajai personai līguma projektu vai nododot to šai personai vai tās pilnvarotam pārstāvim pret parakstu.
(5) Pirmpirkuma tiesīgajai personai atbilde jādod mēneša laikā pēc pirkuma līguma projekta saņemšanas, iesniedzot privatizāciju veicošajā institūcijā piedāvājumā pieprasītos dokumentus un ziņas.
(6) Ja persona, kura savas pirmpirkuma tiesīgās personas tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.
(7) Šā panta nosacījumi piemērojami arī gadījumos, ja apbūvētu zemesgabalu nodod privatizācijai Ministru kabinets.
 7.pants. Apbūvēta zemesgabala privatizācijas nosacījumi
(1) Apbūvētu zemesgabalu var ieguldīt tikai tās kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kuras īpašumā atrodas uz šī zemesgabala esošās ēkas (būves).
(2) Ja apbūvētu valsts zemesgabalu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā, lēmumu par to pieņem Ministru kabinets.
(3) Ja apbūvētu pašvaldības zemesgabalu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā, lēmumu par to pieņem pašvaldības dome (padome).
 8.pants. Neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas nosacījumi
(1) Ja neapbūvētu zemesgabalu privatizē ar pārdošanas metodi, piemēro privatizācijas paņēmienu ? pārdošana izsolē, nepiemērojot pretendentu atlasi, un zemesgabala izsoles sākumcena ir zemesgabala cena, kas noteikta saskaņā ar likuma 5.pantu.
(2) Ja neapbūvētu zemesgabalu privatizē ar ieguldīšanas metodi, tas tiek ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā Komerclikumā noteiktajā kārtībā.
(3) Ja neapbūvētu valsts zemesgabalu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā, lēmumu par to pieņem Ministru kabinets.
(4) Ja neapbūvētu pašvaldības zemesgabalu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā, lēmumu par to pieņem pašvaldības dome (padome).
 9.pants. Norēķini par valsts vai pašvaldības īpašuma objektu vai zemesgabalu
(1) Maksimālais termiņš norēķiniem par valsts vai pašvaldības īpašuma objektu vai apbūvētu zemesgabalu ir pieci gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas.
(2) Maksimālais termiņš norēķiniem par neapbūvētu zemesgabalu ir trīs gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas.
(3) Noslēdzot pirkuma līgumu, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), maksa par atlikto maksājumu ir 12 procentu gadā no vēl nesamaksātās sertifikātu un naudas daļas, samaksu veicot naudā.
 10.pants. Lēmuma pieņemšana par privatizācijas izbeigšanu
(1) Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par valsts īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja:
1) par valsts īpašuma objektu Privatizācijas likuma 21.pantā noteiktajā kārtībā nav saņemts privatizācijas priekšlikums;
2) valsts īpašuma objekta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas noteikumi ir apstiprināti divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai neviens pretendents nav apstiprināts par pircēju;
3) valsts neapbūvēta zemesgabala izsole ir izsludināta divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies pirkt šo zemesgabalu vai neviens pretendents nav apstiprināts par pircēju;
4) apstiprinātais valsts īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala pircējs divu mēnešu laikā no uzaicinājuma par līguma noslēgšanu vai mēneša laikā no lēmuma par termiņa pagarinājumu pirkuma līguma noslēgšanai saņemšanas dienas nav noslēdzis pirkuma līgumu.
(2) Pašvaldības dome (padome) var pieņemt lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta vai zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja:
1) par pašvaldības īpašuma objektu Privatizācijas likuma 39.pantā noteiktajā kārtībā nav saņemts privatizācijas projekts;
2) pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekts ir apstiprināts divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai neviens pretendents nav apstiprināts par pircēju;
3) neapbūvēta pašvaldības zemesgabala izsole ir izsludināta divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies pirkt šo zemesgabalu vai neviens pretendents nav apstiprināts par pircēju;
4) apstiprinātais pašvaldības īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala pircējs divu mēnešu laikā no uzaicinājuma par līguma noslēgšanu vai mēneša laikā no lēmuma par termiņa pagarinājumu pirkuma līguma noslēgšanai saņemšanas dienas nav noslēdzis pirkuma līgumu;
5) likuma 6.panta piektajā daļā noteiktajā termiņā pircējs nav noslēdzis pirkuma līgumu par pašvaldībai piederoša apbūvēta zemesgabala pirkšanu.
(3) Privatizācijas aģentūra var pieņemt lēmumu par valstij piederoša apbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja pircējs likuma 6.panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav noslēdzis pirkuma līgumu.
 11.pants. Turpmākā rīcība ar valsts vai pašvaldības īpašumu
(1) Valsts vai pašvaldības īpašumi, par kuriem līdz pabeigšanas datumam ir saņemts privatizācijas ierosinājums, bet Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) atbilstoši likuma 3.panta sestajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, turpmāk nav privatizējami saskaņā ar Privatizācijas likumu, bet atsavināmi saskaņā ar Atsavināšanas likumu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētos valsts vai pašvaldības īpašumus Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) ir tiesīga nodot atsavināšanai ne agrāk kā trīs gadus pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas.
(3) Valsts vai pašvaldības īpašumi, par kuriem līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums vai saskaņā ar likuma 10.pantu ir izbeigta privatizācija, turpmāk atsavināmi Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
 12.pants. Turpmākā rīcība ar tautsaimniecībai svarīgiem infrastruktūras objektiem
(1) Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta “Rīga””, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme”, un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nevar privatizēt.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai pieder 100 procenti kapitāla daļu citā kapitālsabiedrībā, tad lēmumu par to, ka šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai citā kapitālsabiedrībā vairs nepiederēs 100 procenti kapitāla daļu, pieņem Ministru kabinets.
(3) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās valsts akciju sabiedrības izšķirošās ietekmes (Koncernu likuma izpratnē) izbeigšanu citās sabiedrībās pieņem Ministru kabinets.
 

13.pants. Apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma iesniegšana un reģistrēšana
(1) Par valsts un pašvaldības zemesgabalu, uz kura esošās citai personai piederošās ēkas (būves) īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta un Atsavināšanas likuma 4.panta ceturto daļu, atsavināšanas ierosinājumu valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” un pašvaldībai (turpmāk – atsavināšanu veicošā institūcija) iesniedz tās ēkas (būves) īpašnieks, kura ēka (būve) atrodas uz šī zemesgabala (turpmāk – atsavināms apbūvēts zemesgabals).
(2) Atsavināšanas ierosinājumu, kas iesniegts līdz pabeigšanas datumam, atsavināšanu veicošā institūcija reģistrē šīs institūcijas atsavināšanas ierosinājumu reģistrā (turpmāk – Atsavināšanas reģistrs). Atsavināšanas reģistrā iekļauj arī visus tos apbūvētu valsts vai pašvaldības zemesgabalu atsavināšanas ierosinājumus, kurus atsavināšanu veicošā institūcija ir saņēmusi pirms likuma spēkā stāšanās, bet par kuriem attiecīgā institūcija nav pieņēmusi lēmumu par nodošanu atsavināšanai.
(3) Atsavināšanas ierosinājumus Atsavināšanas reģistrā reģistrē to saņemšanas dienā.
(4) Pašvaldības pēc 2006.gada 1.janvāra reizi ceturksnī nosūta Ekonomikas ministrijai ziņas par atsavināmiem apbūvētiem pašvaldības zemesgabaliem, saņemtajiem atsavināšanas ierosinājumiem, lēmumiem par to nodošanu atsavināšanai, pārdošanas cenu un samaksai izmantojamo sertifikātu nominālvērtību.
(5) Atsavināšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot ziņas, kas saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.
(6) Atsavināšanas reģistrā iekļaujamās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(7) Atsavināma apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu nav tiesīga iesniegt valsts vai pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas zemesgabals.
 14.pants. Lēmuma pieņemšana par apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai
(1) Lēmumu par valstij piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai pieņem valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – Atsavināšanas sabiedrība) divu nedēļu laikā no atsavināšanas ierosinājuma reģistrācijas Atsavināšanas reģistrā.
(2) Atsavināšanas sabiedrība nevar nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
(3) Lēmumu par pašvaldībai piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai pieņem pašvaldības dome (padome) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no atsavināšanas ierosinājuma reģistrācijas Atsavināšanas reģistrā.
(4) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu par Rīgas pilsētai piederošu zemesgabalu pieņem Rīgas pilsētas domes prezidijs.
 15.pants. Apbūvēta zemesgabala atsavināšanas pamatnosacījumi
(1) Ja apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājums ir saņemts līdz pabeigšanas datumam un Atsavināšanas likumā noteiktajā termiņā ir noslēgts pirkuma līgums, šo zemesgabalu atsavina, izmantojot par maksāšanas līdzekli īpašuma kompensācijas sertifikātus šajā likumā noteiktajā apmērā.
(2) Atsavināmu apbūvētu zemesgabalu var ieguldīt tikai tās kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kuras īpašumā atrodas uz šī zemesgabala esošās ēkas (būves).
(3) Šā panta otrajā daļā noteikto lēmumu par valsts zemesgabalu ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem Ministru kabinets.
(4) Ja atsavināma apbūvēta zemesgabala pirkuma līgums ir noslēgts ar atlikto maksājumu (uz nomaksu), maksa par atlikto maksājumu īpašuma kompensācijas sertifikātos ir 12 procenti gadā no vēl nesamaksātās īpašuma kompensācijas sertifikātu un latu daļas, samaksu veicot naudā.
(5) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona atsavināmu apbūvētu zemesgabalu nav tiesīga pirkt vai noteiktajā termiņā nav noslēgusi pirkuma līgumu, tās attiecības ar atsavināšanu veicošo institūciju nosaka noslēgtais zemesgabala nomas līgums.
 16.pants. Turpmākā rīcība ar neapbūvētiem zemesgabaliem
(1) Valstij vai pašvaldībai piederošo neapbūvēto zemesgabalu, izņemot to, par kuru ir saņemts privatizācijas ierosinājums, kuru Ministru kabinets ir lēmis nodot privatizācijai un kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, atsavina saskaņā ar Atsavināšanas likumu.
(2) Valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldību komercdarbības veikšanai nepieciešamos un paredzētos valstij vai pašvaldībai piederošos neapbūvētos zemesgabalus drīkst iznomāt tikai bez apbūves tiesībām un ne ilgāk kā uz vienu gadu.
 

 17.pants. Pagaidu lietošanā esošās pilsētas zemes izpirkšanas reģistrs
(1) Pašvaldības izveido reģistru, kurā iekļauj visus pašvaldības zemes komisijas atzinumus par tiesībām iegūt zemi par maksu (turpmāk – Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrs). Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā netiek reģistrēti zemes komisijas atzinumi par zemi, kuru lietotājs ir jau ieguvis īpašumā par maksu.
(2) Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot ziņas, kas saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.
(3) Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
 18.pants. Lietošanā piešķirtās lauku apvidus zemes izpirkšanas reģistrs
(1) Valsts zemes dienests izveido reģistru, kurā iekļauj visus tos lauku apvidu zemes izpirkšanas pieprasījumus, kas iesniegti likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” noteiktajā termiņā un kārtībā (turpmāk – Lauku zemes izpirkšanas reģistrs). Lauku zemes izpirkšanas reģistrā netiek reģistrēti lauku apvidu zemes izpirkšanas pieprasījumi, ja zemes lietotājs ir jau ieguvis to īpašumā par maksu.
(2) Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas ir publiski pieejamas, izņemot ziņas, kas saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužamas trešajai personai.
(3) Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
 19.pants. Turpmākā rīcība ar neizpirkto zemi
(1) Ja likumos “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” noteiktajā kārtībā netiek izpirkta patstāvīgā (pagaidu) lietošanā esoša zeme par samaksu, ēku (būvju) īpašnieki pilsētās un bijušie zemes pastāvīgie lietotāji lauku apvidos saglabā zemes nomas tiesības uz attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas tiesiskajā valdījumā vai turējumā esošu zemi.
(2) Zemi, kura likumos “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” noteiktajā kārtībā nav izpirkta par samaksu, turpmāk var atsavināt Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

V sadaļa
Sertifikātu izmantošanas izbeigšanas kārtība

1.nodaļa
Sertifikātu piešķiršanas un dzēšanas izbeigšanas kārtība

 20.pants. Sertifikātu piešķiršanas izbeigšana
(1) Tiesīgās personas pieteikumus par sertifikātu piešķiršanu saskaņā ar Sertifikātu likuma noteikumiem var iesniegt attiecīgajās valsts vai pašvaldību institūcijās līdz 2005.gada 30.septembrim.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētais termiņš neattiecas uz sertifikātu piešķiršanu par Latvijā nodzīvoto laiku un darbībām, kas saskaņā ar Sertifikātu likuma 11., 12., 13., 14., 15. un 16.pantā minētajiem normatīvajiem aktiem ir noilguši pirms 2005.gada 30.septembra.
(3) Valsts vai pašvaldību institūcijām visi pieteikumi par sertifikātu piešķiršanu saskaņā ar Sertifikātu likuma noteikumiem ir jāizskata un attiecīgie lēmumi jāpieņem divu mēnešu laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim.
(4) Personas saskaņā ar likuma “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem” 9.¹ pantu var iesniegt tiesā prasību par kompensācijas piešķiršanu līdz 2005.gada 30.septembrim.
(5) Līdz 2005.gada 1.jūnijam piešķirtos sertifikātus Sertifikātu likumā noteiktajā kārtībā ieskaita sertifikātu kontā, ja konta atvēršanai vai papildus piešķirto sertifikātu ieskaitīšanai nepieciešamie dokumenti iesniegti kredītiestādei, kurai noteiktā kārtībā nosūtīts lēmums par sertifikātu piešķiršanu, līdz 2005.gada 1.decembrim. Sākot ar 2005.gada 1.jūniju, sertifikātus Sertifikātu likumā noteiktajā kārtībā ieskaita sertifikātu kontā, ja lēmums par sertifikātu piešķiršanu pieņemts vai Sertifikātu likuma 10.pantā noteiktajos gadījumos reģistrēts attiecīgajā pašvaldībā ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms konta atvēršanai vai papildus piešķirto sertifikātu ieskaitīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas kredītiestādē, kurai noteiktā kārtībā nosūtīts lēmums par sertifikātu piešķiršanu.
 21.pants. Sertifikātu dzēšana, saņemot naudu
(1) Tiesības dzēst sertifikātus, Sertifikātu likumā noteiktajos gadījumos saņemot to vērtību naudā, noilgst, ja tiesīgā persona:
1) tiesības dzēst sertifikātus ir ieguvusi līdz 2005.gada 30.jūnijam, bet līdz 2006.gada 30.jūnijam nav veikusi Ministru kabineta noteiktās darbības ar sertifikātiem un bankai, kurā ir atvērts sertifikātu konts, nav sniegusi ziņas par norēķinu ar kontu, kurā ir jāieskaita nauda;
2) tiesības dzēst sertifikātus ir ieguvusi pēc 2005.gada 30.jūnija, bet pēc tam 12 mēnešu laikā nav veikusi Ministru kabineta noteiktās darbības ar sertifikātiem un bankai, kurā ir atvērts sertifikātu konts, nav sniegusi ziņas par norēķinu ar kontu, kurā ir jāieskaita nauda.
(2) Šā panta pirmā daļa netiek piemērota likuma “Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu” izpildē un šā panta pirmajā daļā minētais termiņš neattiecas uz darbībām, kas saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 12.pantu ir noilguši pirms 2005.gada 30.jūnija.
 22.pants. Sertifikātu atpakaļ pārskaitīšanas izbeigšana
Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas vai atsavināšanas pabeigšanu, privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija nav tiesīga veikt darbības, kuru rezultātā sertifikāti tiek pārskaitīti atpakaļ valsts vai pašvaldības īpašuma ieguvējam.

 23.pants. Sertifikātu konta slēgšana
(1) Ja sertifikātu īpašnieks līdz 2006.gada 30.decembrim nav iesniedzis bankā, kurā atvērts sertifikātu konts, izrakstu no attiecīgā reģistra par privatizācijas (atsavināšanas) ierosinājuma vai zemes pieprasījuma reģistrēšanu vai pēdējo 12 mēnešu laikā nav veicis operācijas ar kontā esošajiem sertifikātiem, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kontu slēdz un sertifikātus nodod Ministru kabineta noteiktās valsts institūcijas turējumā.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētos sertifikātus to īpašnieks var ieskaitīt sertifikātu pagaidu kontā un pārdot vai izmantot privatizācijā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedzot pieteikumu un samaksājot par sertifikātu pagaidu konta atvēršanu.
 24.pants. Sertifikātos maksājamā daļa par atsavināmu valsts vai pašvaldības mantu
(1) Atsavinot apbūvētu zemesgabalu, ja atsavināšanas ierosinājums iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts līdz 2003.gada 31.decembrim, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa ir 80 procenti, zemesgabalam īpaši atbalstāmajās teritorijās ? ne mazāk kā 90 procentu no nosacītās cenas.
(2) Atsavinot atsavināmu apbūvētu zemesgabalu, ja atsavināšanas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts no 2004.gada 1.janvāra līdz pabeigšanas datumam, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu aprēķina procentos no zemesgabala nosacītās cenas šādā apmērā:
1) par zemesgabalu Rīgas rajonā (ieskaitot Rīgas rajona pilsētas) – 50 procentu;
2) par zemesgabalu lauku apvidos (izņemot Rīgas rajonu un Rīgas rajona pilsētas) – 70 procentu;
3) par zemesgabalu Rīgā un Jūrmalā – 20 procentu;
4) par zemesgabalu republikas nozīmes pilsētās (izņemot Rīgu un Jūrmalu) – 50 procentu;
5) par zemesgabalu pilsētās (izņemot Rīgu, Rīgas rajona pilsētas, Jūrmalu un republikas nozīmes pilsētas) – 70 procentu.
(3) Atsavināma apbūvēta zemesgabala pircējs ir tiesīgs sertifikātos maksājamo daļu samaksāt latos, bet likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 31.panta septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos – latos maksājamo daļu samaksāt sertifikātos.
(4) Atsavinot valsts un pašvaldības mantu saskaņā ar Atsavināšanas likumu, izņemot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, sertifikāti netiek izmantoti par maksāšanas līdzekļiem.
 25.pants. Īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa par privatizējamu zemesgabalu
(1) Privatizējot valsts vai pašvaldības zemesgabalu vai nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo zemi, kuras privatizācijas ierosinājums iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts līdz 2003.gada 31.decembrim, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa ir ne mazāk kā 80 procentu, zemesgabalam īpaši atbalstāmajās teritorijās ? ne mazāk kā 90 procentu no zemesgabala pārdošanas cenas, kas noteikta saskaņā ar likuma 5.pantu.
(2) Privatizējot valstij vai pašvaldībai piederošu apbūvētu zemesgabalu, kuras privatizācijas ierosinājums ir iesniegts un noteiktajā kārtībā reģistrēts no 2004.gada 1.janvāra līdz pabeigšanas datumam, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu aprēķina procentos no zemesgabala pārdošanas cenas, kas noteikta saskaņā ar likuma 5.pantu, šādā apmērā:
1) par zemesgabalu Rīgas rajonā (ieskaitot Rīgas rajona pilsētas) – 50 procentu;
2) par zemesgabalu lauku apvidos (izņemot Rīgas rajonu un Rīgas rajona pilsētas) – 70 procentu;
3) par zemesgabalu Rīgā un Jūrmalā – 20 procentu;
4) par zemesgabalu republikas nozīmes pilsētās (izņemot Rīgu un Jūrmalu) – 50 procentu;
5) par zemesgabalu pilsētās (izņemot Rīgu, Rīgas rajona pilsētas, Jūrmalu un republikas nozīmes pilsētas) – 70 procentu.
(3) Privatizējot valsts vai pašvaldības zemesgabalu, kas lēmuma par nodošanu privatizācijai pieņemšanas brīdī ir neapbūvēts, un zemesgabalu, kas ietilpst  valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sastāvā un par kuru privatizācijas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts no 2004.gada 1.janvāra līdz pabeigšanas datumam, maksu par zemesgabalu veic tikai latos.
(4) Privatizējama apbūvēta zemesgabala pircējs ir tiesīgs sertifikātos maksājamo daļu samaksāt latos, bet likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 31.panta septītajā un astotajā daļā un Privatizācijas likuma 63.panta sestajā daļā minētajos gadījumos – latos maksājamo daļu samaksāt sertifikātos.
 26.pants. Sertifikātu priekšapmaksas veikšana zemesgabala izpirkuma gadījumā
(1) Personai, kas ir tiesīga saskaņā ar likumiem “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” izpirkt pastāvīgā (pagaidu) lietošanā esošu lauku apvidus vai pilsētas zemi, ir tiesības pirms zemesgabala izpirkšanas līguma slēgšanas veikt priekšapmaksu sertifikātos atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai (turpmāk – priekšapmaksa).
(2) Ja uz pirkuma līguma slēgšanas dienu tā zemesgabala kadastrālā vērtība, par kuru ir veikta priekšapmaksa, normatīvajos aktos, kas regulē zemes masveida kadastrālo vērtēšanu, noteiktajā kārtībā ir mainījusies un no jauna noteiktā zemesgabala kadastrālā vērtība ir mazāka par kadastrālo vērtību, par kuru veikta priekšapmaksa, vērtību starpība netiek atmaksāta ne sertifikātos, ne naudā.
(3) Ja uz pirkuma līguma slēgšanas dienu tā zemesgabala kadastrālā vērtība, par kuru ir veikta priekšapmaksa, normatīvajos aktos, kas regulē zemes masveida kadastrālo vērtēšanu, noteiktajā kārtībā ir mainījusies un no jauna noteiktā zemesgabala kadastrālā vērtība ir lielāka par kadastrālo vērtību, par kuru veikta priekšapmaksa, personai jāsamaksā vērtību starpība sertifikātos vai naudā.
(4) Pēc izpirkuma tiesīgās personas rakstveida pieprasījuma attiecīgā pilsētas (novada) dome par pilsētas zemi vai Valsts zemes dienests par lauku apvidu zemi izsniedz izziņu, kurā norāda:
1) ziņas par zemesgabalu, kura izpirkuma tiesības ir personai;
2) zemesgabala kadastrālo vērtību;
3) tā uzkrāšanas konta numuru, kurā jāpārskaita sertifikāti.
(5) Veicot priekšapmaksu, sertifikātu pārveduma uzdevumā jābūt norādei par priekšapmaksu.
(6) Priekšapmaksas veikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
 

 27.pants. Valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācija
(1) Sertifikāti par maksāšanas līdzekli izmantojami valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizācijā, ja tas ir noteikts apstiprinātajos konkrēta objekta privatizācijas noteikumos (projektā).
(2) Zemesgabalu privatizācijā īpašuma kompensācijas sertifikāti par maksāšanas līdzekli izmantojami šajā likumā noteiktajā proporcijā.
(3) Privatizācijas likuma 52.panta otro daļu piemēro, ja valsts vai pašvaldības īpašuma objekta pircējs iesniegumu par maksāšanas līdzekļu proporcijas maiņu iesniedzis privatizāciju veicošajai institūcijai līdz pabeigšanas datumam.
28.pants. Apbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšana
Īpašuma kompensācijas sertifikātus par maksāšanas līdzekli apbūvēto valsts vai pašvaldības zemesgabalu atsavināšanā var izmantot tikai tad, ja ir ievēroti likuma 15.panta pirmās daļas nosacījumi.
 29.pants. Dzīvokļu privatizācija
Sertifikātus par maksāšanas līdzekli var izmantot tikai to valsts vai pašvaldības viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu (kopā ar attiecīgo kopīpašumā esošo mājas domājamo daļu), kā arī tiem piekrītošo valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemesgabalu privatizācijā, kuru privatizācija notiek likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā.
 30.pants. Lietošanā piešķirtās zemes izpirkšana
(1) Sertifikātus par maksāšanas līdzekli var izmantot zemes pagaidu lietotāji pilsētās, kuriem ir tiesības lietošanā piešķirto zemi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” noteiktajā kārtībā iegūt īpašumā par maksu.
(2) Sertifikātus par maksāšanas līdzekli var izmantot zemes pastāvīgie lietotāji lauku apvidos, kuriem ir tiesības lietošanā piešķirto zemi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” noteiktajā kārtībā iegūt īpašumā par maksu.
 

Pārejas noteikumi

1. Likuma 9.panta trešā daļa un 15.panta ceturtā daļa nav piemērojama pirkuma līgumiem, kuri ir noslēgti līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.
2. Ministru kabinets mēneša laikā no likuma spēkā stāšanās dienas saskaņā ar likuma 2.panta astoto daļu, 13.panta sesto daļu, 17.panta trešo daļu un 18.panta trešo daļu izdod Ministru kabineta noteikumus, kas regulē attiecīgā reģistra vešanas kārtību.
3. Ministru kabinets triju mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas saskaņā ar likuma 26.panta sesto daļu izdod Ministru kabineta noteikumus, kas regulē priekšapmaksas veikšanu.
4. Pašvaldības divu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas nosūta Valsts zemes dienestam ziņas saskaņā ar likuma 18.panta pirmo daļu par pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā reģistrētiem pašvaldības zemes komisijas atzinumiem.
5. Ministru kabinets triju mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas nosaka tās valsts un privātās kapitālsabiedrības, kuru valstij piederošās kapitāla daļas ir pārdodamas tikai par naudu.
6. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim izanalizē sertifikātu izmantošanas rezultātus un sniedz par to ziņojumu Saeimai.

Par likumprojektu

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Latvijas Republikai atgūstot valstisko neatkarību, tās tautsaimniecības interesēs bija būtiski pāriet no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, kuras pamatā būtu privātīpašums un privātā iniciatīva. Šī mērķa sasniegšanai tika uzsākta īpašuma tiesību atjaunošana (denacionalizācija) un valsts un pašvaldību īpašuma masveida privatizācija, kas radīja un veicināja privāto uzņēmējdarbību. Tā pat lauku apvidos un pilsētās tika uzsākta zemes reforma.
Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju līdzdalību reformas procesos, valsts izdeva un piešķīra iedzīvotājiem vērtspapīrus – privatizācijas sertifikātus, kurus kā maksāšanas līdzekli varēja izmantot, iegādājoties attiecīgus valsts un pašvaldības īpašumus (uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, nekustamie īpašumi, kapitāla daļas, zeme).
Pašlaik Latvijā realizētās masveida privatizācijas mērķis pamatā ir sasniegts, jo:
• pirmkārt, dotā procesa rezultātā vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir ieguvuši valsts vai pašvaldību īpašumus, t.i., akcijas, dzīvokļus, zemesgabalus u.c. īpašumus;
• otrkārt, 3/4 iekšzemes kopprodukta veidojas privātajā sektorā un 2004.gada sākumā privātajā sektorā tika nodarbināti 74% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem;
• treškārt, izmantoti vairāk nekā 90% privatizācijas sertifikātu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 4.augusta rīkojumu Nr.486 “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnēm)” tika apstiprināta valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģija (pamatnostādnes). Stratēģija noteica galvenos paņēmienus privatizācijas un zemes reformu beigu posma pamatmērķu sasniegšanai – maksimālai privatizācijas sertifikātu un īpašuma kompensācijas sertifikātu izlietojuma panākšanai, vienlaikus nodrošinot iespējami lielus naudas ieņēmumus no privatizācijas.
Lai minēto stratēģiju sekmīgi ieviestu, Ministru kabinets iesniedza Saeimā grozījumus attiecīgajos likumos, kas saistīti ar zemes pastāvīgā lietotāja statusu un zemes reformas likumos noteiktās izpirkšanas kārtību, valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un atsavināšanas kārtību, kā arī privatizācijas sertifikātu izmantošanu.
Saskaņā ar Deklarāciju par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 2005.gadā paredzēta pāreja no privatizācijas uz valsts īpašuma atsavināšanas procedūru un zemes reformas pabeigšanu. Privatizācijas pabeigšanas procesā notiks privatizēt uzsākto valsts un pašvaldību īpašuma objektu, dzīvokļu, valsts un pašvaldību zemes privatizācijas un atsavināšanas pabeigšana atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī privatizācijas sertifikātu piešķiršanas pārtraukšana. Zemes reformas pabeigšanas ietvaros tiks grozīti zemes reformas pabeigšanas nosacījumi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tika izstrādāts attiecīgo reformu pabeigšanas jumta likumprojekts “Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums”.
2. Normatīvā akta projekta būtība.
Izstrādātais likumprojekts “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” paredz:
1. Privatizācijas jomā:
a) privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas termiņus;
b) privatizācijas ierosinājuma reģistru vešanu;
c) termiņu, līdz kuram Ministru kabinets un pašvaldība var nodot privatizācijai attiecīgus valsts vai pašvaldības īpašuma objektus un zemesgabalus;
d) precīzi nošķirt valsts vai pašvaldības institūciju kompetenci un pienākumus, izskatot privatizācijas ierosinājumu, kā noteikt kritērijus, izvērtējot attiecīga valsts vai pašvaldības īpašuma nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai;
e) vienkāršot kārtību, privatizējot valsts vai pašvaldības apbūvētu zemesgabalus, uz kuriem atrodas citai personai piederošas ēkas (būves);
f) noteikt īpašuma kompensācijas sertifikātu un latu attiecības, norēķinoties par privatizējamu valsts vai pašvaldības zemesgabalu;
g) noteikt valsts kapitālsabiedrības, kuras nevar privatizēt;
h) pārejas kārtību, kā pāriet no privatizācijas uz valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu.
2. Atsavināšanas jomā:
a) termiņu, līdz kuram var iesniegt atsavināšanas ierosinājumu par apbūvēto zemesgabalu, saglabājot iespēju izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli;
b) atsavināšanas ierosinājuma reģistru vešanu;
c) vienkāršot kārtību, atsavinot valsts vai pašvaldības apbūvētu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai piederošas ēkas (būves);
d) noteikt īpašuma kompensācijas sertifikātu un latu attiecības, norēķinoties par privatizējamu valsts vai pašvaldības zemesgabalu;
e) turpmākās rīcības ar neapbūvētiem zemesgabaliem.
3. Zemes reformas jomā:
a) pilsētas un lauku apvidus zemes izpirkšanas reģistru vešanu;
b) maksas par zemi priekšapmaksas veikšanas kārtību;
c) turpmāko rīcību ar pastāvīgā lietošanā neizpirkto zemi.
4. Privatizācijas sertifikātu jomā:
a) noteikt pazīmes, pēc kurām tiks noteikts valsts un pašvaldību īpašuma objektu loks, par kuriem privatizācijas (atsavināšanas, zemes reformas) subjekts varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli privatizācijas sertifikātus;
b) noteikt samērīgu termiņu, līdz kuram persona var pieteikties saņemt privatizācijas sertifikātus un attiecīgām valsts un pašvaldību institūcijām jāpieņem attiecīgs lēmums;
c) noteikt termiņu, kurā personai noilgst tiesības atvērt bankā kontu piešķirto privatizācijas sertifikātu ieskaitīšanai;
d) noteikt privatizācijas sertifikātu konta slēgšanas kārtību.
3. Cita informācija.
Likumprojekts ir jāskata kopā ar attiecīgiem Saeimā uz 3.lasījumu esošiem grozījumiem:
1) likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektiem” (Reģ. nr.481);
2) likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (Reģ. nr.472);
3) Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (Reģ. nr.480);
4) likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (Reģ. nr.482);
5) likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (Reģ. nr.533);
6) likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (Reģ. nr.531);
7) likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem” (Reģ. nr.474).
Vienlaikus ir jānorāda, ka Saeimā par dotajiem likumprojektiem ir jāiesniedz papildu priekšlikumi, kas saistīti ar apbūvētās zemes privatizācijas (atsavināšanas) vienkāršošanu, privatizācijas (atsavināšanas) ierosinājumu izskatīšanas kārtību un kritērijiem, pastāvīgā lietošanā esošas zemes izpirkšanas nosacījumiem un privatizācijas sertifikātu izmantošanu.

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.
Normatīvā akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.
Veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību, palielinot privātīpašuma lomu tautsaimniecībā un nekustamo īpašumu tirgus attīstību.
3. Sociālo seku izvērtējums.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.
Ieņēmumi var palielināties.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos.
Izmaiņas budžeta izdevumos nerada.
3. Finansiālā ietekme.
Nav.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.
Detalizētu finansiālo pamatojumu nav iespējams sniegt, jo tas ir atkarīgs no tā, kādā apjomā tiks noslēgti valsts un pašvaldības īpašuma objektu un zemesgabalu pirkuma līgumi.

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.
Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.
Papildus būs jāizstrādā un Ministru kabinetam jāpieņem šādi jauni Ministru kabineta noteikumi:
1. Par privatizācijas, atsavināšanas un zemes reformas ierosinājuma reģistra vešanas kārtību.
2. Par kārtību, kādā slēdz privatizācijas sertifikātu kontus un sertifikātus nodod noteiktas valsts institūcijas turējumā.
3. Par priekšapmaksas veikšanas kārtību, izpērkot pastāvīgā (pagaidu) lietošanā esošu pilsētas un lauku apvidus zemi.
2. Cita informācija.
Vienlaikus jāskata ar Saeimā 2.lasījumā pieņemtiem grozījumiem:
1) likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektiem”;
2) likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”;
3) Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā;
4) likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”;
5) likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”;
6) likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”;
7) likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”.

1. Saistības pret Eiropas Savienību.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums.
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.
Nav.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).
Nav.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.
Informēšana notiek ar sabiedrības saziņas līdzekļu starpniecību. Informācija būs iegūstama arī tīklā “Internet” Ekonomikas ministrijas un Ministru kabineta mājas lapā.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.
Konsultācijas nav notikušas.

Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
Jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas netiks radītas.
Normatīvā akta izpilde pamatā iespējama uzreiz pēc tā spēkā stāšanās, bet tā ieviešanu var pabeigt trīs mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.
Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” likums un ar to saistītie normatīvie akti tiks publicēti oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”. Tiks publicētas Ekonomikas ministrijas preses relīzes par likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī tiks organizētas sabiedrības informēšanas aktivitātes.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.
Indivīds var aizstāvēt savas tiesības vispārējā administratīvā un civiltiesiskajā procesa kārtībā.

Ekonomikas ministra vietā – īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās A.Latkovskis